tulane.edu/sse/
tulane.edu/sse/
Neironi veido galvas un muguras smadzeņu pelēko vielu un atrodas citos mazākos nervu šūnu sakopojumos - ganglijos. Katram neironam ir šūna, no kuras atiet viens garš izaugums mielinizēts aksons, un vairāki mazi dendrīti. Aksoni var veidoties no dendrītu proksimālās daļas. Šūnas ķermeni jeb centrālo daļi sauc par perikarionu. Formas var būt vārpstveida, zvaigžņveida, maisveida. Neirona diametrs ir no 4 135 µm.
http://www.web-books.com/eLibrary/Medicine/Physiology/Nervous/Nervous.htm
Neirons ir nervu sistēmas pamatvienība. Cilvēka
smadzenēs ir apmēram 100 miljardi neironu. Neraugoties uz izmēru
atšķirībām, neironiem ir trīs atšķirīgas daļas. Dendrīti uztver signālu
no kaimiņu šūnas un pārraida to uz šūnas centrālo daļu. Centrālā daļa
satur lielu apaļu kodolu (satur galvenokārt aktīvo eihromatīnu), daudz
mitohondrijus (mitohondrijiem raksturīgas cauruļveida kristas),
labi attīstītu Goldži kompleksu un ET, lizosomas u.c. organellas.
Neironos atrodas Nissla ķermenīši (bazofilās granulas, ko veido
endoplazmatiskais tīkls (ET) ar ribosomām) pilda visu citoplazmu, īpaši
daudz tie ir novērojami somatiskajos motorajos neironos. Tie ir
raksturīgi dendrītos, bet tie nav novērojami aksonos. Citoplazmā var
novērot lipīdu ieslēgumus, glikogēna granulas un pigmentu granulas.
Hormonu uzkrājumi aksonu
terminālajā daļā. Nervu šūnās spēcīgi atīstīts
citoskelets, kuru veido neirofilamenti un mikrocaurulītes un aktīna
filamenti.
Neirofilamentu diametrs sasniedz 10 µm.
Sakarā ar to, ka netonam ir daudz saikņu ar citiem
neroniem, tā dalīšanās nav iespējama. Tapēc neroni ir vienā vecumā ar
to īpašnieku.
Pazīstami trīs neironu veidi:
Unipolāri jeb
pseidounipolāri neironi. Tiem ir sfērisks perikarions. Atrodami
ganglijos.
Bipolāri neironi.
Vārpstveida perikarions. Atrodami peridērajos ganglijos.
Multipolāri neironi.
Daudzstūrains perikarions. Atrodami centrālajā nervu sistēmā un
autonomajos ganglijos.
health.howstuffworks.com/
Unipolāros un bipolāros neironos dendrītu un aksonu struktūra ir līdzīga, bet multipolāros neironos ir daudz maza diametra dendrītu.
http://www.keele.ac.uk/depts/bi/emunit/galleries/gallery2/index.htm
Aksonu kopā ar apvalku sauc par nervu šķiedru. Nervu šķiedras kuras veido kūlīti sauc par nervu. Nervu šķiedrām ir mielinētas vai nemielinētas. Mielinētās nervu šķiedras impulsus pārraida ātrāk. Abos gadījumos tām tuvumā ir Švanna šūnas (lemnocīti). Švanna šūnas citoplazma veido ārējo šķiedras apvalka slāni. Mielīna apvalkā ir iešķēlumi (citoplazmas kanāli). Nodrošina barības vielu piegādi un var saņemt uzbudinājumu. Šķiedru kūlītis veido nervu.
Sakarus starp neironiem realizē specializēti kontakti - sinapses. Tie
ir specializēti nervu šķiedru gala aparāti. Šie kontakti veidojas starp
aksonu telodendriju galiem un citu šūnu ķermeņiem (neironu, muskuļu,
glandulocīti) vai dendrītiem. Izšķir: aksodentriskās (starp aksonu un
dentrītu), aksosomatiskās (starp aksonu un šūnas ķermeni),
aksoaksonālās (starp aksoniem) un dendrodendrītiskās (starp dentrītiem)
sinapses, somatosomatiskās sinapses ir sastopamas reti.
Sinapses
klasificē pēc to, kādus uzbudinājuma mehānismus vada caur sinapsi:
ķīmiskās un elektriskās.
Ķīmiskās sinapses sastāv no 3 komponentiem:
presinaptiskā membrānas, sinaptiskās spraugas un postsinaptiskās
mambrānas. Presinaptisko komponentu veido lodveidīgs aksona gala
paplašinājums sinaptiskā galviņa. Postsinaptiskā membrāna satur
neiromediātoru receptorus. Sinaptiskā sprauga ir 20-30 nm plāna.
Ķīmiskās sinapses izdala neiromediātorus (ķīmiskus komponentus, ko
izdala eksocitozes ceļā). Impulsu
pārvade notiek tikai vienā virzienā no presinaptiskās membrānas uz
postsinaptisko membrānu.
