HISTOLOĢIJAS VĒSTURE |
Pirmo salikto mikroskopu 1595. gadā Midleburgā
konstruē nīderlandiešu optiķis Zahariass
Jansens (Zacharias Janssen, 1588
- 1631). Tā kā tajā laikā viņš bija ļoti jauns, tad, visticamāk, to bija izdarījis
viņa tēvs Hanss Jansens, bet Zahariass vēlāk pārņēma viņa darbu. Vislielāko atklājumu šūnas un mikroskopijas vēsturē acīmredzot izdarījis angļu fiziķis, ķīmiķis, matemātiķis un izgudrotājs Roberts Huks (Robert Hooke, 1635 - 1703), kurš 1660. gadā ar paša konstruēto mikroskopu korķa šķērsgriezumā saskata auga organisma pamatelementus un dod tiem nosaukumu šūna (cellula). 1668. g. - nīderlandiešu apģērbu tirgotājs, izgudrotājs, dabas pētnieks Antonijs van Lēvenhuks (Antony van Leeuwenhoek, 1632 - 1723) 1831. g. - Roberts Brauns aprakstīja kodolu kā sfērisku ķermeni. 1838. g. - vācu botāniķis Matiass Šleidens (Matthias Schleiden, 1804 - 1881) un zoologs Teodors Švanns (Theodor Schwann, 1810 - 1882) formulē šūnu teoriju, 1840. g. - čehu zoologs Johanness Purkinjē (Jan Evangelista Purkyne, 1787 - 1858. g. - R.Virhovs parādīja, ka visas šūnas rodas tikai tām daloties. A.Zavarzins (1886-1945) ir evolucionārās histoloģijas pamatlicējs. Viņš pētot bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku organismus, secināja, ka dažādu klašu un tipu dzīvniekiem radniecīgie audi ir pēc uzbūves līdzīgi. N. Hlopins (1897-1961) izstrādāja audu diverģentās attīstības teoriju. 1930. g. - konstruē elektronmikroskopu. |
Zahariasa Jansena mikroskops http://commons.wikimedia.org/wiki/File: First_compound_microscope.jpg
|