INDIKATORMIKROORGANISMI
                                                       
                                                         http://www.macalester.edu/biology/images/microbiology.jpg 
                                                                  I E V A D S

    Tiešas un ātras patogēno mikroorganismu atklāšanas (indikācijas) īstenošana ārējās vides objektos ir samērā sarežģīta. Tādēļ tiešās patoģēno mikroorganismu noteikšanas vietā lieto netiešu objektu sanitāro novērtējumu, izmantojot kvantitatīvo un kvalitatīvo indikatormikroorganismu uzskaiti.

    Indikatororganismi ir tādi mikroorganismi, kas pastāvīgi atrodas cilvēka un dzīvnieku organisma dabiskos dobumos un nav sastopami ārējā vidē. Parasti tie nav kaitīgi saimniekorganismam, bet atbilstošos apstākļos var izsaukt patoloģisku procesu. Piemēram, zarnu nūjiņa dažreiz ir kolītu un bērnu caurēju cēlonis. Tādēļ šos mikroorganismus sauc par nosacīti patogēniem. Indikatormikroorganismu klātbūtne dažādos ārējas vides objektos norāda uz to piesārņojumu ar cilvēka vai dzīvnieku izdalījumiem.   
    Piesārņojuma apmērus var noteikt ar indikatororganismu kvantitatīvo uzskaiti. Šis lielums netieši atspoguļo dotā objekta epidemioloģiskās bīstamības pakāpi. Jo lielāks ir indikatororganismu skaits ārējā vidē, jo iespējamāka ir infekciozu slimību specifisku izraisītāju klātbūtne. Zarnu nūjiņas izmantošana – cilvēka zarnu trakta pastāvīgā iemītnieka – kā ārējas vides piesārņojuma rādītāju ir ievesta jau 1885.g. Kopš tā laika zarnu nūjiņas esamība ir fekālā piesārņojuma indikators. Tā norāda uz iespējamu kuņģa-zarnu infekciju izraisītāju klātbūtni pārtikas produktos vai dzērienos. 
    Par indikatororganismiem var būt arī citu cilvēka vai dzīvnieku dabisku dobumu iemītnieki, piemēram, augšējo elopošanas ceļu – streptokokki. Tie tiek ņemti vērā pie netiešas gaisa-pilienu infekciju izraisītaju indikācijas gaisa pētīšanā.  Par vienu no ticamākajiem fekālā piesārņojuma rādītājiem tiek uzskatīta enterokokku klātbūtne. Tie nevairojas ūdenī, tādēļ to fekālā rašanās ir ticamāka. (А.Ю.Жвирблянская,О.А. Бакушинская “ Микробиология в пищевой промышленности”,1975)

 

   Ideāls fekālā piesārņojuma indikators atbilst sekojošām prasībām:

·      organismam jābūt derīgam visu ūdens veidu pārbaudei,

·      organismam jābūt sastopamam visur, kur ir sastopami zarnu patogēni,

·      organisma izdzīvošanas laikam jābūt pieņemami ilgākam nekā visizturīgākajam zarnu patogēnam,

·      organisms nedrīkst augt ūdenī,

·      testēšanas metodēm jābūt viegli izpildāmām,

·      indikatororganismu daudzumam jābūt kaut nelielā tiešā saistībā ar fekālā piesārņojuma pakāpi,

·      organismam jābūt siltasiņu dzīvnieku mikrofloras loceklim.

    Bet par nožēlu, neviens indikatororganisms neatbilst visām prasībām. Taču par indikatororganismiem tika pieņemtas daudzas mikroorganismu grupas. Indikatorbaktēriju koncentrācijas notekūdeņos ir attēlotas 1.tabulā . (Environmental microbiology, Charles P. Gerba, 2000)

     

              Indikatorbaktēriju koncentrācija neapstrādātos notekūdeņos
                   (
Environmental microbiology, Charles P. Gerba, 2000)


Organisms

Daudzums 100ml


Fekālās koliformas

10⁶-10⁷


Fekālie streptokoki

10⁵-10⁶


Enterokoki

10⁴-10⁵


Clostridium perfringens

10⁴


Staphylococcus spp. (koagulāzes pozitīvi)

10³


Pseudomonas aeruginosa

10⁵


Skābes izturīgās baktērijas

10²


Kolifāgi

10²-10³


Bacteroides spp.

