Ilze Velmere
2006.01.24.




http://raksti.daba.lv/referaati/
Kanādas zeltgalvīte Solidago canadensis L. Latvijas florā


 
Solidago canadensis (L.Merel R.Black)



  1. 1.1. Invazīvo sugu raksturojums
    1. 1.1.1. Jēdziens par invazīvajām sugām
    2. 1.1.2.  Invazīvo sugu ietekme uz dabiskajām ekosistēmām
    3. 1.1.3.  Invazīvo sugu apkarošana, ierobežošana
  2. 1.2. Invazīvās augu sugas Latvijā
    1. 1.2.1. Īss raksturojums
    2. 1.2.2. Sugas Solidago canadensis invazīvais raksturs
  3. 1.3. Kanādas zeltgalvītes Solidago canadensis raksturojums
    1. 1.3.1. Sistemātiskā piederība
    2. 1.3.2. Sugas morfoloģiskais apraksts
    3. 1.3.3. Solidago canadensis ekoloģija
      1. 1.3.3.1. Augšanas apstākļu raksturojums
      2. 1.3.3.2. Solidago canadensis izmantošana

    4. 1.3.4. Audzēšanas īpatnības
    5. 1.3.5. Solidago canadensis izplatība
      1. 1.3.5.1. Izplatība pasaulē
        1. 1.3.5.2. Izplatība Latvijā
  4. Literatūras saraksts
  5. Citi informācijas avoti:
  6. Atsauces uz citām lapām









1.1. Invazīvo sugu raksturojums

1.1.1. Jēdziens par invazīvajām sugām

Jebkuras floras veidošanās un attīstība ir dinamisks process, ko ietekmē ļoti daudzi faktori (Gavrilova 1999).
Invazīvās augu sugas, sauktas arī par ekspansīvām vai agresīvām sugām- tās ir svešās sugas, kas aklimatizējušās jaunās teritorijās ārpus sava dabiskā areāla, iekļāvušās jaunajās ekosistēmās un rada draudus šo ekosistēmu vietējiem organismiem (Gavrilova 2005). Liela daļa no svešajām augu sugām ir dārzbēgļi.
Par dārzbēgļiem sauc sugas, kuras ir no citām zemēm ievesti kultūraugi – lauksaimniecības un dekoratīvie augi, kuri pāriet savvaļā, var augt un vairoties bez cilvēka palīdzības (Laime 2002). Savukārt Gavrilova Ģ. raksta, ka paplašinātā nozīmē “dārzbēglis” ir visi tie augi, kuri savvaļā konstatēti kaut vienā vai nedaudzās vietās, kā arī tās sugas, kas Latvijā ir pilnīgi naturalizējušās (1999).
Ne visas svešās sugas būtiski ietekmē dabīgās ekosistēmas. Taču daļa no svešajām sugām ir invazīvas vai agresīvas, tās izplatās ļoti strauji, veidojot blīvas audzes, tām paplašinoties vietējās sugas tiek izspiestas no savām dabiskajām augtenēm. Invazīvās sugas piesārņo ekosistēmas, radot bioloģisko piesārņojumu, kas apdraud vietējo sugu saglabāšanos. Invazīvās sugas var ieviesties dabiskajās teritorijās, aizstāt vietējās sugas, aizpildīt ūdens krātuves, piesārņot tīrumus un mežus (Laime 2002).
Agresīvas, uzbrūkošas sugas ir tās, kuras ieviešas un to izplatība apdraud bioloģisko daudzveidību (Anonymous).

1.1.2.  Invazīvo sugu ietekme uz dabiskajām ekosistēmām

Sākotnēji introducētās sugas ieveda lai audzētu botāniskajos dārzos un privātajos dārzos kā eksotiskas augu sugas. Taču nepievērsa pietiekoši uzmanības introducēto sugu iespējamajam invazīvajām raksturam un tas sekmēja šo invazīvo sugu izplatīšanos. Šeit ir dokumentētas dažas invazīvo augu sugas, kuru invāzija ir arī sekmēta caur botāniskajiem dārziem (piemēram, Conyza canadensis-Kanādas Jānītis, Galinsoga ciliata- Impatiens glandulifera- Puķu sprigane, Impatiens parviflora- Sīkziedu sprigane, Solidago canadensis-Kanādas zeltgalvīte, Solidago gigantea) (Essl 2002).
Apdzīvotu vietu ekosistēmas -cilvēku koptas ekosistēmas ir parki, skvēri, kapsētas un citi apstādījumi, kuros bieži vien liela vieta ierādīta ievestajām svešzemju sugām. Ikvienā apdzīvotā vietā ir teritorijas, kuras stihiski aizņem dažādas sugas un teritorijas, kurās iznīcināts dabiskais augājs (Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma).

