http://www.occc.edu/biologylabs/Documents/Cells%20Membranes/Nervous_tissue.htm
NERVAUDI |
http://www.occc.edu/biologylabs/Documents/Cells%20Membranes/Nervous_tissue.htm
Nervaudi ir specializēti audi uzbudinājums vadīšanai. Nervi integrē
visu šūnu, audu un orgānu darbību. Tie uztver informāciju, un ar
refleksu palīdzību tiek nodrošināta organisma atbildes reakcija.
Nervaudu galveno masu veido nervu šūnas jeb neironi un glijas šūnas.
Neirocīti uztver un atpazīst (gaismu, spiedienu, skaņu, temperatūru)
kairinātāju darbību, tajos rodas uzbudinājums, un tie vada nerva
impulsu. Starp neironiem var atrasties neiroglijas šūnas. Glijas šūnām
ir trofiskā, balsta un sekrēcijas funkcija, kā arī robežfuknkcija un
aizsargfunkcija. Glijas šūnas veido neirogliju. Visi nervaudu elementi
organismā ir morfoloģiski un fizioloģiski saistīti vienotā nervu
sistēmā. Tie nodrošina organisma saikni ar apkārtējo vidi. Nervu
sistēma aizņem tikai 2% no organisma kopējās masas, kaut gan uzbūves
ziņā tā ir pati sarežģītākā sistēma organismā.
Organisma funkcijai ir nepieciešama cieša nervu un
endokrīnās sistēmas darbība. Organismā ir īpašās neironu populācijas
(neiroendokrīnie audi), kas vidē izdala dažādus polipeptīdu hormonus
(helocitokinīnu, enkefalīnu, motilīnu u.c.) kā arī biogēnos amīnus
(adrenalīnu, noradrenalīnu, dofamīnu, serotīnu u.c.). Šie signāli var
darboties gan kā hormoni, gan kā neiromediatori. Šie audi ir kā nervu
sistēmas papildus daļa, kas modificē centrālās un perifērās nervu
sistēmas nerionu darbību, paplašina to iedarbības sfēru un koordinē
nervu sistēmas un endokrīnās sistēmas funkcijas.
Nervu sistēmas klasifikācija. To iedala centrālajā nervu sistēmā (CNS)
un perifērajā
nervu sistēmā (PNS).
PNS veido 12 kraniālo (kakla) un 31 spinālo
(muguras) nervu pāri, kā arī ar tiem saistītiem nervu mezgliem
(ganglijiem - nervu šūnu ķermeņu sakopojumiem ārpus CNS). Funkcionālā
ziņā izšķir afarento (jušanas) daļu un eferento (kustību) daļu.
Eferento daļu vēl iedala somatiskajā (pakļauta cilvēku gribai) un
autonomajā (nav pakļauta cilvēku gribai) nervu sistēmā.
CNS veido muguras smadzenes un galvas smadzenes.
Galvas smadzenēm izšķir: smadzeņu stumbru, iegarenās smadzenes,
smadzeņu tiltu, smadzenītes, vidussmadzenes, starpsmadzenes un lielās
smadzeņu puslodes.