Bakteriofāgi (jeb vienkārši fāgi) tiek klasificēti 4 grupās pēc to uzbūves:
Genoms sastāv no vienas lineāras divpavediena DNS molekulas, lai arī ir iespējamas arī cirkulāras divpavediena DNS formas. Eksistē tikai lītiskais dzīvas cikls. T-veidīgie bakteriofāgi iedalās 3 seroloģiskajās grupās. Pazīstamākais ir T4 bakteriofāgs;
Alternatīvs dzīves cikls - iekļūstot baktērijas šūnā var uzreiz neizsaukt nāvi, bet var iziet bakteriofāga lizogēno dzīves ciklu. Dažādu ārējo faktoru (piem., ultravioletais starojums) rezultātā baktērijas šūnā esošais profāgs var pāriet aktīvā stāvoklī un turpināt tālāk attīstīties pēc lītiskā dzīves cikla. Pazīstamākie šīs grupas pārstāvji ir bakteriofāgs λ, un bakteriofāgi P1, P22, P4 un Mu;
Genoms ir vienpavediena DNS, kas pēc tam šūnā replicējas par divpavediena DNS un kodē 10-12 proteīnus. Iedala 2 grupās:
sfēriskie, kuriem ir ikosaedriska kapsīda bez ārējā apvalka; fāgs lizē saimniekšūnu. Pazīstamākie - PhiX174, G4, S13;
filamentveida – filamentveida kapsīda, nesatur gēnus šūnas lizēšanai. Fāgi ir ar ārējo apvalku. Šīs grupas fāgi spēj inficēt tikai tās E. coli šūnas, kuras satur F plazmīdu, kas nodrošina F pili veidošanos, caur kuru fāgs iekļūst baktērijā. Pazīstamākie - M13, fd, f1;
Bakteriofāgs M13
Avots: www.nature.com
Visi ir vienpavediena RNS bakteriofāgi. Šīs grupas bakteriofāgi ir vienkāršākie zināmie vīrusi (www.ncbi.nlm.nih.gov).
Sākumlapa |
Autors: Arnis Strods e-pasts: astrods@gmail.com |
Lapas
pēdējais modificēšanas datums: 23.01.2006, 23:59 |