Emociju
izpausmes
Emociju
ārēju izpausmi nodrošina muskulatūra, īpaši ādas un sejas muskuļi. Ar
muskulatūras palīdzību iespējams veidot dažādas sejas grimases, pacelt
vai
nolaist ķermeņa matus, kustināt vibrisus,
mainīt ausu, lūpu kaktiņu stāvokli.
Daudziem
dzīvniekiem emociju izpausmēs piedalās arī aste.
Lai izprastu emocijas,
zinātniekiem ir jāizpēta, kā emocijas
veidojošās, un kā tās attiecas uz pārējo ķermeni un ārpasauli.
Lai to izdarītu, ir
jāpēta smadzenes, bieži apskatot tikai atsevišķus
smadzeņu apgabalus un to mijiedarbību.
Ir konstatēts, ka
emociju ārējā izpausmē galvenā loma ir hipotalāmam un
veģetatīvai simpātiskai nervu sistēmai, iespējams arī mandeles kodolam,
kas zemākajiem zīdītājiem atrodas lielo pusložu kaudālajā daļā, bet
augstākajiem – deniņu daivā.
Emociju pētīšanā,
izmanto arī ģenētikas metodes,
Tiek audzēti ģenētiski
modificēti dzīvnieki, lai noskaidrotu, kuri gēni
atbild par konkrētām emocijām, un vai šī īpašība tiek arī pārmantota no
vecākiem.
Ir konstatēts, ka dažādu emociju
izpausmes amplitūda izpaužas
atšķirīgi mātītēm un tēviņiem, tas varētu būt saistīts ar to, kādu
sociālo nišu šis dzīvnieks ieņem.
Ļoti
atšķirīga ir emociju izpausmes dominantce starp brīvā dabā
dzīvojošajiem dzīvniekiem un
mājdzīvniekiem, kas cēlušies no tiem, piemēram, meža kaķis un mājas
kaķis, vilks un suns.