Bakteriofāgu īss raksturojums

Bakteriofāgi ir obligāti iekšūnas parazīti, kuri vairojas baktēriju iekšienē, izmantojot daļu (vai visu) no to bioķīmisko reakciju mašinērijas, t.i., vīrusi, kuri inficē baktēriju šūnas.

Bakteriofāgs PhiX174
Avots: www.mun.ca

Īss vēsturisks raksturojums

Bakteriofāgu atklāšanas sākumi saistīti ar Ernestu Hankinu, kurš 1896. gadā ziņoja par to, ka Gangas un Jumnas upēs Indijā ir substance ar antibakteriālu raksturu, kas ārstē holeru (iznīcina baktēriju Vibrio cholera). Divus gadus vēlāk to pašu fenomenu novēroja krievu bakteriologs Gamaleya attiecībā uz Bacillus subtilis. Aptuveni 20 gadus pēc Hankina novērojuma, Frederick Twort atklāja to pašu parādību un izvirzīja hipotēzi, ka noslēpumainā viela varētu būt vīruss. Bet par oficiālo bakteriofāgu atklājēju uzskatāms Felix d’Herelle, kurš 1915. gadā nodarbojās ar dizentērijas izraisītāja pētījumiem. Viņš attīrīja (ar bakterioloģisko filtru) slimnieku fēces no baktērijām, sajauca ar Shigella dzimtas baktērijām un izsmidzināja uz plates ar agaru. Viņš novēroja, ka uz plates paliek mazi, tīri laukumi, kurus beigās nosauca par plakiem. Tika izvirzīta hipotēze, ka šie tīrie laukumi ir baktēriju vīrusu izraisīti, un d’Herelle tos nosauca par bakteriofāgiem (no “bacteria” un “phagein” (no gr. – “ēst, rīt”)). d’Herelle turpināja pētījumus, lai pierādītu, ka bakteriofāgi ir dzīvi vīrusi, nevis enzīmi, kā daudzi tajā laikā uzskatīja (Sulakvelidze et al. 2001).