Staipekņu apraksts

Staipekņi ir viengadīgi vai daudzgadīgi mūžzaļi lakstaugi, kas vairojas ar sporām. Tiem ir gulošs vai pacils, ložņājošs stumbrs - rizoms, no kura paceļas vairāki vertikālie zari. Uz tiem attīstās strobili - iegarenas vārpiņas, ko veido sporofilu sastati un sporangiji ar sporām. Jauni strobili ir zaļā krāsā, bet pirms sporu izbiršanas tie kļūst dzelteni. Vertikālos un horizontālos zarus klāj nelielas īlenveida, lancetiskas vai zvīņveida lapiņas. Pie substrāta staipekņi piestiprinās ar saknēm. Augu attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze (sporofīts). Sporas pēc izsēšanās veido dzimumpaaudzi gametofītu (protalliju), kura veiksmīgai attīstībai nepieciešama simbioze ar mikorizu. Gametofīts var attīstīties augsnē, tad tā attīstība noris vairākus gadus. Gametofīta attīstība uz augsnes nodrošina tā nobriešanu vienas sezonas laikā. Dažu staipekņu sugu attīstība no sporas līdz sporai var ilgt pat 30 gadus, tāpēc izplatīta ir to veģetatīvā vairošanās ar īpašu vairpumpuru palīdzību. Mūsdienās staipekņus, biežāk gan to sporas, izmanto homeopātijā un farmakoloģijā.

Staipekņu rinda ietilpst staipekņu nodalījuma staipekņu klasē. Rindā ir divas dzimtas - staipekņu un apdziru dzimta. No staipekņu ģints (staipekņu dzimta) Latvijā sastopamas trīs sugas - gada staipeknis (Lycopodium annotinum L.), vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum L.) un mainīgais staipeknis (Lycopodium dubium Zoëga). Latvijas dabā ir izplatīta arī viena suga no staipeknīšu ģints - palu staipeknītis (Lycopodiella inundata (L.) Holub). No plakanstaipekņu ģints pie mums satopamas divas sugas - parastais plakanstaipeknis (Diphasiastrum complanatum (L.) Holub) un trejvārpu plakanstaipeknis (Diphasiastrum tristachyum (Pursh) Holub). Latvijā sastopams arī Diphasiastrum complanatum (L.) Holub) × Diphasiastrum tristachyum (Pursh) Holub hibrīds - Zeilera plakanstaipeknis (Diphasiastrum × zeilleri (Rouy)). No apdziru ģints (apdziru dzimta) mūsu mežos aug apdzira (Huperzia selago (L.) Bernh. ex Schrank et Mart.). Visas Latvijā sastopamās staipekņu sugas ir aizsargājamas, to izmantošana dekoratīviem nolūkiem ir aizliegta.

Gada staipeknis ir cirkumboreāla suga, izplatīta dažādos mežu tipos. Pie mums sastopams bieži visā valsts teritorijā ēnainos, mitros skujkoku un platlapju - skujkoku mežos, arī mežmalās un izcirtumos. Šī suga bieži veido tīraudzes. Vālīšu staipeknis izplatīts mērenajā un boreālajā klimatiskajās joslās. Latvijā - diezgan bieži visā teritorijā sausos skujkoku mežos, platlapju - skujkoku mežos, izcirtumos, mežmalās. Palu staipeknītis pie mums atrodas tuvu areāla austrumu robežai, tāpēc izplatīts reti un nevienmērīgi. Tā raksturīgais biotops ir mitras, smilšainas vai pārpurvotas ezeru un upju palienes un purvi, galvenokārt pārejas, kā arī augsto purvu malas. Augs sastopams arī grāvmalās. Palu staipeknīša atradnes Latvijā galvenokārt koncentrētas Piejūras zemienē, ap vairākiem Rīgas ezeriem, retāk citur Latvijā. Parastā plakanstaipekņa biotops ir sausi skujkoku meži. Tas izplatīts boreālajā un mērenajā klimata joslās. Pie mums ne pārāk bieži silos upju Gaujas un Daugavas baseinos, arī Rīgas līča kāpu joslā. Trejvārpu plakanstaipeknis, sausu skujkoku mežu un izcirtumu augs, Latvijas teritorijā satopams reti un ir izplatīts nevienmērīgi. Vairāk atradņu konstatētas Piejūras zemienē, Viduslatvijā un Austrumlatvijas dienviddaļā. Zeilera plakanstaipeknis arī sastopams galvenokārt sausos skujkoku mežos, izcirtumos un mežmalās, pie mums sastopams reti, izplatīts visā teritorijā. Apdzira izplatīta Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, tai konstatētas atradnes arī Austrālijā. Latvijas teritorijā izplatīta ne pārāk bieži, bet vienmērīgi. Augs sastopams ēnainos, mitros skujkoku, vairāk egļu, un skujkoku - lapkoku mežos. Suga konstatēta arī pārejas purvos un izcrtumos.

