Saistaudu

Embrionālie saistaudi

http://www.technion.ac.il/~mdcourse/274203/lect3.html

Tos iedala mezenhimālajos un gļotainajos saistaudos. Mezenhimālie saistaudi jeb mezenhīma agrīnā attīstības stadijā veido embrija galveno masu, aizpilda telpu starp ektodermu, endodermu u.c. Zvaigžņveida vai vārpstveida šūnām ir ovāls kodols, kas aizņem gandrīz visu citoplazmu. Šīs šūnas sintezē retikulārās šķiedras, proteoglikānu un glikoproteīnu. Attīstības gaitā mezenhimālās šūnas diferencējas galvenokārt par organisma saistaudu šūnām.
Gļotainie saistaudi ir sastopami ne tikai embrioģenēzes laikā, jo arī pēc dzimšanas tie ietilpst dažu orgānu sastāvā. Tie satur lielu fibroblastu, kolagēnu un elestīgo šķiedru daudzumu, kā arī 75% ūdens. Gļotaino saistaudu turgors efektīvi spēj saglabāt orgānu formu mehāniskā spēka iedarbības laikā (piemēram, novēršot nabas saites mezglu veidošanos).

Retikulārie saistaudi

http://virtual.yosemite.cc.ca.us/randerson/lynn's%20bioslides/slides.htm

Retikulāriem audiem ir liela līdzība ar mezenhīmu, no kuras tie diferencējušies. Tie veido asins rades orgānu pamatu jeb stromu dažiem iekšējiem orgāniem, piemēram, liesai, limfmezgliem, kaulu smadzenēm, aknām, daudzšūnu dziedzeriem. Retikulāros audus veido retikulocītu tīkls un zvaigžņveida fibroblastus (retikulārās šūnas), kas viss savā starpā kontaktē. Retikulārās šķiedras atšķiras no kolagēnajām šķiedrām ar aminoskābju sastāvu. Šīs šķiedras sastāv no 40 nm resnām mikrofibrillām, ko salīmē cementējošā viela. Retikulocīti ir šūnas ar izaugumiem, kodols ir ovāls, tajās ir liels kodoliņš.
Funkcija: ja organismā tiek ievadītas lielas koloīdas daļiņas, retikulārās šūnas tās fagocitē, tādejādi attīrot audus. Asinsrades orgānos veido mikrovidi asins šūnām.

Taukaudi

http://www.udel.edu/biology/Wags/histopage/colorpage/ca/ca.htm

    Tie atrodas zem epidermas, apkārt orgāniem un daudzās citās vietās.
    Tos veido ārkārtīgi irdeni sakārtotu lipocītu šūnu grupas. Šūnas garums var būt vairāk kā 100 µm. Starp šūnām ir plāns ārpusšūnas matriksa slānis. Lielākā daļa izvietotas atsevišķi vai grupās. Atsevišķās šūnas ir apaļas, uzblīdušas, satur taukus. Kodoli un citoplazma ir atspiesti šūnas pretējā pusē. Izdala divus lipocītu veidus: baltie un brūnie. Balto lipocītu šūnas satur lielu lipīdu ieslēgumu (triacilglicerols), bet brūnie lipocīti – daudzus nelielus pilieniņus. Šos audus šķērso daudzi kapilārie asinsvadi, lai transportētu vielas, kas nepieciešamas lipīdu sintēzei. Lipīdu uzkrāšanu un noārdīšanu kontrolē simpātiskā nervu sistēma un insulīna koncentrācija.
    Baltie taukaudi (1.) kalpo rezerves lipīdu uzkrāšanai. To šūnās ir plāns citoplazmas slānis, kurā var novērot kodolu un mitohondrijus. Baltajos taukaudos triglicerīdi sadalās par glicerīnu un taukskābēm. Šos produktus var transportēt uz citām ķermeņa daļām. Tie atrodas vēdera, gūžu un sēdvietu zemādā, tauku plēvēs, iekšējo orgānu tauku kapsulās u. c.
    Brūnajos taukaudos (2.) triglicerīdu noārdīšanās gadījumā mitohondriju skaits un lielums pieaug. Izveidotās taukskābes oksidējas mitohondrijos. Šajā gadījumā izdalās ATF un siltums. Jāatzīmē, ka lielākā daļa no mugurkaulniekiem siltuma iegūšanai no brūnajiem taukaudiem izmanto peroksisomas. Šie tauki ir jaundzimušajiem, kā arī zīdītājiem, kas guļ ziemas miegu.

