Dzīves ilgums: līdz
10 gadiem
Ķermeņa garums-
45-65 cm;
Masa: 2-4,5 kg.
Baltais zaķis ir mazāks
kā pelēkais zaķis. Tā ķermeņa formas ir apaļākas.
Tam ir arī īsākas ausis un kājas kā pelēkajam zaķim. Vasarā tiem ir
pelēki
melns, bet ziemā daļēji vai pilnīgi balts kažoks. Baltie zaķi met
spalvu
divreiz gadā vēlā rudenī un pavasarī, kad tie zaudē savu ziemas balto
kažoku [3].
Apdzīvo mežus ar
blīvu paaugu un pamežu, sūnu purvu malas, izcirtumus. Izvairās no
atklātām
vietām. Nometnieks. Aktīvs pārsvarā krēslā (rītos un vakaros).
Pēdminis.
Priekškājas īsas, pakaļkājas garas (bet relatīvi īsākas nekā pelēkajam
zaķim),
kāju pēdas viscaur klātas ar matiņiem (pakaļkājām apmatojums biezāks
nekā
priekškājām), ziemā - garākiem nekā vasarā. Gan priekškāju, gan
pakaļkāju pēdas
relatīvi platas (salīdzinot ar pelēko zaķi) un garas (13-18 cm),
noapaļotas.
Met nelielas cilpas (biežāk nekā pelēkais zaķis). Starpība starp
priekškāju un
pakaļkāju izmēriem mazāka nekā pelēkajam zaķim. Lēcieni īsāki nekā
pelēkajam
zaķim: atstarpes starp priekšējo un pakaļējo pēdu nospiedumiem, kā arī
starp
atsevišķām četru pēdu nospiedumu grupām - mazākas. Pārvietojoties pa
mīkstu
substrātu (irdenu sniegu), stipri izpleš gan priekškāju, gan pakaļkāju
pirkstus [2].
Spiras riekstveidīgas, mazliet saplacinātas. Krāsa lielākoties dzeltenbrūna vai zaļganbrūna. Lielākoties - kaudzītēs. Konsistence - dažāda. Saturā dažādu augu atliekas (koksnes tajās vairāk nekā pelēkajam zaķim). Atrodamas dažādās vietās mežos, sūnu purvos. Parasti gaišāki par pelēkā zaķa mēsliem [2].
Izplatības areāls:
Ziemeļeiropa ieskaitot Lielbritāniju; Alpi, Āzijas
ziemeļu daļa, Aļaska un Kanāda [3].
| ATPAKAĻ |
UZ SĀKUMU |