Krokodilu bioloģija

http://suedafrika.net/NORDGIFS/TCroc2.jpg

 

Krokodilu senči uz Zemes parādījušies jau pirms 240 mij. gadu. Šie plēsīgie rāpuļi bija nelieli, apmēram metru gari ķirzakveida radījumi ar bruņām klātu vēderu. Mūsdienās ir zināmas 22 krokodilu sugas, kuru sastopami Āfrikā, Āzijā, Amerikā un Austrālijā. Visus krokodilus iedala trīs lielās dzimtās: īstie krokodili (Crocodylus - 14 sugas), aligatori (7 sugas - Misisipi un Ķīnas aligators un piecas kaimanu sugas, kas dzīvo Centrālajā un Dienvidamerikā) un gaviali (Gangas gavials - sastopams Indijas ziemeļos un Pakistānā). Varenākais un stiprākais ir Nīļas krokodils (Crocodylus niloticus). Šo krokodilu vidējais garums ir 4,5 m, bet pats milzīgākais šīs sugas eksemplārs sasniedzis gandrīz 8 m garumu. Nīlas krokodili dzīvo Āfrikā, Madagaskarā un Komoru salās, ūdens tuvumā - upēs, ezeros un purvos.

Pārējo sugu krokodili ir mazāki. Smailpurna krokodils, kas dzīvo Meksikā, Centrālajā un Dienvidamerikā, sasniedz tikai 3-4 metru garumu, Āfrikas šaurpurna krokodils -2.5 m, purva krokodils, kura dzimtene ir Āzija (Indija, Pakistāna, Irāna, Nepāla), - 2 - 3 m, bet paši mazākie - Centrālamerikas krokodili - nav lielāki par 1,5 metriem. Krokodili, neraugoties uz savu flegmātisko ārieni, spēj pārvietoties samērā veikli - ar ātrumu 17 km/h. Ilgu laiku valdīja uzskats, ka visi rāpuļi ir kurli. Izrādījās tieši otrādi - Nīlas krokodiliem ir ārkārtīgi laba dzirde, tāpēc tie spēj savā starpā arī sazināties ar skaņu palīdzību. Dažas no tām cilvēka ausīm nav uztveramas, bet citas atgādina kāsēšanu, svilpšanu, baurošanu vai rūkšanu. Krokodiliem ir labi attīstīta oža - smaržas, kuras tie uztver caur nāsīm, tiek papildus analizētas speciālos ožas maisos. Tas krokodilus atšķir no citiem reptiļiem, kuri smaržas uztver ar mēles palīdzību.

Arī par redzi krokodili var nesūdzēties. Krokodila acs tīklene ir veidota tā, ka tas vienlīdz labi redz gan puskrēslā, gan spilgtā saules gaismā. Acs zīlīte ir vertikāla - gluži kā kaķim, bet pašas acis novietotas ļoti augstu galvvidū - tā, lai dzīvnieks varētu labi redzēt, arī pats pilnībā atrazdamies ūdenī. Krokodila acīm ir trīs plakstiņi, divi nekustīgi, bet viens kustīgs, caurspīdīgs un aizsargā acis no ūdens. Krokodila zobi izvietoti vairākās rindās, turklāt zem īstajiem zobiem atrodas vēl arī aizvietotājzobi, kas stājas izkritušo vai nolūzušo zobu vietā. Āda rāpulim ir ļoti izturīga (ne velti to iecienījuši apavu un somiņu ražotāji). Tā sastāv no biezām, pat vairāku milimetru biezām plāksnēm, ko caurauž nervi un asinsvadi.

Saskaņā ar senu leģendu, krokodils, uzbrūkot savam upurim, lej gaužas asaras. No tā cēlies teiciens krokodila asaras, un tas nozīmē nepatiesu nožēlu. Lai kā arī nebūtu, krokodili. protams, nav nekādi veģetārieši, bet nav arī rīmas. Izradās, ka Nīlas krokodils ēd tikai 50 reizes gadā. Apmēram 60% barības viņš noglabā nebaltai dienai - tie ir tauku uzkrājumi astē, uz vēdera un sāniem. Vecs krokodils var iztikt bez ēšanas divus gadus, tikko dzimis krokodilēns - četrus mēnešus. Krokodilam nepatīk īpaši piepūlēties, viņš stundām ilgi var nekustīgi uzglūnēt laupījumam. Kad dūņainajam upes vai ezera krastam tuvojas kāds dzīvnieks, krokodils pielavās tam klāt un ar saviem varenajiem žokļiem ieķeras purnā vai sagrābj aiz kājas. Kad upuris zaudē līdzsvaru, krokodils pārlauž tam kājas un parauj zem ūdens. Barību krokodils nesakošļā, bet norij veselu.

Savas olas zvīņainie milzeņi dēj sauszemē. Krokodilu mātīte izrok - 45 crn dziļas bedrītes, kuras vēlāk aizber ar zemi, un iedēj 16 - 80 olas, no kurām pēc 90 dienām izšķiļas 28 cm gari un 0,5 kg smagi mazuļi. Visu šo laiku mātīte neko neēd un novēro ligzdu. Kad mazuļi izšķīlušies, krokodiliene aiznes tos pie ūdens. Gan olas, gan mazuļus apdraud neskaitāmi ienaidnieki - putni, plēsīgie zvēri un ķirzakas. Piemēram, Nīlas varāns izposta līdz 50% krokodilu ligzdu, tādēļ abi vecāki rūpīgi apsargā savus pēcnācējus, kamēr tie sasniedz 12 nedēļu vecumu. Interesanti, ka mazie krokodilēni galvenokārt pārtiek no kukaiņiem. Nīlas krokodili dzīvo grupās. Tās tiek veidotas pēc vecuma un dzimuma principa, un tajās tiek ievērota stingra hierarhija.

Vienīgi iestājoties stipram sausumam, dažāda vecuma un dzimuma krokodili pulcējas vienkopus atlikušajās ūdens krātuvēs. Visstiprākie un agresīvākie tēviņi ir grupas vadoņi. Par krokodila sabiedrisko stāvokli un nolūkiem liecina galvas, muguras un astes poza. Grupas vadoņi atklāti peld ūdens virspusē, bet pārējie - atstāj virs ūdens tikai purnu, ik bridi būdami gatavi ienirt. Krokodili savā starpā kaujas ārkārtīgi reti. Lai iebiedētu pretinieku, krokodils piepūšas pēc iespējas resnāks un sastingst ar paceltu galvu un asti. Madagaskarā klīst leģendas par krokodiliem - cilvēkēdājiem, kas uzbrukuši peldētājiem, veļas mazgātājām, laivām un ierāvuši upurus dzelmē. Senajā Ēģiptē plaši izplatīts bija krokodila kults, par ko liecina neskaitāmas, izrakumos atrastas šī svētā dzīvnieka mūmijas. Mūsdienās krokodīlus audzē arī fermās gan Āfrikā, gan Austrālijā, vienā fermā var izaudzēt pat pāri par 30 tūkstošiem krokodilu. Lai gan daudziem atmiņā saglabājies gaišais krokodila Genas tēls, dzīvē krokodili ir pavisam savādāki. Diemžēl.

atsauces :