Latvijas taisnspārņu dzimtu apraksti un Orthoptera taksonomija Eirāzijas kontinentā

kārta Orthoptera                                                                                                                                                                                         Sākumlapa
                  Raphidophoridae
                  Tettigoniidae
                  Gryllidae
                  Gryllotalpidae
                   Tetrigidae
                   Acrididae



Kārta Orthoptera (sin. Saltatoria)

Kukaiņiem raksturīgas lielas fasetacis, parasti ir arī trīs actiņas. Taustekļi gari, daudzposmaini. Tipiski sauszemes kukaiņi. Miera stāvoklī spārni piekļauti ķermenim.  Ķermenis pagarināts, mutes orgāni – grauzējtipa. Krūšu vairogs liels, gar sāniem noliekts. Pakaļkājas specializējušās par lēcējkājām. Priekšspārni parasti ādaini, pakaļspārni vēdekļveidā salikti. Vēderu veido desmit segmenti. Cerkas posmotas, mātītēm ir dējeklis. Attīstās ar nepilnīgo metamorfozi. Pēc izmēra vidēji lieli vai lieli, retāk – mazi vai sīki.Atpakaļ uz saturu

Apakškārta Ensifera (Dolichocera)

Dzimta Raphidophoridae

Pirmie stilbi bez dzirdes orgānu atveres. Pilnīgi bezspārnu kukaiņi. Pakaļējo stilbu pieši gari, īpaši augšējais pāris. Pēdas gandrīz cilindriskas, nedaudz sāniski saspiestas, sastāv no trīs posmiem, bet tie nav sirdsveidīgi. Cerkas garas, mīkstas, matainas.Atpakaļ uz saturu

Dzimta Bradyporidae

Pirmie stilbi ar plaisveida dzirdes orgānu atveri. Galva lodveida. Antenas novietotas stipri zemāk par acīm vai uzreiz zem acs apakšējās robežas. Priekšspārni stipri saīsināti, bieži paslēpti zem krūšu vairoga, pakaļspārnu nav. Stridulācijas orgāni ir gan mātītēm, gan tēviņiem. Ķermenis liels, drukns. Latvijā nav sastopami.

Dzimta Tettigoniidae

Pirmie stilbi ar plaisveida vai ovālu dzirdes orgānu atveri. Antenu pamatnes parasti virs acu apakšmalas līmeņa. Spārni vai nu labi attīstīti, vai saīsināti, retāk spārnu nav vispār. Stridulācijas orgāni tikai tēviņiam. Cerkas parasti blīvas, tēviņiem ar sarežģītāku uzbūvi nekā mātītēm. Atpakaļ uz saturu

Dzimta Oecanthidae

Ķermenis plakans, maigs, krūšu vairogs pagarināts. Priekšspārni plakani, platāki par ķermeni, stridulācijas orgāni lieli. Pakaļkāju gūžas garas un tievas. Pēdu formula: 3 – 3 – 4. (Pēdu formulā atspuguļots priekškāju, vidējo un pakaļkāju pēdu posmu skaits.) Olas dēj augu stiebros. Latvijā nav sastopami.

Dzimta Gryllidae

Vidēji lieli vai lieli, retāk sīki. Galva apaļa, mutes orgāni vērsti lejup. Krūšu vairogs kvadrātisks. Spārni attīstīti, saīsināti vai arī to nav. Pakaļējās gūžas resnas. Pēdu formula: 3 – 3 – 3, otrais posms nav paresnināts. Dzīvo uz augsnes un alās. Atpakaļ uz saturu

Dzimta Mogoplistidae

Mazi, pārklāti ar vāji piestiprinātām zvīņām. Spārnu nav vai ir tikai rudimentālas priekšspārnu paliekas. Galvas priekšdaļa stipri uzpūsta. Pakaļstilbi augšpusē no visām pusēm klāti sīkiem zobiņiem, bez gariem dzelkņiem. Otrais pēdas posms paplašināts. Sastopami uz augiem, nobirušas lapās, zem akmeņiem. Latvijā nav sastopami.

Dzimta Myrmecophilidae

Mazi, sekundāri bezspārnu kukaiņi. Acis mazas, rudimentālas, sastāv tikai no dažiem omatīdijiem. Pakaļējās gūžas īsas un ovālas. Cerkas īsas, segmentētas, spirāliski pārklātas sīkiem matiņiem. Sastopami skudru ligzdās. Latvijā nav sastopami.

Dzimta Gryllotalpidae

Lieli kukaiņi. Abi spārnu pāri labi attīstīti. Mutes orgāni vērsti uz priekšu. Priekškājas – racējkājas, pakaļkājas funkcionāli izveidojušās par ejkājām. Mātītēm nav dējekļa. Tēviņi no mātītēm grūti atšķirami. Veido alas augsnē. Atpakaļ uz saturu

Apakškārta Caelifera (Brachycera)

Dzimta Tridactylidae

Uz pakaļējā stilba augšējās daļas daži pāri kustīgu lapiņu. Mātītēm nav dējekļa. Latvijā nav sastopami.

Dzimta Tetrigidae

Mazi, zemes krāsas kukaiņi. Pieres rieva zem vidējās actiņas veido nepāra ķīli, kurš galā zarojas divās daļās. Priekškrūšu vairogs stipri pagarināts uz aizmuguri, tā sānu malas ar ieliekumu. Priekšspārni stipri saīsināti, lapiņu veidā, pakaļspārni garāki par priekšspārniem. Pēdas formula: 2 – 2 – 3. Uz pakaļēju pēdu pirmajiem posmiem pa trīs asiem spilventiņiem. Dējeklim zāģzobainas malas. Sastopami mitros laukos, pie ūdenstilpēm. Ziemo pieauguši un kāpuri. Atpakaļ uz saturu

Dzimta Pamphagidae

Ķermenis bieži negluds. Antenām 12 – 22 posmi. Gūžu sāni ar rupju reljefu, grumbuļainas. Epifalls plākšņveida. Mīt sausos un tuksnešainos kalnu rajoni. Latvijā nav sastopami.

Dzimta Pyrgomorphidae

Antenām 7 – 21 posms. Piere ieliekta, pakausis izstiepts uz priekšu, ar tievu rievu. Epifals ar attīstītu tiltu. Latvijā nav sastopami.

Dzimta Acrididae

Antenām 19 – 26 posmi, reti ar citādu segmentu skaitu. Dažādas formas galva, bez rievas priekšā. Epifalls parasti ar attīstītu tiltu. Morfoloģiski un ekoloģiski ļoti daudzveidīga grupa. Atpakaļ uz saturu
  
Literatūra: Matisons R. 2004, nepublicētie materiāli.

Autors: Roberts Matisons
Last updated: 14/12/2004