Nodalījums. Sēklaugi- Spermatophyta
Apakšnodalījums. Magnolijaugi jeb
segsēkļi-
Magnoliophytina (Angiospermae)
Klase. Divdīgļlapju jeb
magnoliāti- Magnoliatae (Dicotiledoneae)
Apakšklase. Rožu- Rosidae
Virsrinda. Rūtu- Rutanae
Rinda. Gandreņu- Geraniales
Dzimta. Balzamīnu- (Balsaminaceae)
Ģints.
Impatiens
Suga. Puķu jeb milzu sprigane- Impatiens glandulifera (Royle), sin. Impatiens
roylei (Walp.)
1.att. I.grandulifera
(Zobel 2004)
2. att. I. glandulifera (Rothmaler
1987)
Fig.1. I. glandulifera
(www.terraalapitvany.hu)
Fig. 2. I.
glandulifera
1. attēlā un 2. attēlā
redzama I. glandulifera, tās dažādas auga daļas.
Balzamīnu dzimtā (Balsaminaceae) ir divas ģintis un apmēram 450 sugas, kas
izplatītas tropiskajā Āzijā un Āfrikā, nedaudz sugu ir arī Eiropā un
Ziemeļamerikā. Balzamīnu dzimtā Latvijā ietilpst viengadīgi lakstaugi.
Tie ir sulīgi lakstaugi ar caurspīdīgiem, stāviem, sulīgiem stumbriem
un vienkāršām, spirāliski, pretēji vai mieturos sakārtotām lapām
(Langenfelds 1973). Lapas vienkāršas, veselas, eliptiskas vai ovālas,
pamats ķīļveidīgs vai ieapaļš, gals smails, mala robaina, bez pielapēm
(Pētersone, Birkmane 1958).
Ziedi zigomorfi ar
divkāršu
apziedni. Kauss nereti vainagveida, ar 5 3 kauslapām, no tām viena ar
piesi.
Vainaglapas 5, 4 saaugušas pa pāriem, tāpēc vainags izskatās ar 3
vainaglapām
(Langenfelds 1973). Putekšņlapas 5, to kātiņi augšdaļā saauguši
(Pētersone,
Birkmane 1958). Ginecejs ar 5 augļlapām un pieccirkņu sēklotni. Auglis
sulīga,
kaila pogaļa. 2n = 14, 16, 18, 20, 24, 26, 40 (Langenfelds 1973).
Atveras
ar 5 vārsnēm, pie mazākā pieskāriena saritinoties no apakšas uz augšu
(Pētersone,
Birkmane 1958).
Latvijā atrastas trīs
sugas. No spriganēm (Impatiens) ne bieži mitros un
purvainos
mežos, uz meža ceļiem, upju un ezeru krastmalu krūmājos, grāvjos sastop
meža sprigani (Impatiens noli-tangere) ar 40 - 100 cm
garu, zarotu stublāju. Lapas iegareni eliptiskas vai olveidīgas. Ziedi
2,5 - 3 cm gari, citrondzelteni, ar līku piesi. Zied VII, VIII
(Priedītis
2005).
Retumis visā Latvijā
sastopama sīkziedu sprigane (Impatiens parviflora), kas
ir naturalizējies adventīvs augs. Tās stublājs 20 - 60 cm garš, lapas
eliptiskas vai olveidīgas. Ziedi līdz 1 cm gari, dzelteni, ar taisnu
piesi. Zied no VI - VIII. Auglis pogaļa (Priedītis 2005).
Dārzos kultivē un pāriet
savvaļā, it sevišķi savairojoties nezālienēs, izgāztuvēs, krūmājos un
mežmalās
puķu jeb milzu sprigane (Impatiens
glandulifera
(Royle), sin. Impatiens roylei (Walp.) (Priedītis 2005).
Apraksts. Viengadīgs pārziemojošs,
liels (ga 50-170 cm) balzamīņu dzimtas lakstaugs. Stublājs blīvi
aplapots, stāvs, zarains, sulīgs, mezglos manāmi resnāks, kails,
iesarkans, caurspīdīgs, dobts, 5 50 mm diametrā. Lapas olveidīgi
lancetiskas līdz eliptiskas (ga 5-18 cm, pl 2-7 cm), pie pamata
ķīļveida, ar dziedzeriem, smailgalei izliecoties uz leju, stublāja
augšdaļā mieturī pa 3 vai pretējas, nav matainas. Lapas mala asi
robaina, ar 18 50 zobiem katrā pusē, kāts īss. Saknes 10 15 cm
dziļumā, bieži producētas arī adventīvās saknes zemākajos posmos, kas
balsta augu. Ziedi garkātainos, skrajos ķekaros augšējo lapu žāklēs pa
2-14.
Dorsālām ziedlapām raksturīga virspusē kapuce pār putekšņlapām.
Apvienotas sānu ziedlapas veido uz āru izvirzītu lūpu, lai kukaiņi
varētu nolaisties. Putekšņlapas 5, mijas ar ziedlapām, apaļa sēklotne.
Sēklotne dalīta 5 daļās. Pēc noziedēšanas viss vainags nokrīt no auga.
Ziedi variē no baltas caur
rozā līdz tumši violetam, lieli (ga 3-4 cm), strupi, piesis īss un
strups
(ga līdz 0.5 cm), zaļgansārts. Zieda krāsā liela variācija. Britānijā
un
aizjūras apgabalos dažādas. D Polijā ir tumši rozā ziedi, turpretī
Holandē
dominējošā krāsa ir bāli rozā, Britānijā sastopamas miksētas krāsu
formas,
kuru izcelsme nav izprasta. Arī olveidīgās
(brīvās)
kauslapas pie savijušamies kātiņa ar sārtu nokrāsu. Zigomorfs,
divdzimumu,
Ca5 Co5 A5 G5. Auglis - kaila, iegarena piecvāršņu pogaļa, 1,5
3,5
cm gara, 0,5 1,5 cm plata. Vāles formā, bez matiem, ar gareniskām
šķautnēm,
kas sprāgst, kad nobriedušas. Sprāgstot savērpjas. Satur 4 16 sēklas,
katru
4 7 mm garu, 2 4 mm platu. Gaissausā sēklu masa 2 35 mg. Zied no
jūlija
līdz oktobrim. Fenotips variē no parasta gara, nedaudz zarota stumbra
uz
mazāk parastu zarotu eksemplāru ar īsākiem starpposmiem un mazākām
lapām.
Augsnes mitrums ietekmē fenotipu. Tas ir terofīts viengadīgs augs,
kas
pārziemo sporu vai sēklu veidā. Augs dīgst no februāra līdz martam,
zied
no jīlija līdz oktobrim, sāk ražot sēklas no jūlija līdz oktobrim
(Priedītis 2005).