Šķērssvītrotos muskuļus sauc arī par skeleta muskuļiem,
kas nodrošina mūsu kustības. Tie ir pakļauti mūsu gribai, jo tos inervē
somatiskā nervu sistēma. Muskuļu šķiedras veido muskuļu šūnas ar
daudziem kodoliem, kas novietoti blakus plazmas membrānai. Katra no tām ir
gigantiska šūna, kuras garums var sasniegt līdz 30 cm un vairāk.
Diametrs sasniedz 10-100
µm. Šķiedras forma ir
cilindriska. Katrā šķiedrā ir citoplazma - sarkoplazma. Tā satur
mitohondrijus un endoplazmatisko tīklu, kuru šajā gadījumā sauc par
sarkoplazmatisko retikulu. Plazmalemmu sauc par sarkolemmu. Katru
muskuli no ārpuses sedz saistaudu apvalks - epimīzijs, kur sazarojas
asinsvadi un atrodas nervi. Katru muskuļšķiedru kūlīti apņem irdeno
saistaudu apvalks - perimīzijs. Bet ap katru muskuļšķiedru ir ļoti
plāns apvalks - endomīzijs. Muskuļa galos šie saistaudi pāriet cīpslās
vai aponeirozēs.
Muskuļa uzbūve
www.goworkoutmom.com/
Visraksturīgākā muskuļu šūnu sastāvdaļa ir garas,
paralēli sakārtotas fibrillas. Tās sauc par miofibrillām jeb saraušanās
elementiem. To diametrs ir 0,5-2 µm, garums atbilst
šķiedras garumam. Apskatot tās lielākā palielinājumā, var redzēt, ka
tām regulāri atkārtojas tumšākas un gaišākas joslas. Tās veido:
I diski jeb izotropie
diski ar Z līniju;
A diski jeb anizotropie diski ar M līniju;
H josla, kas atrodas A diska vidū, kurai vidū ir M
līnija.
Sarkomēra uzbūve
www.ucl.ac.uk/~sjjgsca/
Muskuļa sarkomērs ir
miofibrillas reģions no Z līnijas līdz Z līnijai. Z līnijas veido šaura
zona, kurā savienojas pavedienu kūlīšu gali.
Z-joslu veido
a aktīns, filamīns, sinemīns un
Z-proteīns. Z-josla pēc savas uzbūves ir diskveidīgs veidojums. Tajā
pārklājas: tievo mikrofilamentu gali, Z-proteīni
a aktīns
nodrošina šo filamentu savienošanu. Z-joslu stabilitāti palielina
desmīns un vimentīns. Tie palīdz saistīt miofibrillas ar
starpfilamentiem. Starpfilamenti nodrošina miofibrillu paralēlu
sakārtojumu šūnā un saista tos ar plazmatisko membrānu.
Sarkomērus veido tievās un resnās protofibrillas.
Resnās protofibrillas ir veidotas no miozīna, bet tievās no aktīna.
Pēc miofibrillu daudzuma muskuļu šķiedras iedala
baltajās un sarkanajās. Baltās šķiedras ātri saraujas un nogurst
(pirkstu muskuļos un acs ābola muskuļos u.c.). Sarkanās šķiedras lēni
saraujas un nerada nogurumu (piemērots ilgstošam darbam, atrodas mēlē,
diafragmā, starpribu muskuļos u.c.).
Šķērssvītroto muskuļu šūnu skaits dzīves laikā
nepalielinās. Cik šūnas ir no dzimšanas brīža, tik paliek visu mūžu, tā
maina tikai lielumu atkarībā no muskuļu trenētības pakāpes.
http://www.clinton.edu/Common/Staff/FacultySites.aspx
To pamatvienība ir vārpstveida (var būt arī zarotas,
piem., aortas sienā) šūna, kuras garums ir no 15 līdz 500
µm
un vairāk.
Gludajām muskuļu šūnām raksturīgi ir aktīna mikrofilamentu kūlīši, kas
pievienoti pie blīvajiem ķermenīšiem, miozīna molekulu kūlīši, kas
pievienojas aktīna mikrofilamentiem, blīvie ķermenīši un 1 liels kodols
šūnas vidū.
Citoplazma bagāta ar mitohondrijiem un endoplazmatisko tīklu (ET).
Šūnas savieno spraugveida kontaktzonas.
Gludajiem muskuļiem nav vērojamas joslas. Tomēr arī tās ir veidotas no
aktīna un miozīna. Šie muskuļi atrodas gremošanas, elpošanas un
uroģenitālo orgānu sienās, asinsvados u.c. Gludie miocīti parasti
sakārtoti kūlīšos, starp kuriem ir saistaudi ar daudz asins kapilāriem
un veģetatīvo nervu šķiedru. Gludo muskuļu darbība nav
pakļauta mūsu gribai, tos inervē veģetatīvā nervu sistēma, un to
veiktās kontrakcijas nodrošina elpošanu, sekrēciju, dažādus refleksus
u.c.
Gludie miocīti spēj mitotiski dalīties.
Gludā miocīta uzbūve
11HIST-muskulaudi-2005
Sirds muskulis ir atšķirīgs šķērssvītroto muskuļu veids.
Arī tiem ir vērojamas šķērssvītras. Sirds muskulis, atšķirībā no
šķērssvītrotajiem, ir veidots no nelielām, atsevišķām dakšas formas
šūnām - kardiomiocītiem (diametrs 15
µm), kas veido muskuļšķiedru tīklu jeb sincītiju. Šūnas centrā
ir kodols var saturēt 1-2 kodolus. Šūnās ir daudz mitohondriji,
atrodamas lizosomas, peroksisomas, glikogēna
ieslēgumi. Šūnas savā starpā saista desmosomas.
Ap kadiomiocītiem atrodas saistaudu šūnas un ar kolagēnu bagāts
ārpusšūnas matrikss. Sirds muskuļu šūnas novietotas miokardā.
Kardiomiocītu šūnas savienojas ar zigzagveida interkalāro disku
starpniecību.
Sirds muskulis nav pakļauts mūsu
gtibai. Tā saraušanās ir toniska un to inervē veģetatīvā nervu sistēma.
Interkalārajos diskos ir:
1.
spraugveida kontaktzonas,
2.
adhēzijas joslas,
3.
desmosomas.
Miokardu reģenerācija notiek kā intracelulārā
reģenerācija, jo diferencētie kardiomiocīti nedalās.
Tās ir epitēlija izcelsmes šūnas ar
muskuļu funkciju. Tās atrodas dziedzeros, kam ir ektodermāla izcelsme
(siekalu, asaru, sviedru un piena). Tās ir saplacinātas šūnas, kas
novietotas starp epieliocītiem un bazālo plātnīti. Tās veic saraušanās
funkciju , paātrinot sekretoro produktu pārvietošanu pa dziedzeru
izvadiem. Saraušanās mehānisms atgādina gludo miocītu saraušanos.
Uz sākumu
Uz sākuma lapu