Barošanās


Tony Strobl, 1962
Tasmānijas velnam ir vieni no spēcīgākajiem žokļiem visā dzīvnieku valstī. Tamdēļ tie spēj apēst pilnīgi visu no sava upura. Reiz novēroja veselu ģimenīti mielojamies ar zirgu – pāri palika vienīgi galvaskauss un aste. Bet, ja velns atrod nobrauktu dzīvnieku, tiek apēsts viss, ieskaitot kaulus, kažoku un kājas.
Tasmānijas velns galvenokārt ir maitēdājs un ēd visu, kas ir pieejams. Vallabijus, ķenguržurkas, papagaiļus un mazus zīdītājus velns nomedī vai arī apēd kā maitu. Savvaļā dzīvojošo velnu kuņģī atrastas reptiļu, abinieku, kukaiņu un pat jūras tunikātu atliekas. Jūras piekrastē parastā barība ir dažādas viļņu izskalotas ēdamās atliekas. Apgabalos ar attīstītu lauksaimniecību velni par barību izmanto aitu un liellopu sprāgoņus. Tas samazina gaļas mušu uzlidojumu risku, kuru kāpuri attīstās aitu gaļā. Zemnieku saimniecībās Tasmānijas velns apēd arī sīkos grauzējus, piemēram, peles. Velni darbojas kā meža biezokņu sanitāri, apēdot visus mirušos dzīvniekus, kas vien pagadās tiem ceļā. Tamdēļ tos iedēvējuši par “vakuumsūkņiem”.
Un piedevām tam visam, Tasmānijas velns ir spējīgs apēst arī savu jaunāko sugas brāli!




Lauma Strazdiņa 2004