Vīrusiem līdzīgo daļiņu izmantošanas perspektīvas

Bakteriofāgus to atklāšanas pirmsākumos izmantoja kā antibakteriālu līdzekli, ar to palīdzību inficējot cilvēku, kurš saslimis ar baktēriju izraisītu slimību. Tādējādi tika ārstētas daudz slimības, radās pat rūpnīcas, kas ražoja šāda veida ārstnieciskos preparātus. Galvenās priekšrocības - bakteriofāgi bija ļoti specifiski uz konkrētu baktēriju, cilvēka organismā tie darbojās tieši tur, kur bija visvairāk nepieciešami (t.i., kur bija sastopamas baktērijas), tomēr tie radīja arī nevēlamus blakusefektus – fāgu-rezistentās baktērijas palika rezistentas arī pret citiem, to pašu baktēriju inficējošiem, bakteriofāgiem (Sulakvelidze 2001), kā arī cilvēka organismam bija imunoloģiska atbildes reakcija pret svešajiem organismiem.

Lai arī bakteriofāgi jau tika izmantoti kā ārstniecības preparāti, tomēr, kad tika atklāta to pašsavākšanās spēja, radās iespēja alternatīvam pielietojumam. Vīrusi ir uzskatāmi par dabiski vektoriem makromolekulu pārvietošanai. Šūnu specifiskā uzbūve un imunoloģiskās īpašības nodrošina to, ka šūnā nav iespējams iekļūt svešām vielām. Tomēr, izmantojot speciālas mērķšūnas, kuras saistās ar šūnas membrānas receptoriem, būtu iespējams nodrošināt dažādu molekulu pieeju šūnas imūnsistēmai, to iekļūšanu šūnā. Šādi vīrusi varētu būt uzskatāmi par lielisku molekulārķīmiski terapeitisko vai profilaktisko reaģentu.

Piemēram, no bakteriofāga MS2 tika iegūta apvalku kodējošā proteīna sekvence un tai klāt pielikta īsa epitopa sekvence. Iegūtie himērie proteīni spēja savākties in vitro, veidojot T = 3 formu ar svešo epitopa sekvenci pieejamā vietā uz VLD ārējās virsmas. Šajās daļiņās iekšienē tika iekļauts toksīns (ricīns A), to kovalenti piesaistot apvalka proteīnam. Šāda veida daļiņas bija ar spēcīgu imunoatbildi uz B un T šūnām (atbilstoši epitopiem) Turklāt tika izveidotas uz nukleotīdu bāzes veidotas „zāles” – VLD tika iepakots 5fdU (iepriekš ķīmiski piesaistot pie operatora oligonukleotīda), kas uzskatāms par pretvēža līdzekli (Brown et al. 2002).

Vienīgais šķērslis šajā gadījumā ir tāds, ka arī šīs VLD, kā jau jebkuri svešķermeņi, cilvēka organismā izraisa imunoatbildi, un pēc zināma laika organismam izstrādājās antivielas pret šo VLD apvalka proteīnu. Ilgstošākām procedūrām nepieciešama tādu daļiņu daudzveidība, lai būtu iespējams ilgstoši piegādāt ārstējamām šūnām nepieciešamo ģenētisko materiālu vai kādu citu ārstniecisku daļiņu, izmantojot VLD kā nesējus. Tā kā bakteriofāgu daudzveidība ir pietiekoši plaša, tad to izmantošanai, iegūstot no tiem himērās VLD, varētu būt perspektīvas nākotnē.

Daudzas kompānijas jau sāk strādāt pie dažādu slimību ārstēšanas metožu izstrādāšanas, izmantojot VLD. Piemēram, Monašas Universitāte ASV apņēmusies izstrādāt pretlīdzekļus tādām slimībām kā HIV, hepatīts C un pat izārstēt vēzi. Tas gan ir ļoti apšaubāms solījums, lai arī norāda uz to, ka šādi pretlīdzekļi varētu tikt izgatavoti jau tuvākajā laikā (www.monashinstitutes.org).

Autors un lapas izveides datums
Sākumlapa

Autors: Arnis Strods
e-pasts: astrods@gmail.com
Lapas pēdējais modificēšanas datums:
22.01.2006, 20:29