Foto: http://aesopstea.com
Zaļie kaimiņi

Zāļu skapītis

Sākums

Zāļu skapītis

Virtuvei

Skaistumam

Grāmatu skapis

Interesentiem

Autors: Daina Saknīte

Citu autoru darbi

Nav iespējams novilkt skaidru robežu starp ārstniecības augiem un augiem, ko izmantojam ikdienā. Augs var būt gan viens, gan otrs, atkarībā no tā, kā tas tiek lietots. Piemēram, fenhelis, ingvers, rozmarīns un pētersīlis ir ārstniecībā izmantojami augi, bet tie ir arī izplatīti garšaugi.

Ārstniecisko augu sagatavošana

Daži svarīgākie ieteikumi:

Lapas vajadzētu vākt sausā laikā, kad rīta rasa ir iztvaikojusi. Lapas ieteicams ievākt no jauniem dzinumiem, pirms augs sācis ziedēt. Lapas nedrīkst mazgāt. Tās žāvē siltā, sausā un tumšā telpā ar pietiekamu ventilāciju.

Ziedus vajadzētu ievākt nākošajā dienā pēc uzziedēšanas pirms dienas vidus. Žāvē istabas temperatūrā, jo pārāk augstā temperatūrā ziedi zaudēs krāsu.

Saknes vāc rudenī, kad augs sāk vērtīgos savienojumus glabāt zem zemes. Lielāko daļu sakņu, piemēram, pieneņu un dadžu, drīkst mazgāt., bet dažas, piemēram baldriānus nē, jo to aktīvās vielas tiek glabātas sakņu ārējā slānī. Saknes ieteicams žāvēt augstākā temperatūrā kā lapas un ziedus - 40 - 50 grādos.

Sēklas jāievāc siltā, saulainā dienā, kad sēklotnes ir pilnībā nogatavojušās. Žāvē līdzīgi kā saknes.

Miza ir vienīgā auga daļa, ko drīkst ievākt lietainā laikā. Žāvē tādā pašā temperatūrā kā saknes.

Preparātu veidi

Iekšķīgi lietojami

Uzlējumi - augu ekstrakti uz ūdens bāzes. Tiek dēvēti arī par tējām. Ieteicams smalkām auga daļām - ziediem, lapām un zaļiem stublājiem. Jāpagatavo katru dienu svaigs.

Novārījumi - tāpat kā uzlējumi, uz ūdens bāzes gatavoti preparāti, bet tos gatavo no cietākām auga daļām - sēklām, mizām un saknēm. Šīs daļas atbrīvo derīgos savienojumus tikai sasmacinātā veidā. Sasmalcinātie augi vēlāk tiek vārīti. Var uzglabāt līdz trim dienām, bet labāk katru dienu pagatavot svaigus.

Tinktūras - augu ekstrakti uz spirta bāzes. Tinktūras ir daudzkārt spēcīgākas nekā uzlējumi un novārījumi. Daudziem augos esošiem savienojumiem spirts ir daudz labāks šķīdinātājs nekā ūdens. Var uzglabāt līdz pat trim gadiem.

Sīrupi - augu ekstrakti uz cukuru bāzes. Jāizlieto sešu mēnešu laikā.

Kapsulas - pulverī saberztas augu sastāvdaļas, ietvertas šķīstošā apvalkā.

Inhalanti - tvaiki, kas satur daudz ēterisko eļļu.

Ārīgi lietojami

Kompreses - augu preparāti uz ūdens bāzes, ko uzliek tieši uz ādas ar auduma palīdzību. Tiek izmantotas gan aukstas, gan karstas.

Sautējoša komprese - silti augi, kas tiek uzlikti tieši uz ādas un nostiprināti ar marles saites palīdzību. Ieteicamas infekciju un muskuļu sāpju gadījumā.

Krēmi - viegli, mitrinoši preparāti, kas viegli klājas un ātri absorbējas ādā. Satur dabīgos vaskus, eļļas un beztauku daļu - tinktūras vai ziedu ūdeņus.

Ziedes - sastāv tikai no vaskiem un eļļām, tāpēc šie preparāti ir daudz biezāki par krēmiem. Tie tik labi neiesūcas ādā, tāpēc vairāk darbojas kā aizsargājoša barjera pret infekciju izraisītājiem un citiem ārējās vides faktoriem.

