Šķērssvītrotie muskuļi

          http://www.marianopolis.edu/sites/library/sites/bio-lcv_slides.php

Šķērssvītrotos muskuļus sauc arī par skeleta muskuļiem, kas nodrošina mūsu kustības. Tie ir pakļauti mūsu gribai, jo tos inervē somatiskā nervu sistēma. Muskuļu šķiedras veido muskuļu šūnas ar daudziem kodoliem, kas novietoti blakus plazmas membrānai. Katra no tām ir gigantiska šūna, kuras garums var sasniegt līdz 30 cm un vairāk. Diametrs sasniedz 10-100 µm. Šķiedras forma ir cilindriska. Katrā šķiedrā ir citoplazma - sarkoplazma. Tā satur mitohondrijus un endoplazmatisko tīklu, kuru šajā gadījumā sauc par sarkoplazmatisko retikulu. Plazmalemmu sauc par sarkolemmu. Katru muskuli no ārpuses sedz saistaudu apvalks - epimīzijs, kur sazarojas asinsvadi un atrodas nervi. Katru muskuļšķiedru kūlīti apņem irdeno saistaudu apvalks - perimīzijs. Bet ap katru muskuļšķiedru ir ļoti plāns apvalks - endomīzijs. Muskuļa galos šie saistaudi pāriet cīpslās vai aponeirozēs.


Muskuļa uzbūve
www.goworkoutmom.com/muscles-from-the-inside-out/

    Visraksturīgākā muskuļu šūnu sastāvdaļa ir garas, paralēli sakārtotas fibrillas. Tās sauc par miofibrillām jeb saraušanās elementiem. To diametrs ir 0,5-2 µm, garums atbilst šķiedras garumam. Apskatot tās lielākā palielinājumā, var redzēt, ka tām regulāri atkārtojas tumšākas un gaišākas joslas. Tās veido:
    I diski jeb izotropie diski ar Z līniju;
    A diski jeb anizotropie diski ar M līniju;
    H josla, kas atrodas A diska vidū, kurai vidū ir M līnija.


Sarkomēra uzbūve
 www.ucl.ac.uk/~sjjgsca/muscleSlidingFilament.html

    Muskuļa sarkomērs ir miofibrillas reģions no Z līnijas līdz Z līnijai. Z līnijas veido šaura zona, kurā savienojas pavedienu kūlīšu gali. Z-joslu veido a aktīns, filamīns, sinemīns un Z-proteīns. Z-josla pēc savas uzbūves ir diskveidīgs veidojums. Tajā pārklājas: tievo mikrofilamentu gali, Z-proteīni a aktīns nodrošina šo filamentu savienošanu. Z-joslu stabilitāti palielina desmīns un vimentīns. Tie palīdz saistīt miofibrillas ar starpfilamentiem. Starpfilamenti nodrošina miofibrillu paralēlu sakārtojumu šūnā un saista tos ar plazmatisko membrānu.
    Sarkomērus veido tievās un resnās protofibrillas. Resnās protofibrillas ir veidotas no miozīna, bet tievās no aktīna.
    Pēc miofibrillu daudzuma muskuļu šķiedras iedala baltajās un sarkanajās. Baltās šķiedras ātri saraujas un nogurst (pirkstu muskuļos un acs ābola muskuļos u.c.). Sarkanās šķiedras lēni saraujas un nerada nogurumu (piemērots ilgstošam darbam, atrodas mēlē, diafragmā, starpribu muskuļos u.c.).
    Šķērssvītroto muskuļu šūnu skaits dzīves laikā nepalielinās. Cik šūnas ir no dzimšanas brīža, tik paliek visu mūžu, tā maina tikai lielumu atkarībā no muskuļu trenētības pakāpes.

Gludie muskuļi

     http://www.clinton.edu/Common/Staff/FacultySites.aspx

To pamatvienība ir vārpstveida (var būt arī zarotas, piem., aortas sienā) šūna, kuras garums ir no 15 līdz 500 µm un vairāk. Gludajām muskuļu šūnām raksturīgi ir aktīna mikrofilamentu kūlīši, kas pievienoti pie blīvajiem ķermenīšiem, miozīna molekulu kūlīši, kas pievienojas aktīna mikrofilamentiem, blīvie ķermenīši un 1 liels kodols šūnas vidū. Citoplazma bagāta ar mitohondrijiem un endoplazmatisko tīklu (ET). Šūnas savieno spraugveida kontaktzonas. Gludajiem muskuļiem nav vērojamas joslas. Tomēr arī tās ir veidotas no aktīna un miozīna. Šie muskuļi atrodas gremošanas, elpošanas un uroģenitālo orgānu sienās, asinsvados u.c. Gludie miocīti parasti sakārtoti kūlīšos, starp kuriem ir saistaudi ar daudz asins kapilāriem un veģetatīvo nervu šķiedru. Gludo muskuļu darbība nav pakļauta mūsu gribai, tos inervē veģetatīvā nervu sistēma, un to veiktās kontrakcijas nodrošina elpošanu, sekrēciju, dažādus refleksus u.c.
    Gludie miocīti spēj mitotiski dalīties.


Gludā miocīta uzbūve
11HIST-muskulaudi-2005

Sirds muskuļi

www.siumed.edu/~dking2/ssb/NM018b.htm

Sirds muskulis ir atšķirīgs šķērssvītroto muskuļu veids. Arī tiem ir vērojamas šķērssvītras. Sirds muskulis, atšķirībā no šķērssvītrotajiem, ir veidots no nelielām, atsevišķām dakšas formas šūnām - kardiomiocītiem (diametrs 15 µm), kas veido muskuļšķiedru tīklu jeb sincītiju. Šūnas centrā ir kodols var saturēt 1-2 kodolus. Šūnās ir daudz mitohondriji, atrodamas lizosomas, peroksisomas, glikogēna ieslēgumi. Šūnas savā starpā saista desmosomas. Ap kadiomiocītiem atrodas saistaudu šūnas un ar kolagēnu bagāts ārpusšūnas matrikss. Sirds muskuļu šūnas novietotas miokardā. Kardiomiocītu šūnas savienojas ar zigzagveida  interkalāro disku starpniecību. Sirds muskulis nav pakļauts mūsu gtibai. Tā saraušanās ir toniska un to inervē veģetatīvā nervu sistēma.
    Interkalārajos diskos ir:
1. spraugveida kontaktzonas,
2. adhēzijas joslas,
3. desmosomas.
    Miokardu reģenerācija notiek kā intracelulārā reģenerācija, jo diferencētie kardiomiocīti nedalās.

Mioepiteliālās šūnas

Tās ir epitēlija izcelsmes šūnas ar muskuļu funkciju. Tās atrodas dziedzeros, kam ir ektodermāla izcelsme (siekalu, asaru, sviedru un piena). Tās ir saplacinātas šūnas, kas novietotas starp epieliocītiem un bazālo plātnīti. Tās veic saraušanās funkciju , paātrinot sekretoro produktu pārvietošanu pa dziedzeru izvadiem. Saraušanās mehānisms atgādina gludo miocītu saraušanos.

Uz sākumu

Uz sākuma lapu