Apmēram pēdējo 15 gadu laikā
alfavīrusi ļoti plaši tiek izmantoti kā vektori dažādu gēnu
pārnesē, jo tiem piemīt trīs priekšrocības:
Viens no visvairāk pētītajiem
alfavīrusiem ir tieši SFV. Tas tiek izmantots gēnu ekspresijas
sistēmās, jo tam ir pašreplicējošs genoms, kam nepieciešams
vienīgi saimnieka šūnas translācijas mehānisms, lai spētu
replicēties (1.).
Tā kā vīrusa strukturālie
proteīni veidojas no atsevišķas genoma daļas, tad izmaiņas
strukturālajā domēnā neietekmē genoma daļu, kas kodē
nestrukturālos proteīnus. Tādēļ gēnu, kuru vēlas ekspresēt,
novieto pēc vīrusa subgenomiskā promotera tā, lai subgenomiskā
RNS tiktu transkribēta un pēc tam translēta. Visefektīvākais
veids, kā ekspresēt pētāmo proteīnu, ir aizvietot vīrusa
strukturālo proteīnu kodējošo reģionu ar gēnu, kas kodēs
nepieciešamo proteīnu (5.).
Lapas autors: Ance
Bogdanova
Pēdējo reizi labots: 16.01.2007.