Meža cūka (Sus scrofa)

Mežacūka (Sus scrofa) ir ļoti sena suga, kas pasaulē parādījusies pirms 60 miljoniem gadu. Ap 1900.gadu suga bija vietām gandrīz izmirusi. Savvaļas mežacūka ir mājas cūkas priekštece. Pēc 2002.gada datiem Latvijā savvaļā reģistrētas 30,4 tūkstoši mežacūkas (4.)

Izskats

Kuiļu ilkņi ir starptautiski atzīta medību trofeja. Mežacūka ir spēcīgs, izturīgs un agresīvs dzīvnieks, kas apveltīts ar ļoti jūtīgu ožu un dzirdi, bet tai pašā laikā ar sliktu redzi. Mātes, aizstāvot mazus sivēnus, un ievainoti pieauguši īpatņi ir bīstami arī cilvēkiem (4.)

Mežacūkas ķermenis ir masīvs, muskuļains. Kājas īsas, galva un purns gari. Apmatojums- no tumšbrūna līdz pat melnam. Ziemā garāks, jo veidojas brūngana pavilna. Galva liela ar spēcīgi attīstītiem trīsšķautņainiem ilkņiem, kas aug visu dzīvi. Augšējie ilkņi izliecas uz augšu, bet apakšējie var sasniegt pat 30cm garumu. Ilkņi ir ļoti asi un ir galvenais cīņas ierocis. Vislabāk ilkņi ir attīstīti 6-8 gadus veciem kuiļiem (4.)

Dzīves ilgums

Vairošanās

Kuiļiem, tuvojoties riesta laikam(novemrī-decembrī), uz ķermeņa priekšdaļas sāniem veidojas biezs saistaudu slānis- t.s. bruņa, kas palīdz riesta cīņās. Meža cūka ir poligāma suga; viens kuilis parasti apaugļo 1-3 cūkas. Jaunās cūkas apaugļoties spējīgas visbiežāk kļūst 1,5 gadu vecumā, kuiļi dzimumgatavību sasniedz 3 gadu vecumā. Grūsnība ilgst 120-130 dienas. Atnešanās notiek visbiežāk aprīlī-maija sākumā iekārtotā migā, un metienā dzimst 5-7(reizēm 12) sivēni- rūsganbrūni ar bālganām garensvītrām klātu ķermeni (4.)

Dzīvesveids

Mežacūkas dzīvo baros mātes ģimenēs, kuras vada cūku māte, kas parasti iet pirmā. Atsevišķi visbiežāk dzīvo pieaugušie kuiļi.

Apdzīvo lapu un jauktos mežus, kas robežojas ar ūdenstilpju piekrastēm, krūmājiem un lauksaimniecības zemēm. Barība ļoti daudzveidīga- rokoties ēd augu saknes, arī kukaiņu kāpurus, kritušos dzīvniekus, putnu olas, zīdītājdzīvnieku un putnu mazuļus. Garšo visi kultūraugi- kukurūzas graudi, zirņi, auzas, kvieši, kartupeļi, arī tauriņzieži, graudzāles un krustzieži. Sevišķi iecienītas ir ozolzīles. Diennaktī patērē 2,5-6kg barības. Smagos barošanās apstākļos novēro kanibālismu (4.)

Pēdas

Pieauguša tēviņa pēdas garums ir vidēji 20 cm, mātītēm vidēji 14 cm, platums tēviņiem vidēji 18 cm, mātītēm vidēji 11 cm. Malējo pirkstu nagi vienmēr atstāj iespiedumus, tie izvērsti platāk par vidējo nagu nospiedumiem. Priekškājas malējo nagu iespiedumi dziļāki un lielāki nekā pakaļkājai. Nagminis. Lēni ejot, soļi plati, īsi (40-50 cm), pēdu nospiedumu virkne izkārtota "skujiņā". Rikšojot atstāj gandrīz taisnā virknē sakārtotus nospiedumus; soļu garums skrienot - līdz 90 cm. Ejot vai rikšojot, pakaļkājas liek priekškāju nospiedumos, bet, ātri skrienot, pakaļkājas apsteidz priekškājas un novietojas ieslīpi viena no otras; lēcienu garums līdz 2 m.

Sivēni pirmajos dzīves mēnešos pārvietojoties balstās tikai uz vidējiem pirkstiem, malējie nospiedumus neatstāj. Salīdzinot ar citu Latvijas savvaļas atgremotāju pēdu nospiedumiem, meža cūkai tie parasti ir dziļāki un relatīvi platāki. Meža cūku aizņemtos iecirkņos redzami raksturīgi rakumi - 5-20 cm dziļi augsnes apvērsumi, kā arī dubļu "vannas" - mitrās vietās izraktas vārtīšanās bedres, kuru tuvumā parasti atrodas dubļiem notašķīts berzēšanās koks (lielākoties - sauss skujkoks). Veido guļmigas, ziemā mēdz izgulēt skudru pūžņus (5.)