Kā jau minēts iepriekš, galvenais
trombocītu agregācijas starpnieks ir
fibrinogēna receptors GPIIb/IIIa, kura uzdevums ir ‘kontrolēt’
trombocītu
atbildes reakciju pēc ievainojuma rašanās. GPIIIa ir tipisks integrīns
(pazīstams
arī kā aIIbb3
integrīns), kas sastāv no divām subvienībām, a
un b (3. att.), un ir
visbiežākais trombocītu virsmas
integrīns (50000/šūna). 136-kd a subvienību
veido vieglā un smagā ķēde. Vieglā ķēde sastāv no īsas citoplazmatiskās
astes,
transmembrānas rajona un neliela ekstracelulāra domēna, bet smagā ķēde
pilnībā
lokalizēta āršūnas telpā. 92-kd b subvienību
veido viena 762 aminoskābju gara virkne, kurai izšķir īsu
citoplazmatisko rajonu,
transmembrānas rajonu un lielu ekstracelulāro domēnu (Lefkovits et al.
1995). a
un b
subvienības savstarpēji ir saistītas nekovalenti.
Normālā stāvoklī GPIIb/IIIa receptors nespēj saistīt
fibrinogēnu, taču tiklīdz
kādā vietā tiek bojāts asinsvada endotēlijs, trombocīti, reaģējot uz
vides
signāliem, aktivējas un tajos tiek ģenerētas signālu kaskādes, kuras
izraisa
GPIIb/IIIa receptora konformācijas izmaiņas. Tā rezultātā receptors
kļūst
spējīgs saistīt fibrinogēna molekulas.