Šķidrās ziedes - eļļaini preparāti, kas veidoti tā, lai viegli iesūktos ādā un stimulētu asins cirkulāciju. Parasti pievieno asas garšvielas kā, piemēram, asos piparus.

Losjoni - šķidri preparāti, kas satur nedaudz eļļu. Var tikt lietoti tieši uz ādas un izmantoti kā ādas attīrīšanas līdzekļi.

Ārstniecības augu pielietojuma piemēri.

Diždadzis

Parasti lieto ādas problēmu gadījumos, kā piemēram, ārstējot akni, ekzēmu un psoriāzi. Diždadzis palīdz arī artrīta gadījumā, turklāt tam ir bakteriostatiska iedarbība.

Baldriāns

Baldriāns mazina nervu spriedzi un stresu. Ietecams pirmseksāmenu uztraukuma, nemiera un nervozitātes izraisītu ādas problēmu, noguruma un spriedzes izraisītu galvassāpju mazināšanai.

Pelašķi

Pelašķi var palīdzēt paaugstināta assinsspiediena, slikti cirkulējošas asinsrites un varikozu vēnu gadījumā. Tas tiek izntots arī dažāda veida gremošanas problēmu novēršanā, ieskaitot sliktu apetīti un palēninātu gremošanu. Pelašķu uzlējums ir ieteicams arī saauksēšanās gadījumā un atveseļošanās procesā pēc iekaisumiem.

Vērmeles

Vērmeles lieto gremošanas uzlabošanai, tauku nesagremošanas gadījumos, kā arī depresijas un atveseļošanās procesa izraisītam apetītes zuduma novēršanai.

Kliņģerītes

Kliņģerītes ir lielisks līdzeklis, ar ko cīnīties pret hroniskām infekcijām un hroniskām ādas problēmām, lietojot gan iekšķīgi, gan ārīgi. Tās palīdz arī kuņģa iekaisumu un čūlu gadījumā. Kliņģerītes kompresi lieto kā pirmo palīdzību apdegumu, applaucējumu un kukaiņu kodumu gadījumos.

Kumelītes

Kumelītes ir viens no visdaudzpusīgāk pielietojamajiem augiem. Tās samazina iekaisumu un veicina audu dzīšanu. Uzlējums ir ieteicams spriedzes, galvassāpju un uzbudināmības mazināšanai. Kumelītes arīdzan novērš nervu sistēmas spriedzes un bezmiega izraisītas gremošanas problēmas. Kumelīšu vanna pirms gulētiešanas atslābina nervu sistēmu.

Tīruma kosa

Tīruma kosa jau sen ir tikusi izmantota reimatisma gadījumā un var palīdzēt sadziedēt sastiepumus, lūzumus un trauslus nagus. Ārīgi tiek izmantota kā asiņošanu apturošs un dziedējošs līdzeklis ievainojumu gadījumos.

Asinszāle

Galvenais asinszāles pielietojums ir mērenas depresijas ārstēšana. Auga spazmu mazinošais un atslābinošais efekts palīdz cīnīties ar nervu spiedzes izraisītām gremošanas sistēmas problēmām. Ārīgi lietojot, eļļas dziedējošās un viegli anestezējošās īpašības palīdz mazināt artrīta un nervu iekaisuma izraisītas sāpes. Asinszāles arīdzan palīdz mazināt apdegumu un brūču izraisītas sāpes.

Māllēpes

Māllēpes ir nomierinošs, atkrēpošanu veicinošs līdzeklis klepus, hronisku plaušu slimību un astmas ārstēšanai, īpaši noderīgs smēķētājiem un veciem cilvēkiem. Lapas var lietot kompresēs un ziedēs griezumiem un grūti dzīstošām brūcēm.

Nātre

Nātres ārstē ādas problēmas un artrītu, kā arī samazina alerģiskas vai kairinošas ādas un elpošanas problēmas, ieskaitot astmu. Nātres ir organismu attīrošs un uzturvielām bagāts augs.


Vairāk ārstniecības augus un to pielitojumus meklējiet šeit (lapas vidusdaļā rakstiet interesējošo augu vai meklējiet pēc alfabēta). Veiksmi!


Lapas autors: Daina Saknīte
Lapa pēdējoreiz labota: 20.01.2010.