Ne velti skrejvaboles ir vienas no pasaulē pazīstamākajām un pētītākajām vaboļu dzimtām. Mūsdienās ar vien biežāk parādās zinātnisku pētījumu, kuros skrejvaboles izmanto, kā dažādu procesu, parādību un cilvēka darbības ietekmes bioindikatorus. Savu bioindikācijas modeļorganisma popularitāti tās lielā mērā ir ieguvušas, pateicoties tieši savām ekoloģiskajām īpatnībām.
Galvenie vides faktori, kas ietekmē skrejvaboles:
temperatūra augsnē un virs tās;
relatīvais gaisa mitrums;
augsnes pH;
augsnes sablīvējums;
augsnes traucējumi;
augsnes tips;
kalcija karbonāta un organisko vielu saturs augsnē;
lapu nobiru tips;
nobiru segas biezums;
liela izmēra kritalu daudzums;
lakstaugu un krūmu segums;
koku lapotnes noēnojums;
biotopa platība.
Vislielāko iespaidu no minētā uz skrejvabolēm atstāj augsnes pH, sablīvētība un lapu nobiru segums. Vairums no minētajiem faktoriem skrejvaboles ietekmē tiešā veidā.
Nobiru tips un segas biezums ir svarīgs, medījot un aizsargājoties no plēsējiem. Bez tam lapu nobiru slāņa biezumam ir būtiska nozīme attiecībā uz skrejvaboļu vertikālo izplatību tajā. Bagātīgs lapu nobiru segums veicina biotopa heterogenitāti un līdz ar to netieši nosaka skrejvaboļu daudzveidību tajā.
Daudzām skrejvaboļu sugām liela izmēra kritalas kalpo par pārziemošanas, oliņu dēšanas un kūniņu attīstības vietu. Tātad liela izmēra kritalu trūkums meža biotopos var atstāt ievērojamu negatīvu ietekmi uz skrejvaboļu sugu daudzveidību un īpatņu skaitu.
Skrejvaboles, kuru oliņas un kāpuri uzturas augsnē, stipri ietekmē augsnes pH. Turklāt arī skrejvaboļu upurus ļoti ietekmē augsnes pH, tāpēc vienlaikus šis faktors netiešā veidā regulē skrejvaboļu skaitu. Ir pētījumi, kuros konstatēts, ka skujkoku mežos ir stipri zemāka skrejvaboļu daudzveidība, nekā lapu koku mežos. Kā zināms, skujkoku mežos augsne ir skābāka, nekā lapu koku mežos. Tātad jo skābāka augsne, jo nelabvēlīgāki apstākļi skrejvaboļu sabiedrībām.
Tiešā veidā skrejvaboļu skaitu regulē augsnes sablīvējums. Jo blīvāka ir augsne, jo mazāk skrejvaboļu. Šo sakarību skaidro ar apgrūtinātu oliņu ierakšanu un iedēšana blīvākā augsnē.
Ja biotopā zemsega ir ļoti monotona, tad arī skrejvaboles un augu sega tajā ir vienveidīga. Zinātnieku starpā nav vienprātības par veģetācijas noteicošo lomu. Tas tāpēc, ka veģetācija tiešā veidā ietekmē tikai fitofāgus. Tomēr arī uz plēsīgajām skrejvabolēm veģetācija atstāj lielāku vai mazāku ietekmi, jo plēsīgās skrejvaboles pārtiek no augēdājiem. Pēc vairāku pētnieku rakstītā var saprast, ka pastāv cieša saikne starp veģetāciju un skrejvaboļu sabiedrībām. Tomēr pēc skrejvaboļu sabiedrības sugu sastāva nevar precīzi noteikt biotopu. Lai gan izmaiņas skrejvaboļu sabiedrībās diezgan droši norāda uz sagaidāmām pārmaiņām arī biotopa augu sabiedrībās, jo skrejvaboles daudz ātrāk reaģē uz apstākļu izmaiņām nekā augi.
Temperatūras un mitruma apstākļi ir cieši saistīti ar biotopa tipu.
Novēro tendenci, ka meža sugas dod priekšroku zemākiem temperatūras un augstāka mitruma apstākļiem, bet atklāto biotopu sugas izvēlas siltāku un sausāku mikroklimatu.
Koku lapotnes segumam ir būtiska nozīme attiecībā uz biotopa mikroklimatu, jo tas nosaka temperatūras režīmu, vēja darbības ietekmi un noēnojumu. Noslēgtāka lapotne aiztur vēju un rada lielāku noēnojumu, kā rezultātā uztur mazāk mainīgus zemes virskārtas apstākļus. Jo lapotne ir skrajāka, jo krasākas ir temperatūras svārstības, sausāka vide, palielināta vēja plūsmu iedarbība.
Biotopa platībai ir nozīme attiecībā uz tam raksturīgo apstākļu noturību. Iepriekš veiktie pētījumi apliecina, ka mežu biotopu gadījumā, ja biotopa platība ir lielāka par 5 hektāriem, tad blakus biotopu ietekme ir maznozīmīga. Dažādu biotopu pārejas vietās virsaugsnes fauna ir daudzveidīgāka. Nav skaidrs, kā virsaugsnes faunu ietekmē biotopu fragmentācija.
Dažādu faktoru un apstākļu ietekme uz skrejvabolēm ir atšķirīga katrā to attīstības stadijā. Visjutīgākais dzīves posms ir kāpura stadijā. Pieaugušos kukaiņus traucējumi tik ļoti neiespaido. Tas, cik daudz vasarā ir novērojami pieaugušie īpatņi, atkarīgs no kūniņu veiksmīgas pārziemošanas un ne tik daudz no pieaugušo īpatņu migrācijas intensitātes.
Lapas autore: Rūta Abaja
Lapa izveidota: 18.01.2010.