10⁷-10⁹

 

              Indikatorbaktēriju iedalījums 
            
    1. Koliformas baktērijas
    2. Fekālās koliformas

    3. Fekālie streptokoki

    4. Enterococcus raksturojums

    5. Enterobacteriaceae dzimta

    6. Anaerobās baktērijas

    7. Citi indikatororganismi

           

                  Koliformas baktērijas

    Koliformu grupa, kas iekļauj sevī Escherichia, Citrobacter, Enterobacter un Klebsiella sugas, ir diezgan viegla nosakāma. Šī grupa ietver visas aerobas un fakultatīvi anaerobas, gram-negatīvas, sporas neveidojošas baktērijas, kas producē gāzi, fermentējot glikozi 48 stundu laikā 35°C temperatūrā.
   Koliformas kā standartorganismus pielieto vairākās valstīs dzeramā un rekreācijas ūdens pārbaudēs uz fekālo piesārņojumu. Prakse rāda, ka šo organismu neesamība 100ml dzeramā ūdens nodrošina bakteriālu slimību uzliesmojumu novēršanu. Kaut gan šai metodei ir arī daži trūkumi:

·         koliformu atjaunota augšana ūdens vidēs;

·          koliformu atjaunota augšana dzeramā ūdens sistemās;

·          fona baktēriju īpatnība nomākt koliformu īpatnības;

    Tika novērots, ka visi koliformu grupu pārstāvji ir spējīgi atjaunot augšanu uz dabiskām virsmām un dzeramā ūdens izvietojuma sistēmās (Gleeson and Gray,1997). Bojā gājušo koliformu baktēriju novērtējums ir atkarīgs no ūdens temperatūras un tajā esošu organisku vielu daudzuma un veida. Ūdenī, kas satur ievērojamu daudzumu organisku vielu un kas ir ar paaugstinātu temperatūru, šo baktēriju skaits var palielināties. Šī parādība ir novērojama tropiskajos ūdeņos, kur ūdeņi uzņem pulpu (koksnes masu) un papīra fabriku notekūdeņus, dažadas nogulsnes un organiski nabadzīgas augsnes (t.i. notekūdeņi, kas satur dažādus atkritumus-dubļus) pēc stiprām lietusgāzēm. Lielu interesi izraisa bojātu koliformu baktēriju atjaunotā augšana dzeramā ūdens sistēmās, jo šī parādība var kļūdaini norādīt uz fekālā piesārņojuma faktu. Koliformas ir spējīgas veidot kolonijas un augt uz dzeramā ūdens sistēmu cauruļvadu apvalkiem, pat ja ir novērojama brīvā hlora klātbūtne. Escherichia coli šūnas 2400 reizes ir izturīgākas pret brīvo hloru uz atklātās virsmas nekā atrodoties ūdenī ( LeChevallier et al., 1988).

    Tā kā liels skaits heterotrofu baktēriju ūdenī var samazināt koliformu baktēriju īpašību augt uz selektīvām barotnēm, kas tiek pielietotas to izolēšanai, patiesais koliformu skaits var būt kļūdaini noteikts. Bieži vien šis fakts sagādā daudz problēmu, kad aerobu heterotrofu baktēriju skaits pārsniedz 500/ml. Beidzot, arī dezinfektantu, kas tiek pielietoti pret dažādiem patoģēniem zarnu vīrusiem un parazītiem, ievērojamas izturības spējas ierobežo koliformu baktēriju izmantošanas iespējas kā šo organismu indikatorus. Taču koliformu grupu baktērijas ir pierādījušas savu nopelnu ūdens bakterioloģiskās kvalitātes noteikšanas metodēs. Tās ir: iespējamākā ciparu metode, membrānu filtru metode un klātbūtnes noteikšanas metode(Environmental microbiology, Charles P. Gerba, 2000).

