Escherichia coli šūnu transformācija ar kalcija hlorīdu (CaCl2) metodi.

 

 

Saturs:

1.   Ievads

2.   Literatūras apskats

3.   Metode

4.   Transformācija aktualitāte

5.   Atsauces

 

 

 

 

 

 

1.Ievads

Bakteriju transformācija ir viens no veidiem kā baktēriju šūna var uzņemt svešu DNS un līdz ar to iegūt jaunas īpašības.

 

Proposed Molecular Mechanism of DNA transformation of E. coli

Calcium ions (++) complex with negatively charged oxygens(-) to shield DNA phosphates from phospholipids at the adhesion zone.

 

Bloom V. Mark, Greg A. Freyer, David A. Mickols

 

2. Literatūras apskats

 

2.1. Vēsture

Dabisko transformācijas procesu atklāja Freds Griffits 1928.gadā pētot patogenitātes pārnesi no virulentiem Streptococcus pneumoniae celmiem.O.T. Averis pierādīja, ka transformējošais faktors ir dezoksiribonukleīnskābe. 20. gs. 60-tājos gados transormācijas izpētīšana dzīvniekiem,70-tājosÞ augiem.

 

2.2. Makslīga un dabiskā kompetence

Šūnas, kas spēj uzņemt DNS tiek sauktas par kompetentām.
Pastāv divi jēdzieni: mākslīgā un dabiskā kompetence.
Dabiskā transformācija ir sastopama atsevišķās gram-pozitīvo (Streptococcus, Bacillus) un gram-negatīvo (Haemophilus, Pseudomonas) baktēriju ģintīs. Dabisko kompetenci nodrošina speciāli recipientās šūnas mehānismi, ar kuru palīdzību svešā DNS tiek uzņemta šūnā
. Tomēr ne visas baktērijas šūnas ir spējīgas uzņemt svešu DNS (Eischerichia coli).

 

2.3. Transformācijas veidi

 Šūnu apstrādāšana ar divu valences katjoniem uz “aukstumā”;

 Elektroporācijas (šūnas sieniņas caursite ar strāvu) pamata;

 Baktēriju sferoplastu un protoplastu transformācija, pievienojot izolētu DNS polioglīkola klātbūtnē.

Šūnu E.coli transformāciju ar plazmīdu palīdzību var veikt ar tā saucamo kalcija metodi.Tā ir pamatota uz konstatētu ar Mandeļa un Higa faktu(1970), šūnas, kas tika turētas aukstumā, kalcija-hlorīda  klātbūtnē, kļuva transformācijai kompetenti.

 

      2.4. CaCl2 šķīdums

CaCl2 šķīdums īslaicīgi padara baktēriju šūnapvalkus caurlaidīgus un atver plazmas membrānas poras, tādējādi atļaujot DNS iekļūt šūnā.

Svarīgi, lai transformējamās DNS koncentrācija būtu augsta un šūnu kultūra, kurās tiks inducēta kompetence atrastos logaritmiskās augšanas fāzes vidusdaļā(šūnas aktīvi augtu un dalītos).

Tādā veidā ir iespējams panākt praktiski jebkuras DNS iekļūšanu šūnā.

 

3.Metode

 

     3.1 CaCl2 protokols

     1.Vienu koloniju no plates inokulē 5 ml 2*TY barotnes un audzē  pa nakti pie +37ºC kratītājā;

        2. 0.5 ml no iegūtas naktskultūras inokulē 50 ml 2*TY barotnes un audzē divas stundas pie +37ºC kratītājā;

 

 

 

Anastasija Aniscenko

  

 

    3.2. Pēc transformācijas izaudzētas šūnas

 

   

Celmu nosaukums

Anastasija Aniscenko

 

 

    3.3.  – un + CaCl2

   (+) Kalcija metode ir lēta,atšķirībā no    elektroporācijas metodes;

    (+) Specefiski nav sarežģīta;

    (+) Metode nav būtiski atkarīga no transformējošas DNS;

    (-) Transformācijas efektivitāte sasniedz 107 transformantu uz 1µg DNS(elektroporācijas metodē sasniedz 3*109 transformantu uz 1 µg DNS).

 

      3.4. Transformācijas efektivitāte

Transformācijas efektivitāte ir atkarīga no bakteriālā celma, un no transformējošāš DNS struktūras. Divpavedienu un vienpavedienu gredzenveida molekulas, kā arī lineāras molekulas ar gala tapiņām, kas kovalenti nosedz abus DNS pavedienus, labi transformē šūnas, laikā, kad DNS lineāras molekulas ar atvērtiem galiem, veic transformāciju divas-trīs reizes sliktāk, jo hidrolīzējas ar eksonukleāzam E.coli šūnās.