1.1.3.  Invazīvo sugu apkarošana, ierobežošana

Visā pasaulē invazīvo sugu apkarošanai tiek pievērsta liela uzmanība, tas arī uzsvērts konvencijā par bioloģisko daudzveidību, kuru 1992. gadā Riodežaneiro Latvija parakstīja. (LR 08.09.1995) Saskaņā ar 8. pantu katra līgumslēdzējpuse iespēju un vajadzību robežās: h) novērsīs tādu svešu sugu introdukciju, kuras apdraud ekosistēmas, dzīvotnes vai sugas, kontrolēs vai izskaudīs tās.
Latvijas Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programmā (akceptēta LR Ministru kabineta 2000. gada 16. maija sēdē) ir rakstīti šādi noteikumi:
Nodaļā "Meži" ir sacīts, ka vajag sekot svešzemju sugu izplatībai mežos un apkarot ekspansīvās sugas. Savukārt nodaļā "Apdzīvoto vietu ekosistēmas" ir teikts, ka vajag apzināt sugu izplatīšanās tendences cilvēka veidotos biotopos un sekot šo procesu dinamikai un ierobežot ekspansīvo sugu izplatīšanos. Nodaļā par lauksaimniecību ir ieteikts novērst introducētu sugu izplatīšanos, kā arī sekmēt pētījumus par introducēto sugu izplatīšanos un ieviešanos dabīgajās sabiedrībās. Ierobežot ekspansīvo sugu izplatību, īpaši veicinot to iznīcināšanu dabīgajās sabiedrībās. Izstrādāt un ieviest tiesiskas normas, kas regulē jaunu kultūru ieviešanu un nosaka audzētāju atbildību par iespējamo kaitējumu vietējām sugām un sabiedrībām. Nodaļā "Komunālā saimniecība un pilsētvide" ir uzsvērts, ka vajag mazināt svešzemju sugu izplatīšanos pilsētās.
Liela nozīme ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir pareizai teritorijas attīstības un izmantošanas plānošanai. Nepieciešams
    visu līmeņu teritoriju plānojumos izstrādāt kritērijus un metodiku bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prasību iestrādāšanai.
    nodrošināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības un sugu aizsardzības plānu prasību ietveršanu teritoriju plānojumos.
    informēt pašvaldības izplatot metodiskos materiālus par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, šīs problēmas nozīmīgumu.
    Veicināt nacionālā plānojuma dabas pamatnes informācijas pieejamību pašvaldību plānotājiem.
Apzināt sugu izplatīšanās tendences cilvēka veidotos biotopos un sekot šo procesu dinamikai (Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma 2000).

1.2. Invazīvās augu sugas Latvijā

1.2.1. Īss raksturojums

Latvijā vaskulāro augu florā ir1937 sugas. No tām 1304 sugas ir dabiskās jeb vietējas sugas. No 633 citzemju sugām 293 ir dārzbēgļi un 340 ievazātas sugas (Gavrilova u.c. 1999). Daži zinātnieki uzskata, ka par invazīvām var kļūt apmēram 15% no savvaļā pārgājušajām svešajām sugām (Laime 2002).
Bīstamāko invazīvo augu sugu sarakstā ir minētas:
Ir atzīmēta dzimta, gads, kurā introducēta, kā arī dabiskais izplatības areāls
1. Apiaceae Heracleum sosnowskyi - Sosnovska latvānis 1948 Āzija
2. Asteraceae Solidago canadensis - Kanādas zeltgalvīte 1907 Z Amerika
3. Balsaminaceae Impatiens grandulifera - puķu sprigane,
4. Balsaminaceae Impatiens parviflora - sīkziedu sprigane 1904 Āzija
5. Caprifoliaceae Sambucus racemosa - sarkanais plūškoks
6. Caprifoliaceae Sambucus nigra - melnais plūškoks
7. Rosaceae Rosa rugosa - krokainā roze
8. Rosaceae Amelanchier spicata - ķekaru korinte 1800'os Z Amerika
9. Aceraceae Acer negumdo - ošlapu kļava Z Amerika
10. Rosaceae Cotoneaster lucida - spožā klintene
11. Elaeagnaceae Eleagnus spp. - eleagni
12. Elaeagnaceae Hippophae rhamnoides – pabērzu smiltsērkšķis
13. Asteraceae Galinsoga spp. - sīkgalvītes 1939 D Amerika .
14. Brassicaceae Bunias orientalis - austrumu dižpērkone 1829 Eiropa
15. Polygonaceae Reynoutria japonica - Japānas dižsūrene
16. Polygonaceae Reynoutria sachalinensis - Sahalīnas dižsūrene

