Parkinsona slimība |
Riska grupas |
| Saturs Sākums Slimības rašanās cēloņi Simptomi Farmakoterapijas Saites Par lapas autori |
Lai
gan konkrēti nekad nevar pateikt, kurš var saslimt un
kurš nē, tad
tomēr pētījumos ir ievākta pietiekami
daudz faktu un
statistikas, lai spētu izkristalizēt cilvēku grupas,
kuras ir vairāk
pakļautas saslimšanai. Vecums Retos gadījumos Parkinsona slimība tiek diagnosticēta arī jauniem cilvēkiem, tomēr vairakumā gadījumu slimība parādās pusmūžā vai vēl vēlākos gados. Lielākoties pacienti ir vecāki par 60 gadiem. Risks saslimt pieaug līdz ar vecumu. Mūsdienās ir noteikts, ka ietekmēta ir aptuveni 3% populācijas, un skaitlis dubultosies nākamos 40 gados. Daži zinātnieki pieņem, ka, cilvēkiem ar Parkinsona slimību, ģenētiskās mutācijas un vides faktori kļūst arvien spēcīgāk līdz ar novecošanu. Dzimums Statistika rāda, ka vīriešiem ir lielāks risks saslimt kā sievietēm. Iespējamie iemesli tam varētu būt, ka vīrieši kopsummā ir vairāk pakļauti citiem riska faktoriem kā toksīni un galvas traumas. Zinātnieki uzskata, ka sieviešu hormons - estrogēns pasargā sieviešu ķermeni no bioķīmiskajām pārmaiņām, kas parādās Parkinsona slimības gadījumā. Ja tā ir patiesība, tad sievietēm, kurām ir veikta histerektomija - dzemdes izņemšana, ir vairāk pakļautas saslimšanai ar Parkinsona slimību, kamēr sievietes, kuras ietur estrogēna aizstāšanas terapiju ir mazāk pakļautas kā vienaudzes. Ģenētiskā iedzimtība ģimenē Nelielam procentam Parkinsona slimības gadījumos, ģimenes slimību vēsture ir spēlējusi zīmīgu lomu saslimšanā. Bet šie gadījumi lielākoties bija saistīti ar saslimšanu pirms 40 gadu vecuma sasniegšanas, vedinot domāt par slimības rašanos ģenētisko saikni. Bet Parkinsona slimības diagnosticēšana vēlīnajos gados ne vienmēr ir bijusi pierādāma ar iedzimtības faktoru. Ģenētiski faktori Mayo klīnīka vadītā internacionālais pētījums atklāja, ka gēns α-sinukleīns varētu būt cieši saistīts ar iespējamo saslimšanu. Petījums parādīja, ka personām, kurām šajā gēnā konstatēja mutāciju - paaugstinātu šī paša nosaukuma proteīna sintēzi ir 1,5 reizes lielāka iespējamība saslimt kā personām, kurām šis gēns normāli funkcionē. Šis atklājums atbalsta ideju par α-sinukleīna regulējošas jeb aktivitātes mazinošas terapijas izveidi kā risinājumu ilgtermiņā mazināt vai pat apstādināt slimības progressiju. Darbs lauksaimniecībā Saskarsme ar tādiem vides toksīniem kā pesticīdiem vai herbicīdiem pakļauj lielākam riskam saslimt ar Parkinsona slimību, jo daži no šiem toksīniem ir spējīgi inhibēt dopamīna produkciju smadzenēs un paaugstina brīvo radikāļu ietekmi uz šūnām. Pazemināts B vitamīna daudzums organismā Zinātnieki ir atklājuši, ka pelēm, kurām bija B vitamīna deficīts organismā, attīstījās Parkinsona slimības simptomi, kamer tām, kurām bija normāls B vitamīna līmenis organismā simptomi neradās. Galvas traumas Jaunākie pētījumi norāda uz saikni starp galvas, kakla un augšējo muguras smadzeņu traumu un Parkinsona slimības rašanos. 2007. gada pētījumā ar 60 Parkinsona slimniekiem visi uzrādīja kaut kādas traumas liecības augšējām muguras smadzenēm. Daļa atcerējās specifisku negadījumu, citi ne. Dažos gadījumu bija jāpaiet krietnam laikam līdz pārādījās Parkinsona slimībai raksturīgie simptomi. Informācija ņemta no
interneta lapas:
http://www.parkinsons.org/parkinsons-risk-factors.html
|