Irdenie nenoformētie saistaudi

http://www.technion.ac.il/~mdcourse/274203/lect3.html

    Irdenie saistaudi ir plaši izplatīti, piemēram, pie asins kapilāru sieniņām, īpaši ap un starp orgāniem nervos u.c. Šiem audiem ir neregulāri izvietotas šķiedras un šūnas. Šūnas sauc par desmocītiem.
    Irdenajiem saistaudiem ir trofiskā funkcija, aizsargfunkcija (veido kapsulu ap iekaisumu vai svešķermeni), mehāniskā funkcija (palielina nervu un asinsvadu elastību ar kolagēno un elastīgo šķiedru palīdzību) un formas veidošanas funkcija (aizpilda telpu veidojot nervu u.c.).
    Ir plaša starpšūnu telpa, kas sastāv no amorfas pamatvielas, kolagēna un elastīgajām šķiedrām. Irdenajiem saistaudiem ir labas reģenerācijas spējas. Tie aizpilda brīvās vietas starp muskuļaudiem un citiem saistaudiem to defektu gadījumos. Tādējādi tie rada rētaudus.
    Irdeno saistaudu šūnām ir divas grupas:
1. veidojušās no asins cilmes šūnām: histocīti, tuklās šūnas (heparinocīti) un plazmocīti;
2. nav veidojušās no asins cilmes šūnām: fibroblasti, mazdiferencetās (adventiciālās) šūnas, taukšūnas (lipocīti), pigmentšūnas.

Blīvie saistaudi

http://www.technion.ac.il/~mdcourse/274203/lect3.html

    Blīvajos saistaudos ir vairāk šķiedru un mazāk šūnu nekā irdenajos saistaudos. Tos iedala nenoformētajoas un noformētajos.
    Nenoformētie: ādas derma, daudzu orgānu kapsulas; sedzošās makstis nerviem, cīpslām, smadzenēm, muguras smadzenēm; fibrozie apvalki muskuļiem. Šajos audos šķiedru virziens ir dažāds.
    Noformētie: cīpslas, saites un aponeirozes. Šajos audos šķiedru virziens ir vienāds. Cīpslas šūnas ir fibroblasti, ka sauc arī par tenoblastiem. Tās veido garenasij paralēlas rindas. Tendoblastu plākšņveidīgie izugumi atgādina atvērtu grāmatu. Plākšņveidīgo izaugumu malas saskaras un izveido tuneļus, kuros atrodas kolagēnās šķiedras. Visus saistaudus, kas lokalizēti šūnas iekšienē, sauc par endotendiju. Saistaudus, kas aptver cīpslu – peritenoniju. Cīpslā ir arī dažas elastīgās šķiedras. Elastīgās saites ir dzeltenās saites. Elastīgās saites ir veidotas no gareniski sakārtotām elastīgām šķiedrām.

Skrimšļaudi

http://www.technion.ac.il/~mdcourse/274203/lect5.html
http://www.montgomerycollege.edu/~wolexik/204_histology_page.htm
http://www.udel.edu/biology/Wags/histopage/colorpage/cc/cc.htm

    Skrimšļaudus klāj blīva saistaudu kapsula – perihondrijs, kas satur nervus un asinsvadus. Skrimšļaudus veido hondroblastu u n hondocītu šūnas, kas ražo ārpusšūnu matriksu un pamatvielu. To sastāvā ir daudz ūdens līdz pat 80%, organisko vielu - 10-15% un 4-7% minerālvielu. Skrimšļos nav asinsvadu.
    Skrimšļu iedalījums:
    Hialīnais skrimslis (1.) - traheja, balsene, bronhi, deguns, ribu priekšējie gali un garo kaulu gali. Tas ir organismā visplašāk izplatītais skrimslis. Tas ir spējīgs ātri augt un orgāniem nodrošina ne tikai cietību, bet arī lokanību un atsperīgumu. Pēc izskata atgādina stiklveida vielu. Hialīnais skrimslis sedz locītavu virsmu – locītavas skrimslis. Šis skrimslis nav nosegts ar skrimšļa plēvi, barības vielas iegūst no locītavas šķidruma.
    Fibrozais jeb šķiedrainais skrimslis (2.) - starpskriemeļu diski, disks starp kaunuma kauliem un skrimšļa veids, kas veidojas pēc ievainojuma. Šo skrimsli var uzskatīt par pārejas formu no blīvajiem noformētajiem saistaudiem uz hialīno skrimsli. Šūnas šajā skrimslī ir novietotas tādā pašā virzienā kā saitē. Tam piemīt paaugstināta izturība pret stiepšanos un iestiepšanu.
    Elastīgais skrimslis (3.) - ārējā auss, uzbalsenis, dzirdes (Eistahija) kanāls un nazofarings. Tas ir izteikti elastīgs, tāpēc nodrošina vibrācijas funkcijas gan skaņas veidošanas, gan uztveršanas un tālākas novadīšanas laikā. Skrimslis ir dzeltenā krāsā, ko tam dod daudzās elastīgās šķiedras. Elastīgais skrimslis pēc attīstības un būtības ir līdzīgs hialīnajm skrimslim. Tikai izogēno šūnu grupās ir tikai 2 vai 3 hondrocīti.

