HISTOLOĢIJA

HISTOLOĢIJA – (histos – audi, logos – mācība). Terminu sāka izmantot no 1819.g., terminu ieviesa Mejers.

    Histoloģija nodarbojas ar audu un orgānu mikroskopisko un submikroskopisko uzbūves pētīšanu un analīzi. Zem histoloģijas ir: vispārīgā histoloģija, kas pēta audus; speciālā histoloģija, kas pēta orgānu mikroskopisko uzbūvi.
    Histoloģija pēta filoģenēzes (sugas vēsturiskās attīstības) un ontoģenēzes (organisma individuālās attīstības) likumsakarības. Kā arī šūnu un audu attīstības un diferenciācijas likumsakarības; histoloģisko struktūru izmaiņas vecumā; neirālās un endokrīnās regulācijas nozīme; šūnu, audu un orgānu adaptācija un reģenerācija.
    Notiek gan praktiski pētījumu ar mikroskopiem utt., gan teorētiski pētījumi.
    Histoloģija ir cieši saistīta ar bioķīmiju, fizioloģiju, ģenētiku un medicīnu u.c. zinātnes nozarēm. Medicīnā histoloģiju izmanto analizējot biopsijas materiālus.

DIFERONS
Diferons ir histoģenētisku šūnu rinda. Tas jāsaprot tādējādi, ka, piem., no eritrocīta nevar izveidot muskuļšūna.
Viens diferons ietver:
1) t.s. nediferencētas (cilmes) šūnas,
2) jaunās šūnas,
3) diferencētas, specializētas šūnas, piem., eritrocīts ir determinēta, specializēta šūna.
Nobriedušas šūnas izdala īpašus proteīnus – keilonus, kas ir signāls, kas iedarbojas uz cilmes šūnām. Šūnu attīstības laikā veidojas dīgļlapas.

DĪGĻLAPAS UN AUDU VEIDOŠANĀS
Ir ektoderma (ārējā), mezoderma (vidējā) un entoderma (iekšējā dīgļlapa). Dīgļlapas šūnas ir nediferencētas, nespecializētas mazdiferencētas šūnas, bet tās attīstības laikā pārvēršas par audiem, ieskaitot šādus piemērus – no ektodermas izveidojas ādas epitēlijs, mati, nagi, zobu emalja, nervaudi un nervu sistēma, maņu orgānu receptorās šūnas. No entodermas – gremošanas un elpošanas traktu orgānu gļotādas epitēlijs (gļotāda ir iekšējs dobjo orgānu apvalks) un gļotādas dziedzeri. No mezodermas – saistaudi, muskuļaudi, nieres, dzimumorgāni.

Izmantotās literatūras saraksts un materiāli:

1. A. Dālmane, O. Koroļeva. 1990. Histoloģija. Rīga: Zvaigzne, 487 lpp.

2. J. Markovs. 2003. Medicīniskā histoloģija I. Rīga: Eve, 154 lpp.

3. http://priede.bf.lu.lv/ - histoloģijas, anatomijas un augu anatomijas lekcijas.

Fona attēli no mājas lapām:

http://www.greenspine.ca/en/jigsaw_puzzles.html

http://journalism.indiana.edu