Stirna (Capreolus capreolus)

Stirna( Capreolus capreolus) ir Latvijā mazākais briežu dzimtas dzīvnieks. To populāciju savvaļā pēc 2002.gada datiem sastāda 79,7 tūkstoši dzīvnieku (8.)

Izskats

Stirnai ķermenis ir slaids, garām kājām. Galva neliela, ķīļveida, ar samērā lielām ausīm. Laba dzirde un oža. Apmatojums parupjš, kas vasarā ir rūsgansarkans bez pavilnas, bet ziemā paliek rudi pelēks vai brūnganpelēks. Ķermeņa svars ir 20-30kg (reizēm 40kg). Āži (buki) nedaudz lielāki par kazām. Augums 90-135 cm.Ap asti balts laukums – „spogulis”, ko izmanto briesmu brīžos signalizācijai.

Pirmie ragi āžiem ir lielākoties bez žuburiem- stieņveida, kuri sāk augt septembrī-oktobrī. Pa ziemu tie pārstāj augt, tad vasarā augšana turpinās. Pirmos ragus nomet pusotra gada vecumā novembrī-decembrī. Turpmākajos gados āžiem ragi sāk augt janvārī-februāri, pārkaulojas, tiek noberzti un pēc tam nomesti oktobrī-novembrī. Maksimālo attīstību ragi sasniedz 4-8 gadu veciem āžiem. Stirnāžiem var būt līdz pat 30cm gari un 500g smagi žuburoti ragi (8.)

Dzīves ilgums

Vairošanās

Stirnas ir ierobežoti poligāma suga. Riesta laiks -jūlijs-augusts(atsevišķos gadījumos novembris-decembris). Riesta laikā dzirdama riešana, kazām pīkstēšana. Grūsnība, ieskaitot dīgļa latento attīstības periodu, ilgst 270-280 dienas. Mazuļi(1-2) piedzimst nākamā gada maijā-jūnija sākumā. Kazlēnam līdz 4 mēnešu vecumam ir rūsgans apmatojums ar garenvirziena dzeltenu plankumu joslām. Jaunās kazas vairoties spējīgas kļūst gada, āži- divu, trīs gadu vecumā (8.)

Dzīvesveids

Stirnas ir augēdāji. Pamat barība ir zaļie lakstaugi, koku un krūmu lapas, jaunie dzinumi, dažādi kultūraugi. Vēlu rudenī un pavasarī mielojas ar ziemāju zelmeni. Ziemā ēd meža ogulājus, viršus, koku un krūmu sīkos zariņus, arī mazo priedīšu un eglīšu galotnes. Piebarojot var izbarot sienu, zaru slotiņas, burkānus, kāpostus.

Uzturas dažāda tipa mežos, kur ir izcirtumi, jaunaudzes, bagātīga paauga un pamežs, kas robežojas ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (7.)
Stirnas ir siltumu un aizvēju mīlošs dzīvnieks, guļvietu cenšas attīrīt no lakstaugiem, sūnām un sniega, lai ekonomētu siltuma enerģiju (8.)

Pēdas

Nagminis. Nagu iespiedumi sirdsveidīgi, nelieli - apmēram 4 cm gari (nerēķinot aizmugurējos jeb malējos nagus) un 3 cm plati. Ejot soļu garums ap 40 cm. Malējo nagu nospiedumi redzami tikai uz mīksta substrāta un dzīvniekiem skrienot; [t] tie īsāki nekā [m] . Ejot pa mīkstu substrātu vai skrienot, vidējie nagi izplešas - palielinās attālums starp to priekšgaliem. [m] ejot vidējo nagu pakaļējie gali vairāk satuvināti nekā [t]. Nejaukt ar meža cūkas sivēna un staltbrieža teļa pēdu nospiedumiem (7.)

Medības

Stirnas (Capreolus capreolus) — āži no 1.jūnija līdz 30.novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas no 15.augusta līdz 30.novembrim (3.)

Saturs