Emociju izpausmes

Emociju ārēju izpausmi nodrošina muskulatūra, īpaši ādas un sejas muskuļi. Ar muskulatūras palīdzību iespējams veidot dažādas sejas grimases, pacelt vai nolaist ķermeņa matus, kustināt vibrisus, mainīt ausu, lūpu kaktiņu stāvokli. Daudziem dzīvniekiem emociju izpausmēs piedalās arī aste.

Lai izprastu emocijas, zinātniekiem  ir jāizpēta, kā emocijas veidojošās, un kā tās attiecas uz pārējo ķermeni un ārpasauli.

Lai to izdarītu, ir jāpēta smadzenes, bieži apskatot tikai atsevišķus smadzeņu apgabalus un to mijiedarbību.

Ir konstatēts, ka emociju ārējā izpausmē galvenā loma ir hipotalāmam un veģetatīvai simpātiskai nervu sistēmai, iespējams arī mandeles kodolam, kas zemākajiem zīdītājiem atrodas lielo pusložu kaudālajā daļā, bet augstākajiem – deniņu daivā.

Emociju pētīšanā, izmanto arī ģenētikas metodes,

Tiek audzēti ģenētiski modificēti dzīvnieki, lai noskaidrotu, kuri gēni atbild par konkrētām emocijām, un vai šī īpašība tiek arī pārmantota no vecākiem.

Ir konstatēts, ka dažādu emociju izpausmes amplitūda izpaužas atšķirīgi mātītēm un tēviņiem, tas varētu būt saistīts ar to, kādu sociālo nišu šis dzīvnieks ieņem.
Ļoti atšķirīga ir emociju izpausmes dominantce starp brīvā dabā dzīvojošajiem dzīvniekiem un 
mājdzīvniekiem, kas cēlušies no tiem, piemēram, meža kaķis un mājas kaķis, vilks un suns.

Uz sākumlapu