Dzīves cikls



Lauka maijvaboles dēj olas grupās pa 20 – 30, ierokot tās 10-20 cm dziļi augsnē. Laika intervāli starp olu grupu izdēšanu ir aptuveni 2 nedēļas gari. Viena mātīte parasti var izdēt 60 – 80 olas. Olu dēšanai labāk piemērota ir irdena augsne.

Vienas paaudzes attīstības ilgums ir 4 gadi, pārziemo dažādu vecumu kāpuri un imago. Kukaiņu embrionālā attīstība ilgst 30 – 40 dienas, pēc tam tie izšķiļas. Izšķiļoties to garums sasniedz 7-8 mm. Tie barojas ar trūdvielām, nedzīvām augu daļām un sīkām saknītēm. Kļūstot vecāki, kāpuri sāk rupji apgrauzt dažādu koku saknes un citu augu apakšzemes daļas. Šādi apgrauztas tiek, piemēram, zemeņu un kāpostu saknes, kartupeļi un citi dārzeņi, dāliju saknes un gumi, dažādu jauno kociņu saknes stādaudzētavās un tamlīdzīgi.

Attīstības gaitā kāpuri divas reizes maina segaudus. Pirmās stadijas kāpuri ir līdz 22 mm gari, otrās – līdz 30 mm, bet trešās stadijas kāpuri sasniedz 47 mm garumu. Tā kā kāpuri ir jutīgi pret salu, ziemā tie uzturas dziļāk augsnē, kur neiesniedzas sasaluma kārta. Pienākot kāpura ceturtajam dzīves gadam, tas iekūņojas apmēram 25-30 cm dziļi augsnē. Kūniņas stadijā vabole pavada aptuveni 30 dienas.

Pēc izlīšanas no kūniņas, kas notiek augustā vai septembrī, jaunās vaboles paliek augsnē ziemot. Ziemošanas vietas tās pamet nākamā gada maijā. Apmēram divas nedēļas pēc izlidošanas sākas olu dēšana un cikls atsākas no jauna. Maijvaboļu imago pārtiek galvenokārt no dažādu augu lapām (īpaši no ozolu un augļu koku, piemēram, ābeļu, plūmju un ķiršu, lapām), tās grauž arī augļu koku ziedus un augļaizmetņus. Pēc olu izdēšanas mātīte iet bojā. Tas notiek vēlākais līdz jūlijam.


Uz sākumlapu


Šo tīmekļa lapu kopu izveidoja Agnija Gustiņa Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes kursa "Bioloģija Internetā" ietvaros. Tā izveidota vienīgi mācību nolūkos.

Lappuse pēdējoreiz izmainīta   22. 01. 2008. - 11:57