Priekš kam jāķer dzīvniekus?

Zinātnieki ir noteikuši, ka gandrīz visi kukaiņēdājaugi dzīvo ļoti mitrās vai pat applūdinātas vietās, ar ļoti mazo minerālelementu daudzumu. Ļoti daudzās augu dzīvotnēs ir ļoti liels lēni trūdošo vielu daudzums, kā rezultāts augsnē rodas ļoti liela sērūdeņražskābes koncentrācija, kas ļoti slikti ietekmē augus. Sērūdeņražskābe pārvērš augiem tik vajadzīgus dzelzs un mangāna savienojumus par toksīniem, kā arī pilnīgi bloķē mikroelementu uzņemšanu. Kopumā tādos apstākļos augiem ir grūti augt, īpaši auga saknēm, kas nevar normāli attīstīties un darboties. Kukaiņēdājaugi tomēr ir izdomājuši, kā barot sevi. Kā arī citi augi, kukaiņēdāji arī fotosintēzē, proti, paši sev saražo barības vielas. Bet tomēr ne visas vielas sev augi var saražot, tādēļ kukaiņēdāji var dabūt no upuriem, pārstrādājot tos, galvenos pamatelementus: slāpekli, fosforu, kalciju, kāliju un magniju. Tomēr augu fiziologi un botāniķi ir noteikuši, ja augsne ir labi mēslota, tad kukaiņēdāji var arī neķert upurus, bet dabūt visus elementus fotosintezējot ar lapām un ņemot vielas ar saknēm no mēslotas augsnes. Šīs fakts ir ļoti derīgs tiem, kas mēģina audzēt kukaiņēdājus mājās (Adamec 1997).

Vadošie pasaules botāniķi un dārznieki iesaka, kopjot un audzējot mājās kukaiņēdājos, vai nu labi mēslot augsnes, vai arī likt mazus gaļas gabaliņus, lai augiem pietiktu minerālelementu normālai augšanai. Protams izpildot šo ieteikumu nevajag pārspīlēt un barot augus kā mājdzīvniekus!



Uz sākumu


Lapas autors: Romāns Vēveris
Izveidošanas datums: 16.01.2010