Bērzi ir izturīgi un mazprasīgi vasarzaļi koki un krūmi. Pasaulē ir apmēram 120 bērzu ģints sugu, kas galvenokārt ir izplatītas ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā.
Šķietami neiedomājama Latvijas lauku ainava ir bez nelielajām bērzu birzītēm, no kurām daļa stādītas 1935. gada Meža dienās atsaucoties uz Kārļa Ulmaņa (18771942) aicinājumu apmežosim ar bērziem lauksaimniecībai nederīgās zemes. Nereti arī mūsdienās lauksaimniecībai neizmantojamās zemēs stāda bērzus. Iespējams tāpēc Latvijā bērzi ir visvairāk izplatītā lapu koku ģints. Bērzu audžu platības Latvijas mežos ir pakāpeniski palielinājušās 1924. gadā bērzi aizņēma 11,9 % Latvijas mežu kopplatības, bet šobrīd tie aizņem jau 29,3 % (Zviedre, 2003; Zālītis, 2003).Latvijā savvaļā sastopamas 4 sugas, no kurām izplatītākās - āra bērzs (Betula pendula Roth.) un purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.), taču bez tām var sastapt arī zemo bērzu (Betula humilis Schrank.) un pundurbērzu (Betula nana L.). Dabā bieži sastopami arī šo sugu krustojumi. Biežāk sastopamās kultivētās bērzu sugas ir dzeltenais bērzs (Betula alleghaniensis) un papīra bērzs (Betula papiryfera), kas savvaļā aug Z-amerikā (Pētersone, 1955).
Āra un purva bērzus izmanto saimnieciskām vajadzībām. Zemais un pundurbērzs nav saimnieciski tik nozīmīgi, jo tie ir pieskaitāmi krūmiem. Līdz pagājušā gadsimta sākumam bērza vērtīgo koksni izmantoja galvenokārt kā kurināmo materiālu, taču mūsdienās lapu koku koksni, tajā skaitā arī bērza, izmanto gan finiera, gan papīra rūpniecībā, gan arī celulozes un mēbeļu ražošanai. No bērza mizas iegūst degutu, ko izmanto linoleja izgatavošanai. Tāss noderīga dažādiem dekoratīviem izstrādājumiem gatavo rotaslietas u. c. priekšmetus, zarus izmanto pirtsslotām un slotām. Sevišķi vērtīga ir atspirdzinošā bērzu sula. Pumpurus lieto medicīnā. Sausā pārtvaicē no bērza iegūst etiķskābi, acetonu un kvēpus. Tie ir dekoratīvi koki ar plašu un sazarotu sakņu sistēmu, ko izmanto krauju nostiprināšanai (Riekstiņš, 1959; Lange, 1978).
Var droši apgalvot, ka škērsojot Latviju neatradīsies vieta, kuras tuvumā nebūtu kāds savrups koks, birztala vai bērzu audze. Bērzi izplatās pašizsējas ceļā. Augsnes ziņā tie ir ļoti pieticīgi, bērzi aug gan ļoti sausās, nabadzīgās augsnēs, gan arī pārmitrās augsnēs (Eitingens, 1951; Zviedre, 2002).
Bērzu ģints sugas savā starpā viegli krustojas, kā rezultātā diezgan plaši ir izplatīti hibrīdi. Hibrīdi nereti tiek aprakstīti kā patstāvīgas sugas (Коропачинский, 1983). Tas sarežģī sugu noteikšanu. Starp sugām nav skaidru robežu. Vairākām sugām pazīmes pārklājas. Dažādu autoru darbos nav vienotības sugu aprakstos.
Darba mērķis - balstoties uz literatūras datiem, veikt savvaļā sastopamo bērzu ģints sugu sistemātisko un morfoloģisko analīzi, noskaidrot galvenās noteikšanas pazīmes un izplatību. Darba uzdevums bija iepazīties ar literatūru.