Omatīdijas uzbūves shēma.
1. Korneālā lēca; 2. Kristāliskais konuss;
3. Rabdoms; 4. Nervu šķiedras. Attēla avots.
Attēlu rediģēja R.Veinalde.
Saliktās acis, kuras plaši sastopamas posmkāju vidū daudziem kukaiņiem un vēžveidīgajiem, ir evolucionējušas paralēli vienkameras tipa acīm. Saliktā tipa acu priekšteči jeb proto-saliktās acis būtu struktūra, kurā katrai fotoreceptorajai šūnai ir sava tūbiņa, kas veidota no pigmentētām šūnām. Šāda veida acis vēl joprojām sastopamas Arcidae dzimtas divvāku gliemenēm un atsevišķiem dzimtas Onuphidae skropstiņtārpiem, kuriem tās ir nozīmīgas kustīgu plēsēju pamanīšanai15.
Saliktās jeb daudzkameru acis sastāv no daudziem simtiem līdz pat tūkstošiem atsevišķu optisko ar vienību jeb omatīdiju. Katrā omatīdijā ir sava radzene, lēca un fotoreceptorās šūnas. Gaisma omatīdijā nonāk pa kanālu rabdomu kurā atrodas 6 līdz 8 radiāli novietotas fotoreceptorās šūnas (1 fotoreceptorās šūnas centrā atrodošos daļu sauc par rabdomēru). Svarīgi atzīmēt, ka vienā omatīdijā atrodas fotoreceptorās šūnas ar nedaudz atšķirīgiem gaismas absorbcijas maksimumiem, tāpēc arī šeit tiek iegūta krāsu redze14.
Arī salikto acu evolūcijā ir notikusi diverģence un izveidojušies atšķirīgi šo acu tipi.
1. Apozīcijas kompleksā acs.
Šī veida kompleksajā acī katra omatīdija veido savu aksonu, nosūtot uz smadzenēm informāciju par tās uztverto konkrēto punktu. Smadzenēs šī informācija tiek integrēta un veidots vienots attēls. Šis ir izplatītākais komplekso acu veids un domājams, ka visi komplekso acu veidi ir evolucionējuši no šī10.
2. Superpozīcijas kompleksā acs.
Šim komplekso acu veidam izšķir 3 apakštipus:
Refraktējošajā superpozīcijas kompleksajā acī starp lēcu un rabdomu ir sprauga un pigments, kas šķir omatīdijas ir novirzīts uz šūnu galiem, tātad katra omatīdija saņem gaismu no lielāka redzes lauka. Tas samazina izšķiršanas spēju iegūtajam attēlam, toties tas ir gaišāks11. Šī tipa acis tādēļ plaši ir sastopamas nakts kukaiņiem10.
Reflektējošā superpozīcijas acs ir līdzīga refraktējošajai, bet šeit atšķirība ir tā, ka gaismas stari tiek atstaroti no fasetes stūros esošiem spoguļiem un pēc tam fokusēti uz sensoru grupas. Šī tipa acis sastopamas desmitkājvēžu klasē12.
Paraboliskās superpozīcijas acī katrā fasetē atrodas paraboliska reflektējoša virsma, kas fokusē gaismas starus uz sensoru grupu12.
Superpozīcijas komplekso acu veidi.
1.Refraktējošā; 2.Reflektējošā; 3.Paraboliskā superpozīcijas kompleksā acs. Attēlu avots. Attēlu rediģēja R.Veinalde.
3. Neirālās superpozīcijas kompleksā acs.
Struktūra šī tipa acīm ir līdzīga kā apozīcijas kompleksajai acij, bet atšķirība ir tā, ka katra fotoreceptorā šūna veido savu aksonu, bet informācija no visām omatīdijā esošajām fotoreceptorajām šūnām pirms nonākšanas smadzenēs tiek integrēta vienā nervu šūnu slānī. Šādi tiek iegūta ļoti augsta izšķiršanas spēja, kas ir labākā starp aplūkotajiem komplekso acu tipiem13.
Lapas autore: Rūta Veinalde
Lapa izveidota: 06.01.2011.
Pēdējās izmaiņas:
25.01.2011. - 22:42