Zooplanktons Baltijas jūrā

uz pamat lapu

Ūdens resursi ir viena no Latvijas lielākajām dabas bagātībām. Latviju apskalo tikai viena jūra- Baltijas jūra, kas nodrošina zivsaimniecību. Zivju barības bāze ir zooplanktons, kas ir jūras ekosistēmas sastāvdaļa. Zooplanktona pētījumus veic arī, lai noskaidrotu ūdens piesārņojumu, jo daudzas tā sugas ir piesārņojuma indikatori. Tāpec tiek ievākti mezozooplanktona paraugi un aprēķināta tā produktivitāte, kas nepieciešams, lai aptuveni noskaidrotu sezonālo zivju barības bāzi.


Planktona sastāvā ir gan dzīvnieki, gan augi, t.i., zooplanktons un fitoplanktons. Pirmie ir heterotrofiskie organismi un pēdējie– autotrofiskie. Zooplanktons ir svarīga saite barības ķēdē starp primārajiem producentiem – fitoplanktonu – un plēsējiem, tādiem kā lielāki bezmugurkaulnieki un zivis. Zooplanktona pētīšana parāda ūdens baseina apgabala produktivitāti, zooplanktona sezonālās un daudzgadīgās izmaiņas. Zooplanktons var tikt izmantots, lai novērtētu ūdens baseina piesārņojuma pakāpi. Zooplanktons var kontrolēt fitoplanktona biomasu, tādā veidā regulējot visu jūras ekosistēmu ar „izēšanas efektu” (grazing effect).
Galvenais termiņš " zooplanktons" var tikt sadalīts dažādās apakšgrupās, balstoties uz organismu lielumu.



Mikrozooplanktons (<200 mikrometri) iekļauj organismus sākot no maziem vicaiņiem, beidzot ar sīkākajām airkājvēžu (Copepoda) attīstības stadijām.

Mezozooplanktons (200 mikrometri – 1 mm) iekļauj vairākumu no Baltijas zooplanktona, tādu kā kladoceras (Cladocera), airkājvēži ( Copepoda) un lielākos virpotājus (Rotatoria).

Makrozooplanktons (>1mm) iekļauj lielākus planktoniskos organismus, tādus kā zivju kāpuri, medūzas un lielākos airkājvēžus ( Copepoda). Zivju ikri un zivju kāpuri veido tā saucamo ihtioplanktonu .

Lapas veidošanai izmantots Latvijas universitātes Bioloģijas fakultātes studenta Gata Everta (Biol030056) kursa darbs "Baltijas jūras mezozooplanktons un tā pētīšanas metodes" (2005).

Lapu veidojis: Gatis Everts

Veidota: 26.01.2006.
Atjaunota:26.01.2006.