Liela nozīme KSS akūto
komplikāciju profilaksei un
ārstēšanai ir antitrombotiskajiem līdzekļiem (Jackson and Schoenwaelder
2003).
No dotā darba tēmas viedokļa, visbūtiskākā šo zāļu grupa ir
antiagreganti, kuru
mērķis ir trombozes novēršana vai tās apjomu/intensitātes samazināšana.
Kā jau
liecina nosaukums, antiagreganti ir medikamenti, kas paredzēti
trombocītu
agregācijas inhibēšanai. Doto zāļu rezultējošā iedarbība balstās uz
GPIIb-IIIa
receptora inhibēšanu, vai nu tiešu, kā tas ir receptora antagonistu
gadījumā,
vai arī netiešu - bloķējot kādu no tā aktivēšanas ceļiem (aspirīns,
klopidogrels u.c.). Aspirīns, veicot neatgriezenisku acetilāciju, bloķē
ciklooksigenāzes darbību, tādējādi novēršot tromboksāna A2 veidošanos.
Klopidogrels ir samērā jauns medikaments, kas bloķē ADF saistību ar
trombocītu P2Y12
receptoru un, tādējādi,
ADF-atkarīgo trombocītu aktivāciju. Abi
šie
medikamenti tiek ļoti plaši izmantoti KSS profilaksē un ārstēšanā gan
atsevišķi, gan kā kombinēta aspirīna un klopidogrela terapija, kas,
pateicoties
tās relatīvi labajiem ārstniecības rezultātiem, pēdējos gados kļuvusi
īpaši
populāra. Taču vienas un tās pašas terapijas efektivitāte dažādiem
pacientiem
stipri vien atšķiras, tai skaitā atkarībā no indivīda ģenētiskajām
īpatnībām -
iedzimtības īpatsvars sastāda līdz 30% šīs variabilitātes.
Baiba
Krivmane
22.01.07