Termins "ūdensvaboles" nav taksonomisks jēdziens, bet gan ir apzīmējums vaboļu ekoloģiskai grupai. Daudzi zinātnieki vaboles uzskata par ūdensvabolēm, ja to kāpura vai imago attīstības stadija, vai abas stadijas lielāko dzīves daļu pavada ūdenī, uz ūdens virsmas vai piekrastē uz ūdensaugiem. Pēc šāda termina skaidrojuma Latvijā ir pārstāvētas 14 ūdensvaboļu dzimtas (Nilsson 1996). Taču šajā lapā ūdensvaboles aplūkosim daudz specifiskāk, un uzskatīsim par ūdensvabolēm tās vaboles, kuru kāpuri un imago savu lielāko dzīves daļu pavada ūdenī vai uz ūdens virsmas. Pie tam aplūkosim tikai Latvijā sastopamās Adephaga apakškārtas ūdensvaboļu dzimtas: Dytiscidae, Gyrinidae, Haliplidae un Noteridae (Barševskis u.c. 2005). Neaplūkosim atbilstošās dzimtas Polyphaga apakškārtā.
Taksonomiskajā iedalījumā šīs dzimtas pieder (Anonymous 2004):
| Valsts |
Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Apakškārta | Adefāgi (Adephaga) |
| Virsdzimta | Skrejvaboles (Caraboidea) |
| Dzimtas | Airvaboles (Dytiscidae) Virpuļotāji (Gyrinidae) Peldvaboles (Haliplidae) Ezervaboles (Noteridae) |
Ūdensvabolēm ir četras attīstības stadijas - ola, kāpurs, kūniņa un pieaudzis indivīds (imago). Pieauguša indivīda ķermeņa uzbūvē izdala galvu, krūtis un vēderu. Kā jau visiem kukaiņiem, ūdensvabolēm ir trīs pāri kāju. Tās spēj lidot, taču šo iespēju izmanto tikai, lai izplatītos uz citu ūdens biotopu, kad esošā dzīvotne ir kļuvusi nepiemērota (Nilsson 1996). Morfoloģiju, dzīves ciklus, apdzīvotos biotopus, barošanos, Latvijas faunu un aizsardzību apskatīsim sīkāk pa dzimtām.
Lapu 18.01.2010. izveidoja Baiba Ralle