17. Apocynaceae Vinca minor (tai skaitā šķirnes) - mazā kapmirte Eiropa
18. Asteraceae Bellis perennis - ilggadīgā mārpuķīte 1852 Eiropa, Āzija
19. Brassicaceae Sisymbrium loeselii - Lēzela žodzene 1887 Āzija
20. Brassicaceae Sisymbrium wolgense - Volgas žodzene 1896 Eiropa, Āzija
21. Caprifoliaceae Symphoricarpos albus var laevigatus - strautu sniegoga Z Amerika
22. Cornaceae Swida alba - baltais grimonis Eiropa, Āzija
23. Cucurbitaceae Echinocystis lobata - adatainais dzeloņgurķis 1973 Z Amerika
24. Elaeagnaceae Hippophae rhamnoides - pabērzu smiltsērkšķis Eiropa, Āzija
25. Fabaceae Cytisus scoparius - parastais slotzaris Eiropa
26. Grossulariaceae Ribes nigrum cv - melnā upene
27. Grossulariaceae Ribes rubrum - sarkanā jāņoga
28. Oleaceae Ligustrum vulgare - parastais ligustrs Eiropa
29. Oleaceae Syringa vulgaris (tai skaitā šķirnes) - parastais ceriņš Eiropa
30. Polygonaceae Rumex confertus - blīvā skābene1920 Eiropa
31. Rosaceae Cerasus vulgaris - skābais ķirsis Eiropa
32. Rosaceae Malus domestica - mājas ābele
33. Rosaceae Prunus cerasifera var divaricata - Kaukāza plūme Eiropa
34. Rosaceae Prunus domestica - mājas plūme
35. Rosaceae Prunus insititia - būka
36. Rosaceae Sorbaria sorbifolia - pīlādžlapu sorbārija Āzija
37. Rosaceae Spiraea alba - baltā spireja Z Amerika bieži (Laime 2002; Anon 2005)

1.2.2. Sugas Solidago canadensis invazīvais raksturs

Solidago canadensis ir agresīva, sveša suga. Kā dārzbēglis jeb kultūrbēglis tā samērā bieži sastopama ruderālās vietās, arī dabiskos biotopos (Šulcs 1998).

Edgars Vimba

1.3. Kanādas zeltgalvītes Solidago canadensis raksturojums

1.3.1. Sistemātiskā piederība

Solidago canadensis L. pieder pie sēklaugu nodalījuma Spermatophyta, segsēkļu Magnoliphyta apakšnodalījuma, divdīgļlapju klases Magnliopsida, kurvjziežu jeb asteru Compositae, syn. Asteraceae dzimtas(Pētersone 1980). Solidago ģints ietver aptuveni 80 sugu krustojumus (Hegi 1947). Savukārt citā literatūrā ir rakstīts, ka Solidago sugu skaits ir tuvu 100 (Тахтаджяна 1981).
Vairāku autoru izpratnē šī suga nav viennozīmīgi skaidrota. Daži autori Solidago canadensis L. uzskata par sugu (Garcke 1895; Kaмapoва 1959; Bickis 1946; Губанов 2004; Galenieks 1959; Gavrilova u. c. 1999; Taбака 1988). Citi autori Solidago canadensis L. s. l. uzskata par vienu no daudzajām Solidago canadensis L. s. l. varietātēm vai pasugām (Priedītis 2005). Casper J. raksta, ka agrāk Solidago canadensis aplūkoja atsevišķi kā Solidago altissima (2004). Solidago apakšsekcija Triplinervae (Canadensis grupa) Solidago canadensis  var. canadensis  kultivēts Londonā. var. hargeri izdala vēl arī savvaļas eiropiešu formas; atrašanās vieta, Ontario, Londonā (Semple 2005).
Solidago canadensis introducēta Latvijā 1907.gadā. Par sugu introdukcija sauc Latvijas dabai neraksturīgu sugu ieviešanu (Gavrilova 2005).
Pirmo reizi Kanādas zeltgalvīti Latvijā apraksta J.Bickis Latvijas augu noteicējā 1946.gadā. Savukārt Thome’s “Flora von Deutchland, Osterreich un der Schweiz in wort und Bild” apraksta Solidago canadensis L. jau 1889.gadā. Solidago canadensis Kanādas zeltgalvīte Latvijā tiek saukta arī par Kanādas zeltslotiņu, Krimuldā arī par zelta slotu, bet Ērgerē par zelta slotiņu. (Ēdmane 2003, Vermanlens 1998). Angļu valodā tā ir Canadian Goldenrod, vācu valodā Kanadische Goldrute, zviedru valodā kanadensiskt gullris, igauņu valodā kanada kuldvits, lietuviski kanadinė rykštenė, bet krievu valodā золотарник канадский (Priedītis 2005).

