Impatiens glandulifera (Royle)

Morfoloģija un sistemātiskā piederība

 

Nodalījums. Sēklaugi- Spermatophyta

Apakšnodalījums. Magnolijaugi jeb segsēkļi- Magnoliophytina (Angiospermae)

Klase. Divdīgļlapju jeb magnoliāti- Magnoliatae (Dicotiledoneae)

Apakšklase. Rožu- Rosidae

Virsrinda. Rūtu- Rutanae

Rinda. Gandreņu- Geraniales

Dzimta. Balzamīnu- (Balsaminaceae)

Ģints.  Impatiens

Suga. Puķu jeb milzu sprigane- Impatiens glandulifera (Royle), sin. Impatiens roylei (Walp.)


                                                                   

               1.att. I.grandulifera (Zobel 2004)                                                         2. att. I. glandulifera  (Rothmaler 1987)

               Fig.1. I. glandulifera (www.terraalapitvany.hu)                                     Fig. 2. I. glandulifera

 

1. attēlā un 2. attēlā redzama I. glandulifera, tās dažādas auga daļas.

Balzamīnu dzimtā (Balsaminaceae) ir divas ģintis un apmēram 450 sugas, kas izplatītas tropiskajā Āzijā un Āfrikā, nedaudz sugu ir arī Eiropā un Ziemeļamerikā. Balzamīnu dzimtā Latvijā ietilpst viengadīgi lakstaugi. Tie ir sulīgi lakstaugi ar caurspīdīgiem, stāviem, sulīgiem stumbriem un vienkāršām, spirāliski, pretēji vai mieturos sakārtotām lapām (Langenfelds 1973). Lapas vienkāršas, veselas, eliptiskas vai ovālas, pamats ķīļveidīgs vai ieapaļš, gals smails, mala robaina, bez pielapēm (Pētersone, Birkmane 1958).

Ziedi zigomorfi ar divkāršu apziedni. Kauss nereti vainagveida, ar 5 – 3 kauslapām, no tām viena ar piesi. Vainaglapas 5, 4 saaugušas pa pāriem, tāpēc vainags izskatās ar 3 vainaglapām (Langenfelds 1973). Putekšņlapas 5, to kātiņi augšdaļā saauguši (Pētersone, Birkmane 1958). Ginecejs ar 5 augļlapām un pieccirkņu sēklotni. Auglis sulīga, kaila pogaļa. 2n = 14, 16, 18, 20, 24, 26, 40 (Langenfelds 1973). Atveras ar 5 vārsnēm, pie mazākā pieskāriena saritinoties no apakšas uz augšu (Pētersone, Birkmane 1958).

Latvijā atrastas trīs sugas. No spriganēm (Impatiens) ne bieži mitros un purvainos mežos, uz meža ceļiem, upju un ezeru krastmalu krūmājos, grāvjos sastop meža sprigani (Impatiens noli-tangere) ar 40 - 100 cm garu, zarotu stublāju. Lapas iegareni eliptiskas vai olveidīgas. Ziedi 2,5 - 3 cm gari, citrondzelteni, ar līku piesi. Zied VII, VIII (Priedītis 2005).

Retumis visā Latvijā sastopama sīkziedu sprigane (Impatiens parviflora), kas ir naturalizējies adventīvs augs. Tās stublājs 20 - 60 cm garš, lapas eliptiskas vai olveidīgas. Ziedi līdz 1 cm gari, dzelteni, ar taisnu piesi. Zied no VI - VIII. Auglis – pogaļa (Priedītis 2005).

Dārzos kultivē un pāriet savvaļā, it sevišķi savairojoties nezālienēs, izgāztuvēs, krūmājos un mežmalās puķu jeb milzu sprigane (Impatiens glandulifera (Royle), sin. Impatiens roylei (Walp.) (Priedītis 2005).

 

Apraksts. Viengadīgs pārziemojošs, liels (ga 50-170 cm) balzamīņu dzimtas lakstaugs. Stublājs blīvi aplapots, stāvs, zarains, sulīgs, mezglos manāmi resnāks, kails, iesarkans, caurspīdīgs, dobts, 5 – 50 mm diametrā. Lapas olveidīgi lancetiskas līdz eliptiskas (ga 5-18 cm, pl 2-7 cm), pie pamata ķīļveida, ar dziedzeriem, smailgalei izliecoties uz leju, stublāja augšdaļā mieturī pa 3 vai pretējas, nav matainas. Lapas mala asi robaina, ar 18 – 50 zobiem katrā pusē, kāts īss. Saknes 10 – 15 cm dziļumā, bieži producētas arī adventīvās saknes zemākajos posmos, kas balsta augu. Ziedi garkātainos, skrajos ķekaros augšējo lapu žāklēs pa 2-14. Dorsālām ziedlapām raksturīga virspusē kapuce pār putekšņlapām. Apvienotas sānu ziedlapas veido uz āru izvirzītu lūpu, lai kukaiņi varētu nolaisties. Putekšņlapas 5, mijas ar ziedlapām, apaļa sēklotne. Sēklotne dalīta 5 daļās. Pēc noziedēšanas viss vainags nokrīt no auga. Ziedi variē no baltas caur rozā līdz tumši violetam, lieli (ga 3-4 cm), strupi, piesis īss un strups (ga līdz 0.5 cm), zaļgansārts. Zieda krāsā liela variācija. Britānijā un aizjūras apgabalos dažādas. D Polijā ir tumši rozā ziedi, turpretī Holandē dominējošā krāsa ir bāli rozā, Britānijā sastopamas miksētas krāsu formas, kuru izcelsme nav  izprasta. Arī olveidīgās (brīvās) kauslapas pie savijušamies kātiņa ar sārtu nokrāsu. Zigomorfs, divdzimumu, Ca5 Co5 A5 G5. Auglis - kaila, iegarena piecvāršņu pogaļa, 1,5 – 3,5 cm gara, 0,5 – 1,5 cm plata. Vāles formā, bez matiem, ar gareniskām šķautnēm, kas sprāgst, kad nobriedušas. Sprāgstot savērpjas. Satur 4 – 16 sēklas, katru 4 – 7 mm garu, 2 – 4 mm platu. Gaissausā sēklu masa 2 – 35 mg. Zied no jūlija līdz oktobrim. Fenotips variē no parasta gara, nedaudz zarota stumbra uz mazāk parastu zarotu eksemplāru ar īsākiem starpposmiem un mazākām lapām. Augsnes mitrums ietekmē fenotipu. Tas ir terofīts – viengadīgs augs, kas pārziemo sporu vai sēklu veidā. Augs dīgst no februāra līdz martam, zied no jīlija līdz oktobrim, sāk ražot sēklas no jūlija līdz oktobrim (Priedītis 2005).



Uz sākumu

 

Astra Garkāje, mainīts 26.01.2006.