Autors: Ilze Trumpele                                                                         http://raksti.daba.lv/referaati

1. Īvju dzimta – Taxaceae
   1. Īves – Taxus L.
2. Priežu dzimta – Pinaceae
   1. Baltegles – Abies Mill.
   2. Duglāzijas – Pseudotsuga Carr.
   3. Egles – Picea A. Dietr.
   4. Lapegles – Larix Mill.
   5. Priedes – Pinus L.
   6. Hemlokegles – Tsuga Carr.
3. Ciprešu dzimta – Cupressaceae
   1. Kadiķi – Juniperus L.
   2. Tūjas – Thuja L.
   3. Platzari (biotas) – Platycladus Spach (biota Endl.)
   4. Pacipreses – Chamaecyparis Spach.
   5. Patūjas – Thujopsis Sieb. et Zucc.

1. Īvju dzimta – Taxaceae

Īves – Taxus L.

Parasts attēls Liels attēls

http://caliban.mpiz-koeln.mpg.de/~stueber/thome/band1/tafel_022.html

Mūžzaļi koki vai krūmi ar plakanām skujām. Divmāju augi. Megastrobilā ir nedaudz sēklzvīņu. Sēkla brūna, to zvanveidīgi klāj sulīgs, sarkans apvalks. Ģintī 8 sugas, kas izplatītas Z puslodē. No tām Latvijā sastopama 1 suga – Taxus baccata L. – parastā īve.  

2. Priežu dzimta – Pinaceae

Baltegles – Abies Mill.

Parasts attēls Liels attēls

http://caliban.mpiz-koeln.mpg.de/~stueber/koehler/ABIES.jpg

    Mūžzaļi koki ar lineārām plakanām skujām, kas piestiprinātas pie zara ar diskveidā paplašinātu pamatu. Čiekuri vertikāli uz augšu stāvoši, nogatavojušies kokā sadrūp, uz zariem paliek tikai čiekuru asis. Vienmājas augi. Ģintī pavisam 50 sugu, daļa no tām nenoteikti norobežotas. Z puslodes mērenās joslas koki, tomēr dažu sugu areāli sniedzas tālu dienvidos (Gvatemalā, Ziemeļāfrikā, Himalajos u. c.). Latvijā sastopamas kultūrā.

Duglāzijas – Pseudotsuga Carr.

http://www.forester-artist.com/main4.jpg

    Mūžzaļi vienmājas koki. Skujas lineāras, pie dzinuma pamīšus, ar nelielu, dzinumam piekļautu zaļu kātiņu, kura pamats nedaudz paplašināts. Skujai nokrītot, pie dzinuma paliek neliela rēta uz maza izcilnīša. Čiekuri nokareni, pēc ienākšanās nokrīt veseli. Segzvīņas ar trim smailām daivām, daudz garākas par sēklzvīņām. Ģintī 5 sugas, kuru areāli atrodas Ziemeļamerikā Klusā okeāna piekrastē, Ķīnā un Japānā. Latvijā introducēta tikai viena suga – Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco – Menzjesa duglāzija.

Egles – Picea A. Dietr.

Parasts attēls Liels attēls

http://caliban.mpiz-koeln.mpg.de/~stueber/thome/band1/tafel_025.jpg

Mūžzaļi vienmājas koki. Skujas pamīšus, četršķautņainas, dažām sugām plakanas. Pieaugušas pie dzinuma ar koksnainu kātiņu mizas krāsā, kas, skujām nobirstot, paliek pie dzinuma. Putekšņi ar diviem gaisa pūslīšiem. Sēklzvīņas paplānas, iegarenas, zem katras pa 2 sēklām, kas spārnā ietvertas karotveidīgi. Čiekuri nokrīt nesadrupuši. Ziemeļu puslodes koki. Ģintī aptuveni 45 sugas, Latvijā 1 suga – Picea abies (L.) Karst. – parastā egle.

Lapegles – Larix Mill.

Parasts attēls Liels attēls

http://caliban.mpiz-koeln.mpg.de/~stueber/thome/band1/tafel_026_small.jpg

Lapegles ir vasarzaļi vienmājas skuju koki. Skujas mīkstas, lineāras. Uz garvasām sakārtotas pa vienai pamīšus, uz īsvasām daudzskuju pušķos. Putekšņi bez gaisa pūslīšiem. Čiekuri nelieli, nokrīt tikai pēc 2 – 5 gadiem nesadrupuši. Sēklas pa divām zem sēklzvīņām, ar spārniem.
Ziemeļu puslodes koki. Ģintī apmēram 20 sugu, Latvijā tikai kultūrā.