Dažas noderīgas interneta adreses

http://latvijas.daba.lv/augi_senes/staipeknji/
Šajā lapā latviešu valodā aprakstītas staipekņu nodalījuma sugas.

http://www.lva.gov.lv/daba/lat/biodiv/aizsarg_sar_augi1.htm
Šajā lapā uzzināsiet par Latvijas staipekņu sugu aizsardzības statusu Latvijā un Eiropā.

http://www.hiddenforest.co.nz/plants/clubmosses/clubmosses.htm
Lapā angļu valodā aprakstītas citur pasaulē augošās staipekņu sugas, apskatāmi arī attēli.

http://www.cce.paisley.ac.uk./bioref/Plantae/Lycopodium_clavatum.html
Atverot šo lapu, uzzināsiet vairāk par vālīšu staipekni. Lapa angļu valodā.

http://www.lino.com/~vmartino/pictures1.htm
Šajā lapā apskatāmas dažādu herbarizētu staipekņu sugu fotogrāfijas.

http://www-biol.paisley.ac.uk/bioref/Plantae/Lycopodiella_inundata.html
Lapā, kas ir angļu valodā, sīkāk pastāstīts par palu staipeknīti.

Izmantotā literatūra

Baroniņa V., Lodziņa I. 1992. Populārzinātniskā Latvijas sarkanā grāmata. Augi. Rīga: Zinātne, 137 lp.
Eglīte Z. 1998. Staipekņi. Latvijas daba: 4. Latvijas enciklopēdija. Rīga 151. lp.
Eglīte Z., Šulcs V. 2000. Latvijas vaskulāro augu flora (Lycopodiophyta, Equisetophyta, Polipodiophyta). Rīga: LU, 88 lp.
Vimba E. 2002. Staipekņu nodalījums. http://latvijas.daba.lv/augi_senes/staipeknji/

Autore: Dace Vainauska
06.01.2005.

uz sākumu

Suga	Pazīmes
gada staipeknis	Lapiņas vienkāršas, zaļas, no stumbra atstāvošas. Vertikālajiem zariem raksturīgas mazas iežmaugas. Sporangiji veido vārpiņas vertikālo zaru galos. Viena zara galā viena vārpiņa.
mainīgais staipeknis	Raksturīgas izteiktas vertikālo zaru iežmaugas - vienīgā atšķirība salīdzinot ar gada staipekni.
vālīšu staipeknis	Lapiņas galā gaišs matiņš, tāpēc zari izskatās pelēkzaļi. Sporangiji veido vārpiņas vertikālo zaru galos. Viena zara galā parasti divas vai vairāk vārpiņas.
palu staipeknītis	Vismazākais no staipekņu rindas, vertikālie zari 1 - 5 cm augsti. Sporofilu vārpiņas dzeltenzaļas - labi izceļas, kad nogatavojušās. Katra zara galā viena vārpiņa.
parastais plakanstaipeknis	Vertikālie zari veodo pušķus. Raksturīgas atšķirīgas dorsālās, ventrālās un laterālās lapiņas, kas ir ļoti mazas un cieši piekļautas zariem. Dorsālās lapas ir lancetiskas, savukārt ventrālās - trīsstūrainas un daudz īsākas par dorsālajām. Strobili izvietoti uz kātiņa viduszaru galos. Uz katra kātiņa biežāk pa divām vārpiņām.
trejvārpu plakanstaipeknis	Vertikālie zari veido pušķus, raksturīgas dorsālās, ventrālās, laterālās lapiņas. Dorsālās un ventrālās lapiņas ir lancetiskas, 2 - 4 mm garas. Strobili, parasti 3 - 4 vārpiņas, izvietoti uz kātiņa viduszaru galos.
Zeilera plakanstaipeknis	Vertikālie zari veido skrajus pušķus. Dorsālās lapas lancetiskas, ventrālās nedaudz īsākas, lancetiskas vai trīsstūrainas. Strobili arī uz kātiņa viduszaru vai sānu zaru galos.
apdzira	Lapiņas tumši zaļas, piekļāvušās zariem. Sporangiji atrodas lapu žāklēs. Raksturīgs zaru dihotoms zarojums.