Vislielāko atklājumu šūnas un mikroskopijas vēsturē acīmredzot izdarījis angļu fiziķis, ķīmiķis, matemātiķis un izgudrotājs Roberts Huks (Robert Hooke, 1635 - 1703), kurš 1660. gadā ar paša konstruēto mikroskopu korķa šķērsgriezumā saskata auga organisma pamatelementus un dod tiem nosaukumu šūna (cellula).
1668. g. - nīderlandiešu apģērbu tirgotājs, izgudrotājs, dabas pētnieks Antonijs van Lēvenhuks (Antony van Leeuwenhoek, 1632 - 1723)
1831. g. - Roberts Brauns aprakstīja kodolu kā sfērisku ķermeni.
1838. g. - vācu botāniķis Matiass Šleidens (Matthias Schleiden, 1804 - 1881) un zoologs Teodors Švanns (Theodor Schwann, 1810 - 1882) formulē šūnu teoriju,
1840. g. - čehu zoologs Johanness Purkinjē (Jan Evangelista Purkyne, 1787 -
1858. g. - R.Virhovs parādīja, ka visas šūnas rodas tikai tām daloties.
A.Zavarzins (1886-1945) ir evolucionārās histoloģijas pamatlicējs. Viņš pētot bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku organismus, secināja,
ka dažādu klašu un tipu dzīvniekiem radniecīgie audi ir pēc uzbūves līdzīgi.
N. Hlopins (1897-1961) izstrādāja audu diverģentās attīstības teoriju.
1930. g. - konstruē elektronmikroskopu.
Zahariasa Jansena mikroskops
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:
First_compound_microscope.jpg
Antonija
van Lēvenhuka mikroskops
www.microbeworld.org
Elektronmikroskops
rsic.puchd.ac.in/em.html