Vienkārtainais plakanais epitēlijs

http://nte-serveur.univ-lyon1.fr/nte/EMBRYON/www.uoguelph.ca/zoology/devobio/210labs/epithelial1.html
 
  Klāj limfvadus, asinsvadus, sirdi (endotēlijs); glomerulu (Boumana) kapsulas nierēs; plaušu alveolas; daudzu dziedzeru sīkos ekskretoriskos vadus; iekšējās auss membrānas; veido serozos apvalkus pleiras, perikarda un sēklinieku maisiņu dobumos.
   Šis epitēlijs veidojas no mezodermas.  Ir plakanu šūnu vienrindas slānis, kas izskatās kā zvīņas. Kodoli saplacināti līdzīgi kā šūnas.Visas šūnas ir saistītas ar bazālo membrānu.
    Nodrošina difūziju un filtrāciju caur daļēji caurlaidīgām membrānām: asinis filtrējas par urīnu izmantojot nieru epitēliju, skābeklis pāriet caur alveolu un asinsvadu epitēliju uz asinsvadiem.

Vienkārtainas kubiskais epitēlijs

http://www.technion.ac.il/~mdcourse/274203/lect2.html
 
    Klāj daudzus dziedzerus un to izvadkanālus; olnīcu virsmas, acs lēcas iekšējo virsmu, acs tīklenē parādās kā pigmentepitēlijs un klāj daļu no nieru kanāliņiem. Tas ir vienkartains kubisku šūnu slānis, kuru centrā var novērot lielu kodolu.
    Vienkārtainais kubiskais epitēlijs nodrošina sekrēciju un uzsūkšanu.

Vienkārtainais cilindriskais epitēlijs

http://www.technion.ac.il/~mdcourse/274203/lect2.html

    Klāj kuņģi iekšpusi, zarnas (ar mikrobārkstiņām), gremošanas dziedzerus un žultspūsli. Tās ir novietotas gremošanas traktā, augšējos elpceļos, urīnvados un dzemdē. Vienkārtainā cilindriskā epitēlijā atrodas kausšūnas ar dziedzerfunkciju. Tās ir iegarenas, cilindriskas šūnas ar ovālu kodolu vidū.
    Vienkārtainais cilindriskais epitēlijs nodrošina:
•         sekrēciju;
•         uzsūkšanu;
•         aizsargfunkciju;
•         samitrināšanu;
•         dažādu objektu izdalīšanu ar gļotu un skropstiņu palīdzību;
•         olšūnas pārvietošanos olvadā ar skropstiņu palīdzību.

Daudzkārtainais plakanais epitēlijs

http://www.technion.ac.il/~mdcourse/274203/lect2.html

    Veido epidermu, izklāj muti un barības vadu, anālo kanālu un urīnkanāla distālo daļu.
    To veido vairākas šūnu kārtas no kurām saplacinātas zvīņveida šūnas atrodas tikai slāņa apikālajā daļā. Nākošās kārts veidotas no poligonālām šīnām, kas guļ cita citai virsū. Apakšējā bazālā slāņa šūnas dalās, aug un diferencējas. Šis epitēlijs var būt nepārragots (mutes gļotāda, radzene) un pārragots (ādas epitēlijs).
    Galvenā funkcija ir aizsargfunkcija.

Daudzkārtainais kubiskais epitēlijs

http://www.freethought-forum.com/forum/showthread.php?t=11577&garpg=2
 
    Atrodas sviedru dziedzeru un tauku dziedzeru kanālos. Vēl kā pārejas epitēlija daļa ir novērojams olnīcās un sēkliniekos, iekšējā auss gliemežnīcas plēvainā labirintā.
    Daudzkārtains šūnu novietojums, kurā tikai virsējais šūnu slānis ir kubisks. Padara gļotādu stipru un spējīgu nedaudz izstiepties.
    Nodrošina sekrēciju, jonu un ūdens reabsorbciju no izvadkanāla lūmena.

Daudzkārtainais cilindriskais (stabiņu) epitēlijs

http://www.mhhe.com/biosci/ap/histology_mh/stratcuc.html
    Veido mitrās virsmas tādas, kā balsene, mīksto aukslēju deguna virsma, daļa rīkles, acs plakstiņu gļotāda, lielākā daļa no urīnizvadkanāla, siekalu un piena dziedzeru sekretorie kanāli.
    Vairākrindu izkārtojums, kurā tikai ārējais slānis ir cilindrisks un dažkārt satur skropstiņas. Padara gļotādu stipru un spējīgu nedaudz izstiepties.
    Nodrošina sekrēciju un pārvietošanu.

Pseidodaudzkārtainais cilindriskais epitēlijs

http://www.udel.edu/biology/Wags/histopage/colorpage/cep/cep.htm
 
    Veido lielos ekskretoros vadus: vīriešu dzimumceļos, deguna dobumā, elpceļos un daļu no deguna dobuma. Izskatās kā vienrindas šūnu slānis, kas atšķiras augstuma un platuma ziņā.
Redzami dažādā augstumā novietoti kodoli, kas dod maldinošu priekšstatu par vairākām šūnu rindām. Visas šūnas ir saistītas ar bazālo membrānu. Ne visas šūnas veido ārējo slāni. To šūnu aizsegā, kas saskaras ar ārējo vidi, ir cilmes šūnas, kas tiek pasargātas no agresīvās vides iedarbības. Dažkārt šūnam ir skropstiņas.
    Nodrošina aizsargfunkciju, sekrēciju un virsmu šķērsojošo vielu transportu.

Pārejas epitēlijs


http://dspace.udel.edu:8080/dspace/handle/19716/2224

    Veido urīnceļus, izklāj urīnpūsli, urīnvadus, urīnizvadkanālu un nieru bļodiņas.
    Piemīt vislielākā izstiepšanās spēja no visiem epitēlijiem. Spēj mainīt savu šūnu formu atkarībā no orgānu piepildījuma pakāpes. Neizstieptas virsējā slāņa šūnas ir līdzīgas lietussargiem, kas var saturēt 2 kodolus. Citu slāņu šūnas ir kubiskas, poligonālas vai cilindriskas. Var būt 2-7 šūnu kārtas biezs slānis.
    Funkcija ir stiepties pie orgānu piepildījuma.

Uz sākumu

Uz sākuma lapu