1.3.2. Sugas morfoloģiskais apraksts

Solidago canadensis L .s.l. ir daudzgadīgs, liels, garš 60-150 (175) cm lakstaugs (Priedītis 2005). Gubanovs I.A. raksta, ka Kanādas zeltgalvītes izaug garas līdz pat 280 cm (Губанов 2004). Veģetatīvās vasas izvietotas zem augsnes virskārtas (Ieviņa 1991). Stublājs vienkāršs, blīvi lapots līdz pat ziedkopai, stāvs, blīvi apmatots ar bieziem atstāvošiem matiņiem( Stublājam nedaudz zaru un parasti stublāja augšdaļā tie zaro ziedkopā. Lapu daudz, no stublāja atstāv horizontāli. Lapas ar matiņiem vai virspuse kaila. Lapas sakārtotas pamīšus, augšējās sēdošas, apakšējās ar īsiem kātiņiem. Lapas iegareni lancetiskas vai lancetiskas līdz 15 cm garas, 2 – 4,5 cm platas. Lapu mala smalki zāģzobaina, gals smails, pamats ķīļveidīgs, trīs dzīslas. Ziedu kurvīši dzelteni, platumā 4 –6 mm gari, daudzi sakārtoti vienpusējā skarveidīgā ziedkopā, kurvīšiem kaila ziedu gultne. Vīkala lapas lineāri lancetiskas strupas, nevienādas. Blīva, skarveidīga ziedkopa. Ziedi dzelteni. Sievišķie mēlziedi 8-16, īss vainags, apmēram tik pat garš kā stobrziedi, nedaudz pārsniedz vīkalu (Priedītis 2005; Vimba 2002; Birkmane 1980; Galenieks 1959; Fiter et al. 1996). Savukārt atšķirīgi raksta K.Brikmane, ka mēlziedi nepārsniedz vīkalu (1980).
Stobrziedi divdzimumu. Auglis-apmatots sēklenis, cilindrisks, garens, 2-5 mm garš (Priedītis 2005; Vimba 2002; Birkmane 1980; Galenieks 1959). Dažādos literatūras avotos ir rakstīti atšķirīgi Solidago canadensis L. ziedēšanas laiki-N.Priedītis raksta, ka Kanādas zeltgalvītes zied no jūlija līdz septembrim (2005), bet P.Galenieks raksta, ka tā zied no augusta līdz oktobrim (1959). Savukārt Stenberg raksta, ka Solidago canadensis zied no septembra līdz oktobrim (2003).
Solidago canadensis ir ļoti līdzīga Solidago gigantea. Solidago gigantea stublājs pie pamata kails vai reti apmatots, bet Solidago canadensis stublājs ir blīvi apmatots un arī lapas vismaz apakšpusē ir apmatotas (Priedītis 2005). Savukārt ir atšķirības starp Soldago canadensis var. canadensis, kuram ir zaļas lapas, bet Solidago canadensis var. scabra ir iepelēkas lapas un blīvi sīkiem matiņiem klāta zara virsma (Casper 2004).

 
  Solidago canadensis L. (Rothmaler 1987).