Priedes – Pinus L.

http://www.meemelink.com/prints%20images/16788.Coniferae%20-%20Pinus%20sylvestris.jpg

Mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi. Skujas lineāras, pa 2, 3 vai 5 uz īsvasām. Mikrostrobili jauno dzinumu apakšējā daļā, makrostrobili parasti to galos. Putekšņi ar diviem gaisa pūslīšiem. Sēklzvīņas koksnainas, ar galā izveidotu vairodziņu. Segzvīņas rudimentāras. Zem katras sēklzvīņas pa divām spārnainām, ciedru priedēm – bezspārnainām sēklām. Spārns sēklu ietver dakšveidīgi. Čiekuri nokrīt nesadrupuši, ciedru priedēm tie sāk drupt kokā vai arī sadrūp, nokrituši zemē.
Z puslodes augi. Atsevišķu sugu areāli tālu dienvidos – Ziemeļāfrikā, Indijā, Malajas arhipelāgā un Centrālajā Amerikā. Ģintī ap 100 sugu, Latvijā 1 suga – Pinus sylvestris L. – parastā priede.

Hemlokegles – Tsuga Carr.

http://fp.bio.utk.edu/botany/Botany_courses/botany330/plantlist.sp00/gymnosperms/Tsuga_canadensis.jpg

Mūžzaļi vienmājas koki. Skujas pamīšus, samērā īsas, lineāras, ar gaišām atvārsnīšu līnijām apakšpusē. Čiekuri mazi, līdz 3 cm gari. Segzvīņas īsas. Zem katras sēklzvīņas atrodas divas spārnainas sēklas. Ģintī ap 10 sugu, kuras izplatītas Ķīnā, Japānā, Himalajos un Ziemeļamerikā. Latvijā satopama viena suga – Tsuga canadensis (L.) Carr. – Kanādas hemlokegle.

3. Ciprešu dzimta – Cupressaceae

Kadiķi – Juniperus L.

Parasts attēls Liels attēls

http://caliban.mpiz-koeln.mpg.de/~stueber/koehler/JUNIPERUS.jpg

Mūžzaļi vienmājas vai divmāju krūmi, retāk koki. Skujas adatveida, pa 3 mieturos vai zvīņveida, pretējas. Sēklzvīņu nedaudz. Nogatavojoties sēklām, zvīņas kļūst sulīgas, saaug kopā un izveidojas sulīgs čiekurs – čiekuroga. Ģintī apmēram 70 sugu, kas aug visā Z puslodē (tropu apgabalos – augstāk kalnos). Latvijā viena suga – Juniperus communis L. – parastais kadiķis.

Tūjas – Thuja L.

Mūžzaļi vienmājas koki vai krūmi. Dzinumi plakani. Lapas zvīņveida, pretējas, dzinuma virspusē un apakšpusē plakanas, sānos laiviņveida, saspiestas no sāniem. Čiekuri iegareni, ar pretējām nedaudzām, ādaini koksnainām sēklzvīņām. Sēklas pa 2 vai pa 3 zem katras sēklzvīņas, eliptiskas, ar šauriem sānu spārniem. Ienākas pirmā veģetācijas gada beigās, rudenī. Ģintī 5 sugas, kas savvaļā sastopamas Ziemeļamerikā un Austrumāzijā.

Platzari (biotas) – Platycladus Spach (biota Endl.)

Mūžzaļš koks vai krūms. Zarojas ļoti zemu, miza plāna, pelēki sarkanbrūna, plēkšņaina. Vainags plati olveidīgs. Lapas zvīņveida, pretējas, sānu zvīņu gali nav pieliekti pie dzinuma. Čiekuri gareni 1 – 1.5 cm gari, līdz nobriešanai gaļīgi, zilgani sarmoti; nogatavojušies sarkanbrūni. Sēklzvīņu nedaudz. Sala jutīga, ēncietīga un augsnes ziņā prasīga. Ģintī viena suga – Platycladus orientalis (L.) Franco – austrumu platzaris.

Pacipreses – Chamaecyparis Spach.

Mūžzaļi vienmājas koki. Lapas zvīņveida, pretējas. Čiekuri apaļi, ienākas parasti pirmā veģetācijas gadā. Sēklzvīņas 6 – 12, vairogveida. Sēklas mazas, nedaudz saspiestas ar spārniem. Ģintī 6 sugas, kas savvaļā aug Ziemeļamerikā, Japānā, Taivānā.

Patūjas – Thujopsis Sieb. et Zucc.

Mūžzaļš koks ar plati konisku vainagu. Zari horizontāli, dzinumi plakani, blīvi klāti lapām. Lapas zvīņveida, lielas, pretējas. Virsējās un apakšējās zvīņas plakanas, plati olveida, sānu zvīņas ieliektas, olveidīgi lancetiskas, apakšpusē zvīņas zili baltas. Vienmājas augs, čiekuri apaļīgi, 1.5 cm gari. Siltumprasīgs un ēncietīgs koks, labāk aug valgās māla augsnēs. Ģintī 1 suga – Thujopsis dolobrata (L.f.) Sieb. et Zucc.) – Japānas patūja.