Ausainās aurēlijas uzbūve

Zarndobumaiņiem, tostarp A. aurita, raksturīga primāra radiālā simetrija, taustekļi un dzeļošas struktūras knidas, nepilnīgas gastrovaskulārais dobums un no ektodermas cēlies vidējais slānis, ko dēvē par mezogleju vai mezenhīmu, atkarībā no īpatņa attīstības stadijas (R. C. Brusca, G. J. Brusca 2003). Tiem nav raksturīga no pārējā ķermeņa nodalīta galva, centralizēta nervu sistēma un nodalīti elpošanas, cirkulārie un ekskretorie orgāni.

A. aurita parasti ir caurspīdīga, bezkrāsaina ar bālganiem taustekļiem, tomēr dažiem īpatņiem gonādas var būt sarkanos, oranžos, dzeltenīgos, violetos, rozā vai zilganos toņos (H. W. Mianzan, P. F. S. Cornelius 2009, Heard, J.R. 2004). Tāpat atsevišķiem īpatņiem var būt raksturīga gonādu tonī krāsota kupola mala vai pat viss kupols (H. W. Mianzan, P. F. S. Cornelius 2009).

Parasti pieauguša īpatņa diametrs ir 5 – 40 cm, tomēr atsevišķos gadījumos novērotas 50 un pat 100 cm diametrā lieli īpatņi (H. W. Mianzan, P. F. S. Cornelius 2009). Pieauguša īpatņa svars var būt no viena līdz pat 10 kilogramiem (Anonīms 1997).

1. attēlā redzama scifomedūzas uzbūve. Zem medūzas kupola esošie mutes lēveri noder barības satveršanai un ievadīšanai mutes atverē. Ap medūzas kupola malu izvietori taustekļi, kas kalpo barības notveršanai. Scifomedūzām raksturīgi astoņi ropāliji, tajos atrodas medūzas maņu orgāni acis un statocistas. Medūzas acs nodrošina gaismas un tumsas atšķiršanu, statocistas paredzētas, lai medūza spētu noteikt sava kupola stāvokli (pēc prof. V. Spuņģa lekciju materiāliem 2009, J. A. Pechenik 1996). Gredzenkanāls apņem kupola malu un tajā apvienojas medūzas radiālie kanāli. Radiālajos un cirkulārajos kanālos atrodas šūnas ar flagellām, flagellu un pašas medūzas kustības nodrošina ķermeņa apgādi ar skābekli un barības vielām difūzijas ceļā (I. W. Sherman, V. G. Sherman 1971).

Uz sākumu