Ķīmiskās sinapses uzbūve
shp.by.ru/
Elektriskās sinapses ir divu nervu šūnu plazmolemmas
ciešu kontaktu zona. Parasti tās veidojas starp dentrītiem un citas
šūnas perikarionu. Impulsi tieši pāriet no vienas šūnas uz otru. Tā
satur koneksonus - kanālus caur kuriem iet joni. Tie pēc
nepieciešamības var atvērties vai aizvērties. Tā pārvada elektriskos
impulsus.
Elektriskās sinapses uzbūve
http://www.mun.ca/biology/desmid/brian/BIOL2060/BIOL2060-13/CB13.html
Pēc funkcijām sinapses iedala
efektorajos nervgaļos un jušanas nervgaļos.
Efektorie nervgaļi ir kustību un sekretorie
nervgaļi. Tie veido kustību šūnas (somatiskās vai veģetatīvās) neirālā
galā, un ar to palīdzību orgāns (muskulis, dziedzeris) saņem impulsus.
Jušanas nervgaļi atrodas jušanas šūnu dentrītu galā.
Kairinājumu rezultātā tajos rodas nervu impulsi. Tie ir brīvie nervgaļi
un iekapsulētie nervgaļi. Brīvie nervgaļi ir ciešā kontaktā ar
apkārtējo vidi (asins kapilāru tuvumā un uztver fizikāli ķīmiskas
izmaiņas šūnstarpā. Iekapsulētie nervgaļi jeb iekapsulētie ķermenīši ir
dažādu veidu:
Meisnera
ķermenīši. Krauzes kolba, Pačini ķermenīši,
Ģenitālķermenīši,
neiromuskulārā
vārpsta, Lamelozais ķermenītis u.c. Tiem var būt vai arī nebūt iekšējās
kolbas. Ķermenīši bez iekšējās kolbas ir veidoti no saistaudu kapsulas
un nervu šķiedras. Ķermenīšiem ar iekšējo kolbu ir saistaudu ārējā
kolba un neirogliju iekšējā kolba, kurā sazarojas jušanas neirona
dentrīta gala zariņš.
www.dermpath.de/
Neiroglijai ir saistaudu nozīme.
To
veido gliocītu šūnas, kas skaita ziņā ir daudz vairāk kā neironi. Tā piedod smadzenēm
formu un blīvumu.
To
funkcijas ir daudzveidīgas: tā balsta nervu šūnas un to izaugumus;
sekretē, piem., piedalās smadzeņu likvora veidošanā; veido
robežvirsmas, veidojot barjeru un izolāciju; fagocitē bojāgājušās
šūnas; tām ir barošanas funkcija. Tās tieši nepiedalās uzbudinājuma
izcelsmē un vadīšanā.
Glijas šūnas iedala makroglijā un mikroglijā:
Makroglija: ependīma, astrocītu glija, oligodendroglija. Par makrogliju
tās sauc, jo lielāki izmēri un tās attīstās kopā ar neironiem no nervu
plātnītes.
1. Ependīma.
Izklāj
smadzeņu dobumus. Tā ir kubveida vai cilindriskas šūnas. Tām var būt
mikrobārkstiņas vai skropstiņas. Funkcija ir atbrīvot CNS neironu un
gliju šūnu metabolisma gala produktus.
2. Astrocīti.
Atrodas
pie asinsvadiem. Tās ir zvaigžņveida šūnas. To funkcija ir balstīt,
veidot barjeru un barot. Galvenā funkcija ir elektrolītu strāvas
regulēšana smadzeņu šūnstarapā. Kopā ar asins kapilāru sienu astrocīti
veido hematoencefālisko barjeru.
3.
Oligodendroglija veidota no oligodendrogliocītiem. Atrodas pelēkajā un
baltajā smadzeņu vielā, ganglijos, nervgaļos un nervu šķiedru apvalkā.
To
forma var būt ļoti dažāda. Šīm šūnām nav izaugumu, un tās ļoti cieši
pieguļ neirocītiem vai tā izaugumiem. Tie veido mielīna apvalku CNS,
veic barošu un fagocitozi.
Mikroglija ir sīkākas šūnas un tās rodas asinīs no
cirkulējošiem monocītiem. Mikrogliju veido glijas makrofāgi. Tie ir
lakalizēti ap asinsvadiem. Glijas makrofāgi ir kustīgas šūnas. To
funkcija ir fagocitēt.
Švanna
šūnas. Švanna šūnas un satalītšūnas izolē PNS aksonus un
ganglijos esošos neironu perikarionus no apkārtējiem audiem. Katra šūna
izolē īsu līdz 2 mm garu aksona segmentu, bet kopā pārklāj visu
aksonu, izņemot pauguriņa zonas. Švanna šūnas izstrādā bazālo membrānu,
kas aptver nerva šķiedru no ārpuses. Nervu šķiedru veido: aksons,
Švanna šūnas un bazālā membrāna.
Švanna šūna ap neirona aksonu
http://www.mercksource.com/pp/us/cns/cns_hl_dorlands_split.jsp
pg=/ppdocs/us/common/dorlands/dorland/six/000071648.htm