           Fekālās koliformas
      Neskatoties uz to, ka par galvenajiem ūdens piesārņojuma indikatoriem  tiek pielietotas totālās koliformas, daudzi šis grupas organismi neattiecas tikai uz fekālijām. Tādēļ tika izstrādātas metodes, kas ļauj atšķirt  tieši fekāliju videi raksturīgās koliformas – fekālās koliformas. Šie organismi, kas ietver Escherichia un Klebsiella sugas, tiek diferencēti laboratorijās, balstoties uz to spēju fermentēt laktozi, producējot gāzi 44°C temperatūrā 24 stundu laikā. Šī metode nosaka fekālās koliformas, taču neatšķir cilvēka un dzīvnieku piesārņojumu. Ir novērojama bieža koliformu un fekālo koliformu baktēriju klātbūtne nepiesārņotos tropiskos ūdeņos un to spēja izdzīvot šajos ūdeņos, atrodoties ilgstoši ārpus zarnu trakta – tas norāda uz to, ka šo baktēriju esamība tropiskajos ūdeņos ir dabiska, tādēļ kļuva nepieciešams izstrādāt jaunas metodes un atrast jaunus indikatorus šo ūdeņu mikrobioloģiskām pārbaudēm. Tika piedāvāts izmantot arī E.coli kā indikatororganismu, jo to ir viegli atšķirt no citiem koliformu baktēriju grupas pārstāvjiem ( nav ureāzes un ir Beta glikuronidāze). Tāpat kā koliformām baktērijām arī fekālām koliformām ir daži pielietošanas ierobežojumi – tās spēj atjaunoti augt, un tie ir mazāk izturīgi pret ūdens apstrādi nekā vīrusi un vienšūņi.
    Fekālās koliformas var būt nosakāmas ar tādām pašām metodēm, ko pielieto koliformu baktēriju noteikšanā. Iespējamākā ciparu metodē tiek pielietota  EC buljona barotne, bet membrānu filtru metodē ūdens analīzēs pielieto m-FC agaru.  Barotne, kas ir pazīstama kā m-T7 agars, tiek izmantota bojātu fekālo koliformu, ko izdala no ūdens, atjaunošanai (Environmental microbiology, Charles P. Gerba, 2000).
 

     Escherichia coli
( http://www.rapidmicrobiology.com/news/1027h4p.JPG )                                                                   


    Atšķirībā no citām koliformām vai fekālām koliformām, Escherichia coli ir taksonomisks iedalījums. Escherichi coli ietver tikai koliformu un fekālo koliformu grupu Escherichia sugas. E.coli sugas atbilst galveniem koliformu grupu raksturlielumiem. Bioķīmiski tās ir atškirīgas no citām kolformām ar IMViC (indola producēšana no triptona, metilsarkanā reducēšana par skābi [sarkans krāsojums], Foges - Preskauera reakcija [acetilmetilkarbinola producēšana no glikozes] reakcijām. E. coli I un II tipi dod IMViC reakcijas: + + - - un - + - -. E. coli tipa II  reakcija - + - -  var būt arī kā lēnas vai zemas indola produkcijas no triptona (vai peptona) rādītājs. IMViC reakcijas var būt pielietotas arī E.coli tipu noteikšanā.