1.3.3. Solidago canadensis ekoloģija

1.3.3.1. Augšanas apstākļu raksturojums

Solidago canadensis L. ir dārzbēglis, kurš diezgan bieži pāriet savvaļā (Gavrilova u.c. 1999). Šis augs aug dažādos biotopos, Latvijā bieži sastopams kā naturalizējies dārzbēglis (Priedītis 2005). Sākotnēji kultivēta pilsētas apstādījumos, Kanādas zeltgalvīte intensīvi izplatās savvaļā Latvijā un arī citās Eiropas valstīs. Sugai raksturīga liela agresivitāte (Vimba 2002). Kanādas zeltgalvīte spēj strauji vairoties un izplatīties atklātās vietās, izveidot lielas audzes. Solidago canadensis aug Rīgā tukšos būvlaukumos (Nāburga I. Pers.ziņ.2005.). Sastopams sausos pakalnos, palejās, dārzos (Galenieks 1959). Nereti zeltgalvītes redzamas izmīdītos sausieņu mežos, masveidīgi mežu klajumos, mežos, kuri pakļauti intensīvai atpūtai, blīvās grupās nezālainēs, izgāztuvēs, gar dzelzceļiem, izplatījies arī pļavās, tukšainēs un neapstrādātos tīrumos (Priedītis 2005; Vimba 2002; Taбака 1988). Solidago canadensis izplatības vietas ir gar ceļmalām, izcirtumos (Casper 2004). Solidago canadensis aug uz pamestām lauksaimniecības zemēm, ļoti reti ganībās, pļavās, kas izžūst katru gadu (Earl2002).
Solidago canadensis pacieš daudzveidīgus augsnes apstākļus, parasti sastopama mitrās augsnēs. Nav sastopama pielijušās vietās un reti sastopama ļoti mitrās vietās (Earl2002).
Nejaušās blīvuma svārstības un arī dažādu ciklu (diennakts, sezonas) sauc par- fluktuācijām.
Koakcijas (konkurence, parazītisms, plēsonība utt.) galveno kārt nosaka izdzīvotību. K- blīvuma stabilizācijas veidu sauc par K tipu. Tie īpatņi, kas labāk piemērojas maksimāli iespējamā blīvuma K apstākļem, izdzīvo. K tipā pastiprinātu dzimstību izraisa populācijas ekspluatācija. Nav vēlama K līmeņa pārsniegšna, jo tā izraisa masas efektu, kura dēļ samazinās dzimstība, pastiprinās mirstība, novājinās izdzīvojusī populācijas daļa, pastiprinās flutuāciju intensitāte (Liepa 1991).

1.3.3.2. Solidago canadensis izmantošana

Vārds Solidago latīņu valodā solidus un ago nozīmē “ārstēt” (Runesson 2004). “Canadensis” no latīņu valodas “no Kanādas” (Earl 2002). Cits skaidrojums ir, ka no latīņu vārda solidare- nostiprināt, padarīt cietu vai arī no solidum agere –izdziedināt, senāk augs lietots brūču dziedināšanai (Galenieks 1959).
Ir teikts, ka indiāņi Kanādas zeltgalvīti izmantoja pret sāpošu kaklu un arī brūču dziedēšanai. Eiropā gan šī Ziemeļamerikas suga ārstniecībā nekad nav izmantota (Vermanlens 1998). Kanādas zeltgalvīte saimnieciski nozīmīgs kā krāšņuma augs. Kanādas zeltgalvīti Ziemeļamerikā lieto medicīnā, kā diuretisku līdzekli. Kanādas zeltgalvītei piemīt audu savelkošas īpašības, tā sekmē sadzīšanu, kā arī to lieto pret sēnīšu iekaisumiem. Solidago canadensis lieto nieru iekaisuma gadījumā, pie dažādām ādas slimībām, lieto kā pretklepus līdzekli, mutes čūlu ārstēšanai, ja ir caureja (Freeman 2001; Galenieks 1959).



