Bonsai šķirnes

Pirmsākumos bonsai izmantoja ozolus, priedes, kļavas u. c. kokus, kurus visu gadu audzēja ārā, pakļaujot katram gadalaikam atbilstošiem apstākļiem. Taču vēlāk, kad bonsai kultūra parādījās Eiropā, radās zināmas problēmas. Cilvēki ar bonsai kociņiem gribēja izdaiļot arī savas mājas, darba vietas vēlējās šos augus visus 12 mēnešus gadā audzēt telpās. Bet āra augi telpu apstākļiem nebija piemēroti, tie pēc kāda laika iznīka. Tad radās laba doma bonsai izmantot tādus augus, kuri visu cauru gadu augtu telpās.

Pamazām tika izmēģināti un atlasīti daudzi pazīstami telpaugi, kuri nāk no Vidusjūras apgabala tropu un subtropu reģioniem. No skuju kokiem – dažādlapu araukārija, mūžzaļā ciprese. No lapu kokiem un krūmiem – Bendžamina fikuss, strupais fikuss u. c. fikusu sugas; Japānas segliņš, Tobira lipsēklis jeb pitospora, parastā mirte, krūmu poliscija un citi lapu koki un krūmi. No ziedošiem augiem – fuksijas, Ķīnas roze, acālijas, kamēlijas, tūkstošzvaigžņu koks u. c. No vīteņaugiem un kāpelētājaugiem – jasmīnveida trahelosperma, gludā bugenvileja, ložņu fikuss, vijīgā efeja u. c. No augiem, kuriem nogatavojas ēdami augļi, – vīģe, Arābijas kafijkoks, parastais granāts, apelsīnkoks, lielaugļu zemeņkoks, Eiropas olīva u. c