Dzīves cikls
Lauka maijvaboles dēj olas
grupās pa 20 – 30, ierokot tās 10-20 cm dziļi augsnē. Laika intervāli
starp olu grupu izdēšanu ir aptuveni 2 nedēļas gari. Viena mātīte
parasti var izdēt 60 – 80 olas. Olu dēšanai labāk piemērota ir irdena
augsne.
Vienas paaudzes attīstības
ilgums ir 4 gadi, pārziemo dažādu vecumu
kāpuri un imago. Kukaiņu embrionālā attīstība ilgst 30 – 40 dienas, pēc
tam tie izšķiļas. Izšķiļoties to garums sasniedz 7-8 mm. Tie barojas ar
trūdvielām, nedzīvām augu daļām un sīkām saknītēm. Kļūstot vecāki,
kāpuri sāk rupji apgrauzt dažādu koku saknes un citu augu apakšzemes
daļas. Šādi apgrauztas tiek, piemēram, zemeņu un kāpostu saknes,
kartupeļi un citi dārzeņi, dāliju saknes un gumi, dažādu jauno kociņu
saknes stādaudzētavās un tamlīdzīgi.
Attīstības gaitā kāpuri divas
reizes maina segaudus. Pirmās stadijas kāpuri ir līdz 22 mm gari, otrās
– līdz 30 mm, bet trešās stadijas kāpuri sasniedz 47 mm garumu. Tā kā
kāpuri ir jutīgi pret salu, ziemā tie uzturas dziļāk augsnē, kur
neiesniedzas sasaluma kārta. Pienākot kāpura ceturtajam dzīves gadam,
tas iekūņojas apmēram 25-30 cm dziļi augsnē. Kūniņas stadijā vabole
pavada aptuveni 30 dienas.
Pēc izlīšanas no kūniņas, kas
notiek augustā
vai septembrī, jaunās vaboles paliek augsnē ziemot. Ziemošanas vietas
tās pamet nākamā gada maijā. Apmēram divas nedēļas pēc izlidošanas
sākas olu dēšana un cikls atsākas no jauna. Maijvaboļu imago pārtiek
galvenokārt no dažādu augu lapām (īpaši no ozolu un augļu koku,
piemēram, ābeļu, plūmju un ķiršu, lapām), tās grauž arī augļu koku
ziedus un augļaizmetņus. Pēc olu izdēšanas mātīte iet bojā. Tas notiek
vēlākais līdz jūlijam.
Šo tīmekļa lapu kopu izveidoja Agnija Gustiņa Latvijas
Universitātes Bioloģijas fakultātes kursa "Bioloģija Internetā"
ietvaros. Tā izveidota vienīgi mācību nolūkos.
Lappuse pēdējoreiz
izmainīta 22. 01. 2008. - 11:57