www.floraweb.de/ neoflora/recht.html


1.3.4. Audzēšanas īpatnības

Kanādas zeltgalvīte ir izplatīts dārza augs (Vermanles 1998). Solidago canadensis ir dekoratīvs, vasarzaļaš augs. Vidēji aug 10 gadus. Kanādas zeltgalvīte ir saulmīlis, tāpēc vislabākās augtenes ir klajumos. Vislabāk Kanādas zeltgalvīte aug sausās vietās. Augsne vajadzīga vidēji mitra, ne pārāk smaga. Kanādas zeltgalvīte zied no jūlija līdz oktobra pirmajai dekādei. Raksturīga cerveida līdz pudurveida izplešanās. Vislabākā augtene ir klajumā. Audzējot augu jāievēro grupēšanas īpatnības, Kanādas zeltgalvīte jāgrupē nelielās saliktās, fiksētās, slēgtās grupās pa četriem līdz 10 augiem,. Septiņi līdz deviņi augi uz 1 m2, attālums 35-40 cm vienam no otra. Solidago canadensis ar šķirni ‘Nana’ pavairo ar spraudeņiem, cerus dalot (Ieviņa 1991; Brikels 1993; Vermanlens 1998; Galenieks 1959).
Solidago canadensis ir ātri augošas ziemcietes. Kanādas zeltgalvīti izmanto sabiedriskos apstādījumos, dārzos, ziedu griešanai. Raksturīga pašizsēja, izplatīšanās ar sakneņiem (Ieviņa 1991; Brikels 1993; Vermanlens 1998). Apputeksnē dažādi kukaiņi, galvenokārt mušas (Galenieks 1959).

1.3.5. Solidago canadensis izplatība

1.3.5.1. Izplatība pasaulē

Kanādas zeltgalvīte ir kosmopolīts augs- ieņem lielāko daļu pasaules (I.Nāburga pers. Ziņ. 2005). Kanādas zeltgalvītes izcelsme un arī dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerika (Gavrilova 2005; Vermanlens 1998). Sākotnēji Solidago canadensis stādīta dārzos un parkos kā dekoratīvs augs, vēlāk tā ir izplatījusies Kanādas austrumos, kā arī Amerikas ziemeļaustrumu centrālajā daļā, ziemeļu centrālajā daļā, dienvidrietumos. Solidago ievesta Eiropā 19.gs (Galenieks 1959). Solidago canadensis naturalizējies Eiropā, izņemot Apenīnus un Balkānus, kā arī Skandināvijas ziemeļus (Priedītis 2005; Erhardt u.c. 2000). Solidago canadensis L ir bieži izplatītais kultūraugs. Šis augs sastopams Vidusāzijā-Uzbekijā, Turkmēnijā, Tadžikijā, arī Austrumeiropā - ar ko saprotamas bijušās Padomju Savienības Eiropas daļa, kas sniedzas līdz Urālu kalniem (Черепанов 1995).

1.3.5.2. Izplatība Latvijā

Solidago canadensis ir Latvijā bieži sastopams augs, naturalizējies dārzbēglis (Priedītis 2005). Latvijā Kanādas zeltgalvīte pieder pie allohtonās floras. Jau 1946. gadā J.Bickis raksta, ka Solidago canadensis L. tiek kultivēts un pāriet savvaļā. Solidago canadensis ir izplatīta daudzās Latvijas lielākajās pilsētās Siguldā, Ogrē, Koknesē, Lielupē, Mellužos (Pētersone u.c. 1980; Galenieks 1959). Solidago canadensis ir viena no izplatītākajām augu sugām šodien Latvijā (Vimba 2002).Savukārt L. Tabaka raksta, ka Kanādas zeltgalvīte ir dārzbēglis, kurš samērā reti satopams Zemgales ģeobotāniskajā rajonā (2001). Austrumlatvijā nereti ielaužas dabiskās fitocenozēs (Тaбака 1985). Solidago canadensis L. pēc konkrētā floras pētījuma ir sastopams Viduslatvijas ģeobotāniskajā rajonā vienā kvadrātā ap Ropažiem, kā arī Daugavas ielejas florā. Visā Viduslatvijā Kanādas zeltgalvīte sastopama reti, un tā pāriet savvaļā (Тaбака1987). Solidago canadensis L. ir reti satopama un pāriet savvaļā arī Latvijas Centrālvidzemes ģeobotāniskajā rajonā Veclaicenē un Vestienā (Тaбака 1990).

     
 2.attēls. Solidago canadensis izplatība Eiropā (Priedītis 2005)
Priedītis atzīmē, ka Solidago canadensis ir regulāri izplatīts ieviestais augs Latvijā (2005).