Kaulaudi

http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/1679.htm
http://www.technion.ac.il/~mdcourse/274203/lect5.html

    Kaulaudi pieder pie saistaudu grupas, kurai raksturīgas tālu stāvošas šūnas, starp kurām ir bezšūnu struktūras starpviela, kurā izgulsnējas minerālsāļi. Kaulu starpšūnu matrikss ir piesātināts ar kalcija sāļiem. Tas pastiprina mehānisko izturību. Kaulu šūnas ir osteocīti, kas ir novietoti lakūnās, kuras savieno kanāli. Lakūnas parasti sauc par Haversa kanāliem. Kaulaudus veido osteoblasti, kas iztrādā kaulaudu šūnstarpas vielu, un osteoklasti, kas var noārdīt kaulaudus un skrimšļaudus. Kaulaudi visu laiku atjaunojas, desmit gadu laikā visi cilvēku kauli ir "pārbūvēti no jauna". Kauli kalpo kā kalcija avots citām organisma vajadzībām. Piemēram, ietilpst šūnas signālsistēmā vai piedalās muskuļu kontrakciju realizācijā.
    Kaulaudi iedalās:
1. Blīvajos jeb kompaktajos (1.) - atrodas garo kaulu ķermenī un kā ārējais slānis pārējām kaulu formām,
2. Porainajos jeb sūkļveida (2.) - atrodas garo kaulu galos un citiem kauliem, dziļākajās struktūrās. Lūzumi visbiežāk notiek kaula ķirurģiskajā kakliņā- vietā, kur blīvā viela pāriet porainajā.
    Kā vienu, tā otru veido plākšņainie kaulu audi. Blīvajā kaulu vielā šīs plāksnītes, grupējoties noteiktā kārtībā, cieši piegulst viena otrai. Piemēram, garo kaulu ķermeņos blīvās kaula vielas pamatā ir koncentrisku plātnīšu sistēma jeb osteoni. Katrā osteonā kaulu plāksnītes ir koncentrisku cilindru veidā, kas atrodas pa 5 -20 viens otrā. Katras cilindriskās plāksnītes biezums ir 3-7 µm. Osteonu centrā atrodas kanāli, pa kuriem iet asinsvadu kapilāri. Starp cilindriskajiem osteoniem atrodas telpa, ko aizpilda tā sauktās papildu plāksnīšu sistēmas. Bez tam cauruļveida kaulu ārējo un iekšējo virsmu klāj kopējās plāksnīšu sistēmas. Augšminētais plāksnīšu novietojums piešķir kaulam ļoti lielu mehānisko izturību. Porainajā kaulu vielā kaulu plāksnītes grupējas dažādas formas un dažādos virzienos ejošu "siju" veidā, kas, savā starpā krustojoties un savijoties, veido poraino kaulu vielu.
    Kaula plēve - pārklāj visus kaulus, izņemot locītavas, un tai piemīt 2 funkcijas: aizsargfunkcija - kaula plēves ārējam (fibrozam) slānim, ko veido šķiedrainie saistaudi; augšanas funkcija - kaula plēves iekšējā (osteogēnajā jeb kambija) slānī atrodas osteoblasti, kuriem daloties kauls aug biezumā un resnumā vai saaug, reģenerējas lūzuma gadījumā. Kaula plēvē ir liels skaits barotājatveru, caur kurām kaulā nonāk un iziet asinsvadi, limfvadi un nervi. Sarkanās kaula smadzenes atrodas tikai tur, kur ir porainā kaulviela un nodrošina visu asins šūnu veidošanos.

