Ausainās aurēlijas pārvietošanās mehānisms un vieta barības ķēdē

Scifomedūzas var aktīvi pārvietoties kontrahējot muskuļus, kas atrodas uz kupola apakšējās virsmas un pēc izcelsmes ir epidermāli, un izmantojot to mezoglejas mehāniskās īpašības (R. C. Brusca, G. J. Brusca 2003, J. A. Pechenik 1996). Muskuļu kontrakcijas rezultātā medūza izgrūž ūdeni no sava kupola apakšējās daļas, tādā veidā pārvietojoties. Muskuļu kontrakciju skaits var sasniegt 100 – 140 reižu minūtē (V. Dogels 1986). Medūzām, tostarp Aurelia ģints sugām, novērojamas koordinētas peldēšanas kustības, kas nodrošina veiksmīgu medījuma notveršanu (I. W. Sherman, V. G. Sherman 1971). Tomēr medūzas pieskaita pie planktona, jo vairumā gadījumu tās peld, pakļaujoties straumei. Scifomedūzas ir lielākie planktona organismi (Anonīms 2001).

Scifomedūzas ir plēsoņas, tās barojas ar dažādiem planktoniskiem bezmugurkaulniekiem, bet reizumis arī ar zivju mazuļiem un olām (prof. V Spuņģa lekciju materiāli 2009, Jennifer E. Purcell, Mary N. Arai 2001, V. Dogels 1986). Medūzu barības bāzes proporcionālā struktūra ir atšķirīga dažādos reģionos. Tām raksturīgi veidot periodiskas vairošanās kolonijas, kā arī periodiskas migrācijas no dziļākiem ūdeņiem uz virsūdeņiem un pretējā virzienā (R. C. Brusca, G. J. Brusca 2003, anonīms 1997, J. A. Pechenik 1996). Medūzām bieži raksturīgs pozitīvas fototropisms (R. C. Brusca, G. J. Brusca 2003). Aurēliju ģints medūzas nereti koncentrējas vietās, kur mainās ūdens sāļums un temperatūra, jo tur bieži sastopams zooplanktons, kas ir to barība (R. C. Brusca, G. J. Brusca 2003). Dažkārt, medūzām masveidīgi savairojoties, tās var izēst ļoti lielus daudzumus planktonisko vēžu, samazinot barības bāzi zivīm, kā arī samazinot zivju mazuļu skaitu (prof. V. Spuņģa lekciju materiāli 2009, R. J. Rodriguez 2008). Bet pēc populācijas straujā pieauguma, kad medūzu blīvums to apdzīvotajā teritorijā strauji palielinājies, īpatņiem aizejot bojā to ķermeņu masas noārdīšanās var izraisīt skābekļa trūkumu ūdenī (Kylie A. Pitt et al 2009).

No Ausainajām aurēlijām pārtiek dažādi dzīvnieki, piemēram, zivis (V. Spuņģa lekciju materiāli 2009), tostarp Mola mola (okeāna sauleszivs) (Anonymous 2008, P. D. Nicholsa et al 2003). Tāpat ar ausainajām aurēlijām barojas dažādi jūras putni, kas bieži atstāj lielu ietekmi uz medūzu populācijām, jo A. aurita nereti uzturās tuvu ūdens virsējam slānim, kur ir viegls mērķis putniem (R. J. Rodriguez 2008, Anonymous 2008). No A. aurita pārtiek arī jūras bruņurupuči, piemēram, Dermochelys coriacea (ādainais bruņurupucis) (Anonymous 2008, P. D. Nicholsa et al 2003).

Uz sākumu