SFV pielietojums
 

    Apmēram pēdējo 15 gadu laikā alfavīrusi ļoti plaši tiek izmantoti kā vektori dažādu gēnu pārnesē, jo tiem piemīt trīs priekšrocības:

  1. Plašs inficējamo šūnu spektrs – kukaiņi, putni, zīdītāji (2.)
  2. Augsta alfavīrusu replicēšanās spēja, kas mijiedarbībā ar saimnieka šūnas funkcijām noved pie ekspresējamo gēnu augstas produkcijas.
  3. Ar alfavīrusu komplimentārās DNS kloniem var viegli manipulēt un infekciozo RNS var iegūt in vitro transkripcijā (5.)

   Viens no visvairāk pētītajiem alfavīrusiem ir tieši SFV. Tas tiek izmantots gēnu ekspresijas sistēmās, jo tam ir pašreplicējošs genoms, kam nepieciešams vienīgi saimnieka šūnas translācijas mehānisms, lai spētu replicēties (1.). Tā kā vīrusa strukturālie proteīni veidojas no atsevišķas genoma daļas, tad izmaiņas strukturālajā domēnā neietekmē genoma daļu, kas kodē nestrukturālos proteīnus. Tādēļ gēnu, kuru vēlas ekspresēt, novieto pēc vīrusa subgenomiskā promotera tā, lai subgenomiskā RNS tiktu transkribēta un pēc tam translēta. Visefektīvākais veids, kā ekspresēt pētāmo proteīnu, ir aizvietot vīrusa strukturālo proteīnu kodējošo reģionu ar gēnu, kas kodēs nepieciešamo proteīnu (5.).

Uz sākumu


Lapas autors: Ance Bogdanova
Pēdējo reizi labots: 16.01.2007.