Vārds bonsai tulkojumā no japāņu valodas nozīmē „koks podā”. Pundurkoku audzēšanas aizsākās Ķīnā 200 g. p. m. ē., un pēc dažiem gadsiemtiem tā kļuva pazīstama Japānā, kur dzenbudisma tradīciju iespaidā izkopta līdz pilnībai. Bonsai popularitāte vienkāršo japāņu vidū bija izskaidrojama ar iespēju iekārtot dabas stūrīti dzīvesvietā, kur šaurības dēļ kokam vai dārzam nebūtu vietas. Tikai 19. gadsimtā bonsai kļuva par modes lietu un kolekcionēšanas objektu, radās bonsai stili un skolas. Īpašs novirziens ir ainavu veidošana no miniatūriem kokiem, klintīm, ūdenskritumiem, ezeriņiem u. tml.

Pundurkoku audzēšanā tiek izmantotas ap 400 koku šķirnēm, kuru eksemplāri ir augstumā no 20 cm līdz 1.5- 2 m. Tradicionāls bonsai izskatās senatnīgs. Tāpēc tik iecienīti ir pundurkoki resnu stumbru un neparasti savītiem zariem, kas simbolizē izdzīvošanu skarbos vides apstākļos un akcentē dabiskumu.