Vīrusiem līdzīgo daļiņu praktiskā nozīmība

Lielāka nozīme ir apzināti iekapsidētām nukleotīdu sekvencēm, t.i., in vitro iekapsidētām nukleotīdu sekvencēm, kad kapsīda sevī iekļauj kādu svešu (ne bakteriofāga sākotnējo) nukleotīdu sekvenci. Šīs vīrusiem līdzīgās daļiņas vairs nevarēs būt infekciozas, jo sastāvēs tikai no kapsīdas apvalka un no tajā iepakotas nukleotīdu sekvences.

Nukleotīdu sekvences, ko mēs varam ievietot bakteriofāga iekšienē, var būt dažādas – tām vienīgais jāsaistās ar apvalka proteīnu. Piemērotāku nukleotīdu sekvenču iekļaušanās vīrusu kapsīdu sastāvā veicina to intensīvāku pašsavākšanos. Kapsīdu sastāvā var iekļaut ne tikai nukleotīdu sekvences, bet arī, piemēram, dažādus toksīnus un oligodezoksinukleotīdus. Oligodezoksinukleotīdus (ODN) iespējams izmantot kā adjuvantus cilvēka imūnsistēmas stimulēšanai, piemēram, nemetilēto CpG-dinukleotīdu klātbūtnē imūnsistēma “atpazīst” baktēriju DNS. CpG motīvu saturošais fosfodiestera oligonukleotīds spēcīgi stimulēja cilvēka primāro B šūnu vairošanos (Hartmann 2000). Ir perspektīvas izmantot CpG motīvu kā ļaundabīgo audzēju pretlīdzekli, jo tika apturēta peļu ļaundabīgā audzēja (B šūnu limfomas) attīstība šūnās, kas tika apstrādātas ar šo CpG ODN (Weiner 1997).

Ir ieceres un iestrādes VLD izmantot ne tikai kā piegādes vektorus, bet arī kā ekspozīcijas vektorus. Tiek veidotas himērās vīrusiem līdzīgās daļiņas, sapludinot apvalka proteīnu ar pētāmiem epitopiem (proteīna apgabaliem uz kapsīdas veidojošā monomēra, kas saistās ar mērķšūnu), kas varētu iedarboties ar mērķšūnu, kurai paredzēts piegādāt kapsīdā iepakoto materiālu. Piemēram, uz Qβ rekombinanto daļiņu virsmas izvietojās HBV preS1 epitopi (Vasiljeva et al. 1998). Līdzīgas daļiņas spēja specifiski mijiedarboties ar mērķšūnām – hepatocītiem (Shestakova et al. 2005).

Tātad, lai mēs iegūtu VLD, mums nepieciešams no bakteriofāga iegūt nukleotīdu sekvenci, kas kodē apvalka proteīnu. Tas tiek veikts ar apgrieztās transkriptāzes un atbilstošu praimeru palīdzību, šo sekvenci ieliekot plazmīdā. Šādā veidā tika iegūtas rekombinantās kapsīdas no fāga Qβ, pavairojot natīvā fāga RNS ar apgrieztās transkriptāzes–PCR reakcijas palīdzību. Tika transkribēts gēns C, kas kodē 133 aminoskābes garo apvalka proteīna un 329 aminoskābes garo proteīna A sekvenci. Ekspresējot iegūto proteīnu, tika iegūtas korekti pašsavākušās kapsīdas, kas morfoloģiski un imunoloģiski neatšķīrās no Qβ fāga daļiņām (Kozlovska et al. 1993).

Tad šai apvalka proteīnu kodējošai sekvencei vienā vai otrā galā pievienojam nelielu sekvences fragmentu, kas nodrošinās to, ka translācijas procesā iegūtais proteīns būs ar svešu epitopu uz tā virsmas. Veidojot kapsīdu, iespējams, ka šie epitopi būs kapsīdas ārpusē un varēs saistīties ar noteiktām mērķšūnām, piemēram, ar aknu vai dziedzeru šūnām.

Kā redzams, tad šāda veida daļiņas nākotnē, iespējams, varēs izmantot kā reālus piegādes vektorus un izmantot VLD kā terapeitisku līdzekli pret dažādām mūsdienās neārstējamām slimībām.