Ievads

Surikāti pieder mangustu paveidam. Tulkojot no angļu valodas (meerkat) surikāti ir purva kaķi, kaut gan tie nedzīvo pie purviem un nav kaķi. Pirmo reizi tie tika nodēvēti 1776. gadā. Surikāti iedalās 3 apakšgrupās:

1) Suricata suricatta siricata (Dienvidāfrika);

2) Suricata suricatta majoriae (Namībijā);

3) Suricata suricatta iona (Angola). [1]

Dzīvo pazemes alu tīklā, kurā ir vairākas ieejas. Šīs alas surikāti atstāj tikai dienas laikā. Ļoti sociāli dzīvnieki, kas dzīvo kolonijās, kurās vidēji ir 20 - 50 pārstāvji. Vienas grupas dzīvnieki regulāri viens otru apkoj, tādējādi veicinot sociālo saišu stiprināšanu.[2] Jāpiemin gan, ka surikāti nebūtu visai labi mājdzīvnieki, jo tie, pirmkārt, kož un šie kodumi var tikt inficēti, otrkārt, surikāti nelabi ož - tie iezīmēs gan savu īpašnieku, gan māju (savu teritoriju), treškārt, tā kā tie ir bara dzīvnieki, tie var kļūt histēriski, ja tiek turēti vientulībā. [3]

Surikāti savās kolonijās demonstrē alturisku dzīvesveidu - viens vai vairāki pārstāvji stāv sargpostenī, kamēr citi vāc barību vai spēlējas. Kad tiek pamanīts plēsējs, tas surikāts, kurš stāvejis sardzē, dod brīdinājumu un citi kopienas locekļi skrien un slēpjas pa teritroriju izraktajās aliņās. Surikāts, kas stāvējis sargpostenī, ir pirmais, kas atkal parādās laukā no alas (nemitīgi rejot) un meklē plēsoņu. Ja apdraudējuma nav, tad sargposteņa surikāts beidz signalizēt un citi var atkal parādīties.

Attēla avots. Attēlu rediģēja K. Cīrule.

Neraugoties uz alturisko dzīvesveidu, surikāti dažkārt nogalina grupas jaunos locekļus. Rangā zemāk esošie surikāti mēdz nogalināt augstāk stāvošo pēcnācejus, tā uzlabojot savu pēcnācēju stāvokli.

Surikātu grupa var izmirt plēsoņu uzbrukuma dēļ; tāpēc ka alfa pāris nespēj vairoties; bada dēļ sausuma periodā vai epidemisko slimību dēļ. [4]

Citu studentu referāti

Uz sākumlapu


Lapas autore: Krista Cīrule
Lapa izveidota: 15.01.2011