Asinis

http://lifesci.rutgers.edu/~babiarz/Bloodtx.htm

Asinis ir saistaudu veids, kurā starp šūnām ir šķidra vide (plazma). Ir divi asins šūnu pamtveidi: sarkanie asinsķermenīši (eritrocīti) un baltie asinsķermenīši (leikocīti). Ir arī asins plātnītes jeb trombocīti. Cilvēku gadījumā trombocītiem nav šūnu uzbūves, tie ir šūnu fragmenti. Eritrocīti nodrošina gāzu transportu, leikocīti – imūnreakcijas, bet trombocīti nodrošina asins recēšanu. Asins plazma transportē glikozi, atkritumproduktus, oglekļa dioksīdu, hormonus un regulē asins šūnu ūdens režīmu.

Asins šūnas:

    Eritrocīti – diskveidīgi, abpusēji ieliektas šūnas bez kodola. Diametrs ir 7,5 µm biezums perifērijā ir 2 µm, centrā - 1 µm. Sievietēm eritrocītu ir 4,5 miljoni uz 1 mm³, vīriešiem – 5 miljoni. Dzīves ilgums ir 120 dienas. Eritrocītu citoplazma ir piesātināta ar hemoglobīnu. Hemoglobīns ir tetramēra olbaltumviela, kas ir saistīta ar hēmu – dzelzi saturošs pigmenta kompleksu. Hemoglobīns viegli pārvieto skābekli un ogļskābo gāzi. Tātad eritrocītu funkcija ir gāzu pārnešana organismā. Eritrocītiem ir svarīga nozīme skābju un sārmu līdzsvara uzturēšanā organismā. Tie transportē pie šūnapvalka piesaistītos toksīnu, lipīdus, aminoskābes un antigēnus. Tie piedalās ūdens-sālu maiņā. Venozajās asinīs eritrocīti piebriest, bet arteriālajās asinīs tie šķidrumu atdod.

    Trombocīti – asins plātnītes, kas veidojas no megakariocītu citoplazmas fragmentiem. Tie transportē vielas, kas ierosina asins recēšanu un trombu veidošanos. Zīdītājiem tie nesatur kodolus, jo tā nav īsti šūna, bet citoplazmas piciņa. To daudzums uz 1 mm³ir 250000 – 400000. Dzīves ilgums ir 14 dienas.

    Leikocīti – baltie asinsķermenīši, kas tiek transportēti ar asinīm, bet to galvenā darbības vieta ir audos ārpus tiem. Veselam cilvēkam leikocīti ir 6500-9000 uz 1 mm³. Tās ir kustīgas šūnas, kas spēj mērķtiecīgi pārvietoties virzienā uz noteiktām signālmolekulām (pozitīvā hemotakse). Leikocīti nodrošina neuzņēmību pret infekcijas slimībām – imunitāti. Leikocītus iedala granulocītos un agranulocītos.

    Granulocītu citoplazmā ir specifiski graudiņi, kas raksturīgi tikai šīm šūnām. Pēc graudiņu krāsošanās īpašībām tos iedala: neitrofilos, eozinofilos un bazofilos.
    Neitrofilie ir visvairāk, jo to galvenā funkcija ir organisma aizsargāšana pret baktērijām, kuras ierosina bīstamas slimības. Raksturīga iezīme ir kodolu segmentācija (2-6 segmenti). Citoplazma krāsojas ar eozīnu gaiši rozā krāsā.
    Eozinofilie ir nedaudz lielāki par neitrofiliem. Kodoliem visbiežāk ir 2 segmenti. Tie samazina alerģiskā iekaisuma lokālās reakcijas aktivitāti un imūnreakciju. Šie leikocīti funkcionē ciešā sadarbībā ar tuklajām šūnām.
    Bazofilie ir vismazākie no granulocītiem. Kodols parasti segmentēts 2-3 segmentos. Citoplazmas granulas krāsojas ar bāzisko krāsu tumši violetas. Satur heparīnu, kas aizkavē asinreci; histamīnu, kas paplašina asins kapilāru venozo daļu un palielina asinsvadu sienu caurlaidību.

    Agranulocīti ir monocīti un limfocīti.
    Monocīti ir vislielākie no leikocītiem. Kodols var būt apaļš, šķelts, pupveidīgs vai satbiņveidīgs. Iekaisuma vietā monocīti pārvēršas par makrofāgiem.
    Limfocīti ir galvenās imūnšūnas, kas nodrošina organisma humorālo un šūnu imunitāti. Bezmugurkaulniekiem limfocītu nav. Limfocīti dzīvo tikai dažas nedēļas. Tā ir apaļas šūnas ar apaļiem vai ieliektiem kodoliem. Izšķir divas limfocītu populācijas: T un B limfocītus.
T limfocīti – nodrošina šūnu imunitāti.
B limfocīti – nodrošina humorālo imunitāti.