Alfavīrusu ģints pieder pie Togaviridae dzimtas, zem kuras atrodas tādas ģintis, kā alfa vīrusi un Rubi vīrusi. Savukārt pie alfavīrusu ģints pieder tādi vīrusu tipi, kā Sindbis (SIN), Semiliki meža vīruss (SFV – Semliki Forest virus), Chikungunya vīruss un citi. Togaviridae dzimta pieder pie RNS vīrusiem un to. Pēc Baltimoras klasifikācijas sistēmas, pie RNS vīrusiem pieder: III grupas, IV grupas un V grupas vīrusi. Alfavīrusu RNS ir lineāra un, apmēram, 10000 līdz 12000 nukleotīdus gara kodējošā molekula. Tā 5’ gals satur metilētu cap struktūru, bet 3’ gals veido poliadenīna asti. Alfavīrusiem ir sfēriska forma un to izmēri svārstās no 60 – 70 nm (Murray, et al, 2005). Alfavīrusus, kā atsevišķu ģinti izdala 1971. gadā Dāvids Baltimors (David Baltimor). Pie alfa vīrusiem tiek skaitītas, apmēram, 27 vīrusu sugas un tie var inficēt gan mugurkaulniekus, gan bezmugurkaulniekus. Alfavīrusu genoms sastāv no divām kodējošajām daļām, pirmā kodē nestrukturālos proteīnus, kas nodrošina transkripciju un vīrusa RNS replikāciju, otrā daļa kodē strukturālos proteīnus, kas nepieciešami vīrusa RNS inkapsidācijai, piemēram, kapsīda proteīni, glikoproteīni E1, E2, E3 un 6K (Strauss & Strauss, 1994).





Alfavīrusu vispārīgs   raksturojums

Alfavīrusu patoģenēze

Alfavīrusi kā vektori

Sindbis vīruss un tā   raksturojums

Sindbis vīrusa dzīves cikls