Parkinsona slimība |
Farmakoterapijas stratēģija Parkinsona slimības ārstēšanai |
|
Saturs Sākums Slimības rašanās cēloņi Simptomi Riska grupas Saites |
Parkinsona slimības
diagnosticēšanai nav viens noteikts
tests, tāpēc agrīnā stadija atklāt slimību
ir sarežģītāk, kad simptomi
nav vēl tik izteikti. Lai iespējami mazinātu Parkinsona
slimības simptomu smagumu un biežumu tiek ražota vesela
grupa medikamentu. Ir ļoti svarīgi aktīvi sadarboties ar
ārstu un
atrast vajadzīgo zāļu dozu, kas katram pacientam var būt
atšķirīga. Tas
prasa pacietību un laiku. Visbiežāk izmantotos varētu iedalīt divas lielās grupās pēc sistēmām, ko tie regulē - 1) dopamīna sistēmas regulācija un 2) holīnerģiskās sistēmas regulācija. Šeit tiek plašāk apskatīta divas pielietojamās farmakoterpijas, kā arī populārākie līdz šim izmantotie medikamenti simptomu ārstēšanai. |
|
Protektēt DA enzimātisko degradāciju, inhibējot MAO (var ar vielām selegiline, rasagiline, moclobemide), Protektē DA enzimātisko degradāciju, inhibējot katechol-O-metiltransferāzi (COMT): tolcapone, entacapone, Stimulē DA izdalīšanos (amantadine s. adamantane), Aktivē DA receptorus tieši ar DA receptora agonistiem (bromocriptine, pergolide), Jaunākie: D2 receptora agonisti: ropinirol, carbegolin, pramipexol. |
![]() Dopamīna iztrūkuma efekta mehānisms. Attels ņemts no profesores Vijas Klušas lekciju materiāliem. |
|
2. Holīnerģiskās sistēmas regulācija
(aktivitātes mazināšana).
Bloķē glutamāta (NMDA or non-NMDA) receptorus: memantine s. acatinol darbojas arī kā DA izdalītājs. |
||
Jaunas stratēģijas
Parkinsona ārstēšanā: 1) Embrionālo šūnu, CŠ transplantācija smadzeņu struktūrās, 2) Gēnu terapija, 3) Dziļā smadzeņu stimulācija. Informācija apkopota no profesores Vijas
Klušas lekciju materiāliem.
|