Literatūras saraksts

Anonymous Europen and mediterranean plant protection organization. Terms and definitions of the guiding principles.
Anon. 2000. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma.(Akceptēts Ministru kabineta 2000.gada 16.maija sēdē) Rīga: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 51.lpp
Anon. 1971. Lauksaimniecības enciklopēdija Rīga: Liesma 674.lpp.
Bebris R. 1999. Latvijas vides pārskats ’98. 1.nod. Rīga: Vides konsultāciju un monitoringa centrs, 16.lpp.
Bickis J. 1946. Latvijas augu noteicējs, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība 285.lpp.
Brikels K. 1993. Dārzkopības enciklopēdija Rīga: Zvaigzne ABC. 143.lpp
Erhardt W., Götz E., Rodeker N., Sybold S. 2000. ‘Zander’ Handwöderbuch der Pflanzennamen. Stuttgard.
Essl F., Walter J., Kienh M. 2002. Non-indigenous vascular plant species in Austria. Euro-gard III-Abstracts 21.pp.
Ēdmane I., Ozola Ā. 2003. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga: Austburgas institūts, 457.-458.lpp.
Fitter R., Fitter A., Blamey M. 1996. Wild flowers of Britain and Norther Europe. London: Harper Collins Publishers, 242.pp
Galenieks P. 1959. Latvijas PSR flora (IV). Rīga: Latvijas valsts izdevniecība. 342.lpp.
Garcke A. 1895. Flora von Deutschland. Berlin: 301.S
Gavrilova Ģ., Šulcs V. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora. Rīga: Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts Botānikas laboratorija. 6, 7, 64.lpp.
Laiviņš M. 1998.Latvijas veģetācija 1. Rīga Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte, Bioģeogrāfijas fakultāte Latvijas valsts mežzinātnes institūts. 91.lpp.
Liepa I., Mauriņš A., Vimba E., 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība Rīga: Zvaigzne, 300lpp.
Meyer H.A.,Schmid B. 1999. Journal of Ecology. British Ecological Society 17-27.pp.
Ieviņa S., 1991. Latvijas ieteicamo krāšņumaugu sortiments lakstaugi un rozes. Rīga: Zinātne. 117.lpp.
Kaмapoва B. Л. 1959. Флора CCCP. Mockва, Ленинград: Akaдeмия нayk CCCP, 48.c.
Hegi G.1947. Illustriete Flora von Mitteleuropa (VI/2). Müchen: J.F. Lehmanns Verlag, 409. 411.S
Pētersone A., Birkmane K. 1980. Latvijas PSRS augu noteicējs. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība. 379.lpp.
Rothmaler W. 1987. Excursions Flora. Berlin, 518.S.
Stenberg L., Ericsson S. 1997. Den Nordiska Floran. W&W, 442.
Šulcs V.1998. Latvijas daba 6. Rīga 121.lpp.
Tabaka L. 2001. Latvijas flora un veģetācija. Zemgales ģeobotāniskais rajons. Rīga: 51.lpp.
Thome’s 1889. Flora von Deutchland, Osterreich un der Schweiz in wort und Bild. Gera Untermhaus Verlag von Fr.Eugen Köhlel
Vermanlens N. 2003. Derīgie augi. Rīga: Zvaigzne. 227.lpp.
Губанов И. A., Киселева K.B., Hoвиков B.C., Tuxoмиров B.H. 2004. Uлюстрированный определитель растений средней России, Toч 3 Mockвa: 486.c.
Черепанов С. K. 1995. Cocyдиcтые растения России и сопредельных государств. Caнkт-Пeтepбypг: Mир и ceмя-95. 193.c.
Черепанов С. K. 1981. Cocyдиcтые растения CCP. Лeнинград: Hayka, 98.c.
Taбака Л., Гaвpилова Г., Фатаре И. 1988. Флора сосудистых pacтeний Латвийской CCP. Pига: Зинатне, 140.c.
Taбака Л.B., Гaвpилова Г.Б., Фатаре U.Я., Бapaнuня B.K., Лодзиня U.A., Плостниекс M.P., Paнка X.P., Cтраздиньш Ю.Г., Цепурите Б.П., Еглите З.П. 1985. Флора и растительность Латвийской CCP. Bocточно-Латвийский геоботанический paйон. Puга: Зинатне, 90; 252.c.
Taбака Л.B., Фатаре U.Я., Плостниекс M.P., Земитис Л.A., Шулц B.A., Еглите З.П. 1987. Флора и растительность Латвийской CCP. Cpeднe-Латвийский геоботанический paйон. Puга: Зинатне, 31;77;124.c.
Taбака Л.B., Фатаре U.Я., Бapaнuня B.K., Гaвpилова Г.Б., Плостниекс M.P., Шулц B.A., Еглите З.П. 1990. Флора и растительность Латвийской CCP. Цeнтрально Bидземский геоботанический paйон. Puга: Зинатне, 33; 71.c.
Тахтаджяна А.Л. 1981. Цветковые pacтения Москва: Просвещение,470. c.

