Barošanās
Tony Strobl, 1962
Tasmānijas velnam ir vieni no
spēcīgākajiem žokļiem visā dzīvnieku
valstī. Tamdēļ tie spēj apēst pilnīgi visu no sava upura. Reiz novēroja
veselu ģimenīti mielojamies ar zirgu pāri palika vienīgi galvaskauss
un aste. Bet, ja velns atrod nobrauktu dzīvnieku, tiek apēsts viss,
ieskaitot kaulus, kažoku un kājas.
Tasmānijas velns galvenokārt ir maitēdājs un ēd visu, kas ir pieejams.
Vallabijus, ķenguržurkas, papagaiļus un mazus zīdītājus velns nomedī
vai arī apēd kā maitu. Savvaļā dzīvojošo velnu kuņģī atrastas reptiļu,
abinieku, kukaiņu un pat jūras tunikātu atliekas. Jūras piekrastē
parastā barība ir dažādas viļņu izskalotas ēdamās atliekas. Apgabalos
ar attīstītu lauksaimniecību velni par barību izmanto aitu un liellopu
sprāgoņus. Tas samazina gaļas mušu uzlidojumu risku, kuru kāpuri
attīstās aitu gaļā. Zemnieku saimniecībās Tasmānijas velns apēd arī
sīkos grauzējus, piemēram, peles. Velni darbojas kā meža biezokņu
sanitāri, apēdot visus mirušos dzīvniekus, kas vien pagadās tiem ceļā.
Tamdēļ tos iedēvējuši par vakuumsūkņiem.
Un piedevām tam visam, Tasmānijas velns ir spējīgs apēst arī savu
jaunāko sugas brāli!
Lauma Strazdiņa 2004