Ir pieņemts, ka augi ir primitīvākie par mums un tie nemāk ne domāt, ne kustēties, ne sazināties savā starpā. Bet cilvēkiem visu savu mūžu ir tieksme sevi likt augstāk par visiem, dažreiz nepamanot sev blakus dzīvošos interesantas un ļoti neparastas būtnes.

           Daudzi mēs esam dzirdējuši par tā sauktiem kukaiņēdājaugiem, kā arī esam redzējuši veikalos un pat esam mēģinājuši audzēt un kopt tos. Gribas Jums pastāstīt vairāk par kukaiņēdājaugu sistemātiku, izplatību, kā arī mazliet par fizioloģiju un to kopšanu.

           Kukaiņēdājaugi ir dzīvas būtnes, kas pretojas apkārtējiem apstākļiem un mēģina dabūt sev tik vajadzīgas barības vielas diezgan nepierasta augiem veidā. Visus kukaiņēdājaugus var sadalīt 4 grupās pēc pārveidotām lapām- ķērāj mehānismiem: lipīgā „mūšlente”, krūzītveida lapas, aizveramās ķerājlamatas un ūdens lamatas. Kukaiņēdājaugus var atrast visos kontinentos, izņemot Antarktīdu (1. attēls). Ļoti aukstajos reģionos, kā Grenlandē, Sibīrijā un Aļaskā var sastapt kukaiņēdāj augus, tāpat tos var atrast karstākajās Pasaules vietās (Lloyd 1942).
1. attēls. Kukaiņedājaugu izplatīšanas karte.
Avots: http://www.honda-e.com/A02_World%20Maps/CPWorldMap1.htm
       

          Gandrīz visi kukaiņēdājaugi ir lakstaugi, tikai daži no tiem ir krūmi. Līdz šīm kukaiņēdāj kokaugi nav zināmi. 19. gadsimtā eiropieši ceļotāji atveda no Madagaskaras mītu par cilvēkēdošo koku, kurš bija ap 5 m augsts ar lielo taustekļu skaitu (2. attēls). Tuvojoties kokam, tas ķēra cilvēkus, savija taustekļus un sāka lēnām gremot tos. Protams tas ir tikai mīts un Madagaskarā tādu koku nav vai līdz šīm nav atrodams (Sullivan 2007).
2. attēls. Cilvēkedošs koks Madagaskarā
Avots: http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/60/The_ya-te-veo.jpg/387px-The_ya-te-veo.jpg




Uz sākumu


Lapas autors: Romāns Vēveris
Izveidošanas datums: 16.01.2010