 

 

4. Transformācijas aktualitāte

 

 4.1. Transformācijas pielietojums un transformētājam šūnam jaunas īpašības

Gēnu inženierijā plaši pielieto baktēriju šūnu transformāciju ar plazmīdu DNS. Izmantojot plazmīdu vektorus kā nesējus,ar transformācijas palīdzību ir iespējams šūnā ievadīt un pavairot DNS no jebkura organisma. Dabiskās baktēriju plazmīdas var piešķirt transformētajām šūnām jaunas īpašības (spēju konjūgēt,rezistenci pret noteiktām antibiotikām,spēju producēt bakteroicīnus,spēju metabolizēt dažādus ķīmiskos savienojumus.

 

 

5. Atsauces

 

http://plaza.ufl.edu/johnaris/Protocols/RNADNA/CompetentCellCaCl.pdf                         

Šajā lapā jūs iepazīsieties ar Escherichia coli šūnu transformāciju ar kalcija hlorīda palīdzības metodi. Ir aprakstīti metodē izmantotie komponenti,to vajadzīgais daudzums un vajadzīgā temperatūra, kā arī laiks. Angļu valodā.

 

      http://www.biotechnolog.ru/ge/ge10_1.htm

      No šīs lapas jūs uzzināsiet kopējo informāciju par bakterijas šūnas Escherichia coli ģenētisko transformāciju. Par E.coli īpatnējo veidošanu. Par īpatnējiem apstākļiem,kuri ir nepieciešami,lai pārvarētu šūnas sieniņas barjeru un to

      apstākļu veidošanos. Krievu valodā          

 

 

            http://online-media.uni-marburg.de/biologie/genetik/boelker/Current_Methods/Vectors_1+2s.pdf

No šīs lapas jūs uzzināsiet par transformācijas sistēmu (transformējošais  DNS-vektors). Iemeslu un nozīmību DNS-vektoru ievietošanai  šūnā(kodols).Par atšķaidījumiem uz Petri traukiem.Par E.coli augšanu uz barotnes ar antibiotiku,kā arī par E.coli rezistenci pret to. Viss ir apskatāms ar shēmām, zīmējumiem, fotogrāfijām un tabulām. Angļu valodā.

 

http://userpages.umbc.edu/~jwolf/m7.htm

Šajā lapā jūs iepazīsieties ar šauru aprakstu par Escherichia coli šūnas transformāciju ar elektroporācijas metodi. Ir salīdzināta elektroporācija ar ķīmiskajām metodēm. Ir aprakstīti vajadzīgie materiāli, aparāti, vielas(to šķīdumi). Angļu valodā.

 

http://www.nd.edu/~chem191/b2.html

Šajā lapā jūs iepazīsieties ar īsu aprakstu par izolētu DNS, DNS restrikciju (ir parādīts shematiski), DNS legēšānu, transformāciju (arī ir shematiski),elektroforēzi. Šajā lapā apskatītas vēl vairākas citas metodes, atklašānas un novērojami. Angļu valodā.

 

 

 

 

Izmantota literatūra

 

1.      Balbas P., Lorence A. 2004. Recombinant gene Expression; Rewiews and Protokols, Second Edition. From Methods in Molecular Biology, vol 267; all 491.

2.      Bloom V. Mark, Greg A. Freyer, David A. Mickols 1996. Laboratory DNA Science. An Introduction to Recombinant DNA. Tehniques and Methods of Genom Analysis, vol. 73-140; all 434.

3.      Rostoks Nils (sastādītājs). 1998. Baktēriju ģenētika. Laboratorijas darbu apraksts Lielā praktikuma nodarbībām, vol. 8-14; all 67.

4.      Рыбчин В.Н. 1999. Основы генетической инженерии, ст. 65-100; 188-205. Всего 521.

5.      http://en.wikipedia.org/wiki/Transformation_(genetics)

6.      http://www.xumuk.ru/biospravochnik/70.html

 

Uz sākuma lapu

Uz referātu kopējo sarakstu

 

 

Autors: Anastasija Aniscenko

Lapa veidota: 11/28/2008

Lapa atjaunota: 11/28/2008

mailto:aelita19@inbox.lv