Lignīns un tā savienojumi.

Lignīns ir lielmolekulārs savienojums. Tas kopā ar celulozi un hemicelulozi ir galvenā koku, augu un lauksaimniecības kultūru sastāvdaļa. Piemēram, koksnē lignīns ir ap 25% [1, 2].

http//www.soils.agri.umn.edu/academics/classes/soil5611/content/PlantCarbon_Decomposition/graphics.htm

Lignīna savienojumi nav toksiski un ir ļoti daudzpusīgi. Tieši šo īpašību dēļ tas tiek ļoti plaši izmantots:

  1. Kā saistviela (keramikā, augšņu stabilizatoros, mēslojumā, lopbarības granulās, stiklplasta izolācijās).
  2. Kā dispersants – nodrošina nešķīstošu daļiņu nesalipšanu suspensijās, tādējādi samazinot nepieciešamo ūdens daudzumu produkta efektīvai darbībai (lieto cementa savienojumos, mālam un keramikai, krāsvielās un pigmentos, ādu miecēšanā, pesticīdos un insekticīdos)
  3. Kā emulgators – stabilizē eļļu ūdeni (lieto krāsvielās un pigmentos, mēslojumā)
  4. Kā sekvestrators- saistās ar metāla joniem, tādējādi saglabājot to šķīdību, lai joni varētu būt pieejami augiem un nešķīstošu savienojumu veidā neuzkrātos ūdens sistēmās [2]
  5. Lignīns sastopams divos veidos [3]:

Atkarībā no tā, kā koksne tiek apstrādāta, rūpnieciskie lignīni atšķiras ar to šķīdību, funkcionālo grupu sastāvu, molekulmasu izkliedi, sakrustoto vienību blīvumu un ne-lignīna izcelsmes piemaisījumu daudzumu. Tieši savu specifisko īpašību dēļ lignīna preparāti tiek lietoti augsnes auglības uzlabošanā. Šādi lignīna savienojumi tiek izstrādāti arī Koksnes ķīmijas institūtā. Piemēram,

  1. Lignosilīcijs – lignīns, kas modificēts ar bioloģiski aktīviem silīciju saturošiem savienojumiem
  2. Curan, Si =5% - kraft lignīns, iegūts koksnes pulpēšanas rezultātā kā blakusprodukts. Satur silīciju.
  3. CASH N2 – lignīns, kura ogļhidrāti ir atdalīti.
  4. CASH N2 +ЧAO – kā piedeva pievienoti ceturtējie amonija savienojumi (tie kalpo kā dezinfekcijas līdzekļi)
  5. Kedaines hidrolīzes lignīns – rūpnieciskais lignīns, kura sastāvs ir daudz tuvāks dabīgajiem lignīniem nekā iepriekšminētie.

Atsauces

  1. Cēdere D., Logins I. 1996. Organiskā ķīmija. Rīga, Zvaigzne ABC.
  2. Lignine Institute, 1992, Lignins – products with many uses, http://www.lignin.info/whatis.html
  3. Telysheva G., Lebedeva G., Dizhbite T., Zaimenko N., Ammosova J., ViestursU. 2001. Use of Silicon-Containing Lignin Products for In Situ Soil Bioremediation, Institute of Wood Chemistry. Rīga.

Mājas