Citi informācijas avoti:

Anon 2005 Latvijas svešzemju sugu datu bāze Gavrilova Ģ. par augiem. pēc Rasiņš A. 1954. Latvijas PSR nezāļu augļi un sēklas. Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 423 lpp., Starcs K. 1937. Kanādas elodejas 100 gadi Eiropā. Daba un Zinātne, 6: 193 - 196.; Bumbure M., Galenieks P., Jaudzeme V., Līvena Dz., Pētersone A. 1957. Latvijas PSR flora 3. Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga. 459
Priedītis N. 2005. (pēc Tabaka u.c.1988). Sugu enciklopēdija
Vimba E. 2002. Latvijas augi un sēnes
Laime B. 2002. http://piekraste.daba.lv/LV/svesie/
Runesson Ulf T. 2004. http://www.borealforest.org/world/herbs_shrubs/canada_goldenrod.htm
Freeman J. 2001. http://www.herbalists.on.ca./resources/freeman/SOLIDAGO.html.
Casper J. Ultee. 2004. Connecticut Botanical Society http://www.ct-botanical-society.org/galleries/solidagocana.html
Earl J. S. Rook 2002. http://www.rook.org/earl/bwca/nature/herbs/solidagocan.html
Riodežaneiro Konvencija par bioloģisko daudzveidību 1992. (LR 08.09.1995)
Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, 2000 -definīcijas
http://davesgarden.com/members/Terry/ 2001.
Semple J.C. 2005 http://www.science.uwaterloo.ca/biology/jcsemple/goldenrod_figs.htm

Atsauces uz citām lapām

http://www.facstaff.bucknell.edu/abrahmsn/solidago/gallfly_video.html
adrese kurā ir filmiņa par Canadensis ekology.
Ļoti interesanta! Tiem, kam ir laiks iesaku noskatīties! Filmas garums ir 37 minūtes. Tajā ir par kukaiņu un augu sadzīvošanu. Kā kukainis Gallifly dzīvo Solidago canadensis stumbrā, kā kukaini apēd putni. Filmā ir attēlota neliels barības ķēdes posms. Filmas laikā var redzēt, kā notiek lauka pētījums.

http://www.lva.gov.lv/daba/lat/biodiv/invazivas_sugas.htm
ļoti interesanta lapa, kurā ir rakstīts, kā un kad ir ienākuši invazīvie augi Latvijā un attiecīgi, kādā augu grupā tos iedala.  Kādi pasākumi tiks veikti, lai apkarotu invazīvās sugas. Tajā ir ievietots bīstamāko invazīvo sugu saraksts. Kā arī tajā ir doti dažādi dokumenti- likumi un konvencija par sugu aizsardzību.

http://lv.invasive.info/
noderīga lapa, kurā ir izsmeļoš un viegli pārskatāms saraksts par to, kurš augs ir invazīvs, kurš ir potenciāli invazīvs un kuri augu Latvijā ir bieži sastopami un kuri reti. Kā arī ir aprakstīts, kur ir sugas dabiskais izplatības areāls un kurā gadā suga ir introducēta Latvijā.

http://www.latvijasdaba.lv/info.asp?2
Latvijas enciklopēdija. Ļoti vērtīga lapa, lai īsumā uzzinātu par Solidago canadensis. Atverot šo lapu izvēlieties latīņu vai latviešu burtus un jums atvērsies logs kurā varēsiet atrast augu sugas izplatības karti. Šajā lapā var iegūt arī nelielu aprakstu par augu. Kā arī varēsiet izlasīt auga nosaukumu septiņās valodās.

http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/kurvjziezhi/
Šajā lapā var izlasīt par augiem, kuri pieder pie kurvjziežu dzimtas, piemēram Solidago virgaurea, kā arī par kanādas zeltgalvīti. Var izlasīt pavisam nelielu aprakstu par to, ka tā ir invazīva.