 

        Fekālie streptokoki

    Fekālie streptokoki ir  gram-pozitīvu streptokoku grupa. Fekālo streptokoku grupai pieder  Enterococcus  un  Streptococcus ģintis (Gleeson and Grey, 1997). Enterococcus ģints ietver visus streptokokus, kam piemīt noteiktas bioķīmiskās īpašības un dažādi tolerances veidi pret nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem. Tie atšķiras no citiem streptokokiem ar spēju  augt 6,5% nātrija hlorīda šķīdumā, pie pH 9,6 un 45°C temperatūras. Enterococcus dzimtā ir iekļautas  E. avium, E. faecium, E. durans, E. facculis un E. gallinarium. Streptococcus ģintī tikai S. bovis un  S. equinus pieņem par īstiem fekāliem streptokokiem. Šīs divas  Streptococcus sugas  pārsvarā ir atrodamas dzīvnieku gremošanas traktā, bet  E. faecalis un  E. faecium ir vairāk specifiski cilvēka zarnu traktam. Tika pieņemts, ka fekālo koliformu un fekālo streptokoku (FK/FS) attiecība 4 un vairāk norāda uz cilvēka fekālo piesārņojumu, bet attiecība 0,7 norāda uz dzīvnieku piesārņojumu  (1.tabula) Kaut gan nav pārliecības par šīs attiecības patiesumu. Pie tam šī attiecība ir spēkā tikai nesena (24 stundu) piesārņojuma gadījumā.           

    Kā membrānu filtru metode, tā arī MPN metode var būt izmantotas fekālo streptokoku izolēšanā. Membrānu filtru metodē pielieto fekālo Streptococcus  agaru ar inkubācijas laiku 24 stundas 37°C temperatūrā. Visas sarkanas, kastaņkrāsas un rozā krāsas kolonijas (reducē 2,4,5 – trifeniltetrazolijhlorīdu līdz formazānam, sarkans krāsojums) tiek uzskatītas par fekāliem streptokokiem. Fekālos streptokokus apstiprina subkultūras uz žults eskulīna agara, inkubējot 18 stundas pie 44°C temperatūras. Atsevišķu koloniju fekālo streptokoku formas, kurām apkārt ir brūns vai melns oreols, kas hidrolizē eskulīnu  un  E. faecium ir vairāk specifiski cilvēka zarnu traktam. Uzskata, ka fekāliem streptokokiem kā indikatoriem ir pārliecinoši vairāk plusu nekā koliformām baktērijām:

·      tie reti vairojas ūdenī;

·      tie ir izturīgāki pret vides nelabvēlīgiem apstākļiem un ūdens hlorēšanu nekā koliformas;

·      tie saglabā ilgākas izdzīvošanas spējas.



        Enterococcus raksturojums

    Enterococcus ģints ir relatīvi jauna un ietver daudzas sugas, kas tika grupētas kā fekālie streptokoki un citi streptokoki. Tie ir gram-pozitīvi, sporas neveidojoši koki vai kokbaciļi, katalāzes negatīvi un fakultatīvi anaerobi. Tie var augt temperatūrā no 10°C līdz 45° C, bet dažas sugas  pat 50°C. Dažu sugu augšanai ir nepieciešams B vitamīns un aminoskābes. Dažas ir izturīgas pret pasterizācijas temperatūru. Bet vispār  tās ir daudz izturīgākas pret sasaldēšanu, kaltēšanu, zemu pH un nātrija hlorīdu nekā vairākums koliformu. Šīs sugas ir atrastas cilvēka, siltasiņu un aukstasiņu dzīvnieku, putnu un kukaiņu gremošanas traktā. Dažas sugas var būt specifiskas. Starp plaši pazīstamām sugām cilvēka un mājdzīvnieku gremošanas traktā ir atrastas: Enterococcus  faecalis, E. faecium, E. durans, E. gallinarum, E. avium un E. hirae. Daudzas ir atrastas augu valstī, kā arī rūpnieciskā vidē un uz iekārtām. Vienreiz nokļūstot uz iekārtām, tās spēj ilgstoši turpināt augt, un ir grūti likvidējamas. Tās ir konstatētas notekūdeņos un ūdenī, īpaši piesārņotā, arī dubļos. Iespējams, tās nav spējīgas vairoties ūdenī, bet ir ar daudz lielāku izdzīvošanas spēju nekā daudzas koliformas. Tās var augt daudzos pārtikas produktos.

     

      Enterobacteriaceae dzimta
        Koliformu grupas un tieši E. coli noteikšanas metodes pamatojas uz šo sugu spēju pārraudzēt laktozi un producēt gāzi un skābi. Taču daži zarnu trakta  patogēni  (Salmonella spp.) nepārraudzē laktozi. Tā kā Enterobacteriaceae  dzimta ietver sevī vairākas ģintis (tabula 3), kas ir enteropatogēnās, visas sugas kopējais mikroorganismu skaits ir labākais indikators sanitārā līmeņa, iespējamā fekālā piesārņojuma un zarnu trakta patogēnu klātbūtnes noteikšanā. Metodes ietver arī uz selektīvām, glikozi saturošām barotnēm kolonijas veidojošo vienību organismu skaitīšanu. Daudzu Enterobacteriaceae ģinšu dabiskie avoti nav fekālijas, daudzas klases ir atrastas dabiskā vidē, arī augos. Šo ģinšu spēja pārraudzēt glikozi selektīvajā barotnē nebūt nenorāda uz to piederību dotajai dzimtai. Taču termiski apstrādātā pārtikā (visas ir jūtīgas pret pasterizāciju) to klātbūtnei ir jāvelta liela uzmanība, jo lielā skaitā šo klašu esamība var apdraudēt sabiedrības veselību.(Ray Bibek “ Fundamental food microbiology”,1996)


        Anaerobās baktērijas

      Clostridium perfringens ir sulfīt-reducējošs, anaerobs, sporas veidojošs mikroorganisms; tas ir gram-pozitīvs, nūjiņveida un sastopams vienīgi fekāliju vidēs. Sporas ir stipri karstumizturīgas (75°C līdz 15 minūtēm), eksistē vidē ilgus periodus un ir stipri izturīgs pret dezinfektantiem. Izturīgās sporas ierobežo šī organisma izmantošanu kā indikatoru. Taču tika piedāvāts izmantot šo organismu kā senā piesārņojuma, mazāk izturīgu organismu palieku konstatēšanā un nosakot, vai no dzeramā ūdens un notekūdeņiem tika likvidēti  protozoa parazīti un vīrusi.

                                                                                                                                                                                                                  Clostridium perfringens
                                                                        (
http://www.rapidmicrobiology.com/news/603h15p.JPG )

       Citas anaerobas baktērijas kā Bifidobacterium  un  Bacteroides spp. tiek pielietoti kā iespējami indikatori. Tā kā dažas no Bifidobacterium primāri asociējas ar cilvēka zarnu traktu, tās var palīdzēt atšķirt cilvēka piesārņojumu no dzīvnieku piesārņojuma.  Taču ir nepieciešamas labākas un vairāk standartizētas metodes, ar kuru palīdzību var noteikt visas atbilstošas vides anaerobas baktērijas, lai rutīnas darbos tās varētu adekvāti noteikt(Environmental microbiology, Charles P. Gerba, 2000).

 

    Enterobacteriaceae dzimta, vide un asociācijas ar pārtikas izraisītām slimībām
      
(Environmental microbiology, Charles P. Gerba, 2000)

Ģintis Vide Asociācija ar pārtikas izraisīto slimību
Escherichia
                           
 
Shigella             
 
Salmonella
 
Citrobacter
 
 
 
Klebsiella
 
 
Enterobacter
 
 
 
Erwinia                    
Serratia
 
Hafnia
 
 
 
Edwardsiella
 
Proteus
                    
 
Providencia
 
Morganella                      
Yersinia
 
Obesumbacterium
Xenorhabdus
Kluyvera
Rahnella
Tatumella
Cilvēka, siltasiņu dzīvnieku un putnu gremošanas trakts     

Cilvēka un primātu gremošanas trakts                
Cilvēka, zīdītāju, putnu un kukaiņu gremoš. trakts
Cilvēka, zīdītāju, putnu gremošanas trakts; kā arī augsne, ūdens un notekūdeņi                                                     
Cilvēka, zīdītāju, putnu gremošanas trakts; kā arī augsne, ūdens un graudi

Cilvēka, zīdītāju, putnu gremošanas trakts; plaši izplatīti dabā, pārsvarā augos                      

Pārsvarā augos 
Augsne,ūdens, augi un grauzēji           

Cilvēka, zīdītāju, putnu gremošanas trakts; kā arī augsne, ūdens un notekūdeņi          

Aukstasiņu dzīvnieki un ūdens                       Cilvēka,zīdītāju,putnu gremošanas trakts;augsne un piesārņots ūdens
Cilvēka un zīdītāju gremošanas trakts  

Cilvēka, zīdītāju, rāpuļu gremoš.trakts
Cilvēka un zīdītāju gremošanas trakts

Alus darītavas
Nematodes
Augsne,notekūdeņi, ūdens
Tīrs, svaigs ūdens
Cilvēka elpošanas ceļi
Daži celmi ir patogēni
 
 
Visas sugas tiek uzskatītas par potenciālām                   
 
Nosacīti patogēnas
 
 
 
Nosacīti patogēnas
 
 
Nosacīti patogēnas
 
  
Nav asociācijas                                                                                   


Nosacīti patogēnas
Nav asociācijas
               
 
Nav asociācijas
 

Nosacīti patogēnas
 
Nosacīti patogēnas
 
Nosacīti patogēnas
 

Dažas sugas ir patogēnas
 

Nav asociācijas
Nav asociācijas
Nosacīti patogēnas
Nav asociācijas
Nav asociācijas
 
 

        Citi indikatororganismi

        Ir arī citi mikroorganismi, ko pielieto kā indikatorus, un tie tiek izmantoti konkrētā pielietojumā (piemēram, rekreācijas ūdeņi). Tie ietver: Pseudomonas spp., raugus, skābju-izturīgas mikobaktērijas (Mycobacterium fortuitum un  M. phlei), Aeromonas un Staphilococcus. Sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos no Pseudomonas dzimtas tiek izmantota P. aeruginosa, kas ir gram-negatīva, nesporulējoša, nūjiņveida bakērija. Saslimšanas, kas asociējas ar šiem organismiem ir acs, auss, deguna un rīkles infekcijas. Šie organismi izraisa arī dzīvībai bīstamās infekcijas pacientiem, kas ir cietuši no apdegumiem un cilvēkiem ar vājām imunitātes spējām.Pseidomonu īpašība ir zili-zaļa pigmenta piocianīna vai fluorescentā pigmenta fluoresceīna vai abu producēšana. P. aeruginosa klātbūtne norāda uz peldbaseinu piesārņotu ūdeni, un daudzus folikulītus, dermatītus un auss un uroģenitālās slimības izsauc tieši šī baktērija. Tā kā P. aeruginosa lielos daudzumos ir atrodama notekūdeņos, tika piedāvāts izmantot to kā potenciālu indikatoru peldbaseinu, pirts un citu rekreācijas ūdeņu pārbaudei (Cabelli, 1978). Kaut gan šī organisma spēja augt arī ne dabiskos apstākļos (destilētā ūdenī) samazina tā vērtību kā indikators.

  Pseudomona aeruginosa   (http://www.rapidmicrobiology.com/news/603h39p.JPG )

       Koliformas baktērijas ilgu laiku tika pielietotas peldbaseinu ūdens tīrības novērtēšanas nolūkos, taču piesārņojums ne vienmēr ir no fekāliju avota, un tas izraisa elpošanas ceļu, ādas un acs slimības. Tādēļ tiek pielietotas Staphylococcus aureus un Candida albicans, kas ir gram-pozitīvas baktērijas, un raugi – tos pieņem par labākiem šo infekciju indikatoriem, pētot tieši peldbaseinu ūdens kvalitāti. Rekreācijas ūdens vide ir labvēlīga ādas infekciju, ko izraisa S. aureus,  izplatīšanai. Tāpēc šo baktēriju izmanto kā papildus indikatoru rekreācijas ūdens sanitārās kvalitātes pārbaudēs, jo šī baktērija asociējas ar cilvēku aktīvu uzturēšanos ūdeni (Charoenca and Fujioka, 1993). Aeromonas ģints ietver gram-negatīvas nūjiņas, fakultatīvi anaerobas, kas ir iekļautas Vibrionaceae dzimtā. Tikai Aeromonas hydrophila ir ar sanitāru vērtību.  Aeromonas sastopamas gan nepiesārņotos ūdeņos, gan notekūdeņos. Organisms var būt patogēns cilvēkam, siltasiņu un ausktasiņu dzīvniekiem, ieskaitot zivis. Tā kā tas aug ar barības vielām nabadzīgās vidēs, to izmanto kā barības vielu indikatoru dabiskos ūdeņos(Environmental microbiology, Charles P. Gerba, 2000).

    
       INFORMĀCIJA INTERNETĀ

  1. http://www.rapidmicrobiology.com/index.php   Informācija par mikrobioloģiskiem pētījumiem dažādās sfērās: pārtikā, kosmetoloģijā, medicīnā u.c. Ir atrodamas ziņas arī par mikroorganismiem, kas ietekmē dažādu pārtikas produktu, ūdens kvalitāti. Tiek detalizēti aprakstītas metodes, arī izmantojamie materiāli (barotnes). Iespējams apskatīt dažādu mikroorganismu fotogrāfijas.
  2. http://www.kcom.edu/faculty/chamberlain/   Šeit var atrast informāciju par patogēniem mikroorganismiem,  tādiem kā kampilobakters, šigellas,    patogēnās zarnu nūjiņas, salmonellas, jersīnijas, listērijas; kā arī par saslimšanām, ko tie izraisa, slimību simptomiem. Galvenā mājas lapā ir daudzveidīga informācija par klīnisko mikrobioloģiju vispār. Kā arī ir apskatāma patogēno mikroorganismu fotogalerija.
  3. http://www.eclipsescientific.co.uk/water/Water_main.html   Ūdens (rekreācijas, peldbaseinu, mazgāšanā izmantojamais, dzeramais utm.) mikrobioloģija. Tiek plaši raksturotas ūdens kvalitātes pētīšanas iespējas, pielietojot mikrobioloģiskās un ķīmiskās metodes. Ir atrodama plaša informācija par patogēniem Legionellae grupas mikroorganismiem, kā arī slimībām, ko tie izraisa.
  4. http://www.sva.lv/mikrobiologijas_lab.php   Sabiedrības veselības aģentūras mikrobioloģijas laboratorija. Informācija par pakalpojumiem, ko sniedz šī iestāde: ūdens un pārtikas produktu, kosmētisko līdzekļu mikrobioloģiskās analīzes, parazitoloģiskie, seroloģiskie izmeklējumi, klīniskā materiāla izmeklējumi u.c. Ir atrodama kontaktinformācija un arī pakalpojumu cenas.
  5. http://www.elsevier.com/wps/find/journaldescription.cws_home/505514/description   Starptautiskais pārtikas mikrobioloģijas žurnāls. Daudzveidīgi raksti par pārtikas mikrobioloģiju: pārtikas mikrofloru ietekmējošie faktori, mikrobioloģiskie un imunoloģiskie pārtikas produktu pētījumi, pārtikas konservēšanas mikrobioloģiskie aspekti, mikroorganismu grupas, pārtikas izraisītās slimības.