Betula humilis Schrank. (Zemais jeb krūmu bērzs)

    Līdz 3 m augsts krūms ar taisniem zariem. Vecāku zaru miza brūna, kaila, jaunie zari brūngani vai sarkanbrūni ar kārpainiem dziedzerīšiem un retiem, ļoti smalkiem matiņiem. Lapas olveida vai ieapaļi olveida, 0,8-4 cm garas, 0,5-2,5, retāk līdz 4,5 cm platas. Lapas pamats sirdsveidīgs vai noapaļots, galotne nosmailota vai strupa. Jauno lapu plātnes ar matiņiem, it sevišķi apakšpusē uz dzīsliņām, bieži ar dziedzerainiem punktiņiem, pilnīgi attīstītas – virspusē kailas, apakšpusē gaišākas ar retiem matiņiem vai kailas. Lapas mala ar diezgan rupjiem zobiņiem, lapām uz jauniem dzinumiem ar asākiem un dziļākiem zobiņiem. Dzīslojums plūksnains, 4-5, retāk 6 pāri sānu dzīsliņu. Jauni lapu kāti ar matiņiem, vēlāk kaili, 0,2-0,6, retāk līdz 1 cm gari. Augļu spurdzes ovālas vai cilindriskas, 1-1,5 cm garas un 0,5-1,5 cm platas, no stāvām līdz gandrīz sēdošām ar īsiem, parasti līdz 0,4 cm gariem matainiem kātiņiem un divām lapiņām pie pamata. Seglapas ķīļveida, trīsdaivainas, 3-5 mm garas, gar apakšmalu ar īsiem matiņiem. Seglapas vidējā daiva šaurāka un garāka nekā sānu daivas. Auglis – riekstiņš plati eliptisks, spārni 2-3 reizes šaurāki par riekstiņu, retāk gandrīz vienādi ar to. Zied aprīlī, maijā, jūnijā, augļi nogatavojas septembrī, oktobrī (Starcs, 1925; Pētersone, 1955). Zemā bērza zars ar lapām aplūkojams 3. pielikumā.

    Areāls: Austrumeiropas daļas mežu josla, Viduseiropa, Sibīrija, Skandināvijas dienvidu daļa.

    Krūmu bērzs ir sastopams visā Latvijas teritorijā, bet reti, galvenokārt sūnu un zāļu purvos, kūdras augsnēs, gar aizaugušu ezeru malām. Vitām pamežā niedrājā un dumbrājā (Pētersone, 1955; Lange, 1978; Cinovskis, 1979).

    No varietātēm un formām minamas: var. genuina Regel., f. vulgaris Gross., f. macarophylla Preuss., f. cuneifolia Abrom., f. cordifolia Preuss., f. parvifolia Gross., f. subrotunda Schuster.

    Hibrīdi: