Vienpavediena RNS bakteriofāgu attīstības cikls

Vienpavdiena RNS bakteriofāgi attīstās pēc lītiskā cikla, inficējot baktēriju. Visi vienpavediena RNS bakteriofāgi ir kolifāgi – fāgi, kas inficē E. coli baktērijas, kā arī tie visi ir (+) vienpavediena RNS vīrusi (pozitīvās vienpavediena RNS ķēdes vīrusi).

Autors: Arnis Strods

(+) vienpavediena RNS vīrusu RNS spēj tikt izmantots kā mRNS, tādējādi viens pats vīrusa genoms ir infekciozs. Vīrusa RNS sintēze vienmēr sākas no 3’ gala un turpinās, līdz tiek sasniegts 5’ gals. Nav speciālu mehānismu, kas nodrošinātu kļūdu labošanu transkripcijas procesā, tāpēc arī genomi vienpavediena RNS vīrusiem ir īsi. Galvenā atšķirība starp (-) vienpavediena RNS un (+) vienpavediena RNS ir tāda, ka (-) vienpavediena RNS vīrusu gadījumā, lai sintezētu proteīnus, nepieciešams vispirms sintezēt pozitīvu vienpavediena RNS, tāpēc kapsīdai jau jāsatur RNS-atkarīgā RNS polimerāze (replikāze) (Alberts et al. 1994).

Nobriešanas proteīnu kodējošais gēns 5’ galā translācijai ir pieejams tikai tikko kā formēties sākušai RNS, kura vēl neveido stabilāku konformāciju. Tādējādi tiek panākta tikai viena attiecīgā proteīna kopija uz vienu vīrusa daļiņu (Fields et al. 1996).

Tiek uzskatīts, ka bakteriofāgu vairošanās ciklā tiek izmantoti divi replikāciju inhibējoši kompleksi. Ir pierādīts, ka pirmais komplekss veidojas, apvalka proteīnam saistoties ar fāga pozitīvās RNS ķēdes starpcistronu iecirkni, kurš atrodas pirms replikāzes cistrona sākuma, tādējādi novēršot no fāga RNS translētās replikāzes pārmērīgu uzkrāšanos šūnā. Domājams, ka eksistē arī otrs replikāciju inhibējošais komplekss – replikāze-RNS, kas veidojas uz replikāzes un kapsīdas apvalka proteīnu sintezējošo RNS iecirkņu sākumdaļām. Ar šo kompleksu palīdzību iespējams „pārslēgt” matricu no translācijas uz replikāciju (Дишлер и др. 1982).