Latvijas lapsenes

Latvijā kopā sastopamas 12 īsto lapseņu sugas: Dolichovespula adulterina, D. amissa, D. norwegica, D. saxonica, D. sylvestris, Polistes nimpha, Vespa crabro, Vespula austriaca, V. germanica, V. rufa, V. vulgaris [6]. Tālāk izveidots neliels apskats par četrām bieži sastopamām sugām un to galvenajām pazīmēm, kas noder sugu noteikšanā.

D. sylvestris

TreeWasp2_Bardon_25Apr08_L2TreeWasp1_Bardon_25Apr08_L2Koku / meža lapsene ir pavisam parasta un plaši izplatīta suga sociālo lapseņu suga. Parasti apdzīvo platlapju un jauktu koku mežus, tomēr var veidot ligzdu arī uz lauka [8]. Pieauguši īpatņi ir 13 - 19 mm gari. Uz sejas pašā vidū ir viens mazs punkts, kā arī antenu pirmais posms no apakšas ir dzeltens. Vēdera krāsojums mazliet līdzinās parastās lapsenes vēdera krāsojumam, tikai koku lapsenes vēdera pēdējie trīs dzeltenie gredzeni ir izteikti biezāki, kā arī robi dzeltenajos gredzenos ir seklāki . Par spīti nosaukumam koku lapsenes samērā bieži iekārto ligzdas pazemē jau gatavā dobumā. Savukārt virszemes ligzdas tiek veidotas koku dobumos vai kādā plaisā [10]. Ligzdas parasti ir nelielas, ieapaļas ar ieeju ligzdas apakšpusē [9].
(Attēls pa kreisi: http://www.naturespot.org.uk/UK%20Wildlife/Bees,%20Wasps,%20Ants/TreeWasp2_L.html)
(Attēls pa labi: http://www.naturespot.org.uk/UK%20Wildlife/Bees,%20Wasps,%20Ants/TreeWasp1_L.html)




Vespa crabro

irsis2Šo sugu nevar sajaukt ar nevienu citu Latvijas lapseņu sugu. Eiropas irsis (sirsenis) ir lielākā sociālo lapseņu suga Latvijā un Eiropā. Vidējais īpatņa garums ap 3 cm (mātītes var sasniegt pat 5 cm garumā). Salīdzinājumā ar pārējām lapsenēm, suga raksturojama kā miermīlīga, kas uzbrūk tikai aizstāvoties. Vēdera krāsojums dzeltenbrūni strīpains, spārni sarkanīgi oranži. Tāpat kā citām lapsenēm, arī irsim uz krūšu segmenta ir apmatojums. Salīdzinot ar citām lapsenēm, irsis, par spīti saviem izmēriem, ir samērā bailīgs un parastā situācijā labāk bēgs prom nekā uzbruks. Sirseņus pievilina ieslēgtas gaismas naktī. Atšķirībā no citām lapsenēm iršus nepievilina saldas vielas - ievārījums, nobrieduši augļi. Tomēr iršus iespējams sastapt uz vēl nenogatavojušos augļu kokiem. Irši spējīgi nodarīt lielus postījumus augļkopjiem [1]. Ligzdas tiek būvētas drošās vietās - koku dobumos, māju pažobelēs, šķūņos, bēniņos utt. Eiropas sirsenis veido daudzstāvu ligzdu (parasti 6 - 8 stāvi) un atšķirībā no citām lapsenēm tā ligzda nav ietverta papīra apvalkā (ligzda ir kaila). Ligzdas var būt lielas un tajā var dzīvot pat 800 - 1000 strādnieku. Tāpat kā pārējām lapsenēm arī iršu mātīte ziemā pūzni pamet, lai nolīstu siltākā vietā un pārlaistu ziemu [7]. (Attēls: http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/07/Vespa_crabro_by_Sven_Teschke.jpg)

V. germanica

Vespula_germanica2780px-Vespula_germanica02Pazīstama arī kā Eiropas lapsene, Vespula germanica ir plaši izplatīta visā ziemeļu puslodē - Eiropa, Āzija, Āfrikas ziemeļu daļa. Tāpat, pateicoties introdukcijai, tā sastopama arī Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā (Čīle, Argentīna) un Jaunzēlandē. Šīs sugas lapsenes parasti ir ap 13 mm garas, tomēr garums var arī stipri variēt. Eiropas lapsenei līdzīga ir parastā lapsene Vespula vulgaris. Eiropas lapsenei uz sejas veidojas trīs smalki punktiņi trijstūra formā, lai gan jāpiebilst, ka augšējais punkts var arī būt saplūdis ar augšējo melno joslu uz lapsenes sejas. Papīra ligzdu šīs lapsenes veido pēc iespējas tuvāk zemei, ļoti reti tā būs augstumā. Ligzda ir atvērtā tipa - šūnas ir atsegtas, jo nav papīra apvalka. Sakarā ar ligzdas ierīkošanas vietas izvēli šīm lapsenēm ir izveidojies mehānisms kā pasargāt ligzdu no skudrām. Dzīves cikls līdzīgs kā citām lapsenēm [2].
(Attēls pa labi: http://en.wikipedia.org/wiki/File:Vespula_germanica01.jpg)
(Attēls pa kreisi: http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/a/a5/Vespula_germanica_Queen.jpg)

V. vulgaris

commonwasp2Suga ļoti izplatīta ziemeļu puslodē. Parastās lapsenes strādnieki ir 12 - 17 mm gari, savukārt karaliene ap 20 mm. vulgarisSugai līdzīga ir Eiropas jeb vācu lapsene Vespula germanica, tomēr ir pāris atšķirības - parastai lapsenei raksturīgs enkurveida melns pleķis uz sejas, tāpat trūkst melno punktu uz vēdera (tie ir saplūduši kopā ar melno joslu). Papīrveida ligzdas tiek veidotas ēkās, zīdītāju alās (nepieciešamība gadījumā tās paplašina strādnieki), koku dobumos, sienu plaisās. Ligzdā var būt pat 5000 - 10000 indivīdu. Šīs sugas lapsenes uzbrūk citiem kukaiņiem un to kāpuriem, lai izbarotu saviem kāpuriem. Pašas pieaugušās lapsenes gan pārtiek no nektāra un augļiem. Dažkārt tās mēdz iebrukt medus bišu stropos un zagt medu. Šai sugai ir arī ienaidnieki - ķīķis Pernis apivorus, kas izārda pūzni meklējot kāpurus un kūniņas. Ir arī parazīti - dzelkņmuša Volucella pellucens, kas iedēj savas oliņas lapseņu pūžņos un vēlāk tās kāpuri pārtiek no jaunajām un beigtajām lapsenēm [3].
(Attēls pa kreisi: http://dacorum-premier-pest-control.co.uk/wp-content/gallery/pests/commonwasp.jpg)
(Attēls pa labi: http://bio.kuleuven.be/ento/photogallery/study_organisms/wasps_vespula_vulgaris_queen_face.jpg)
Uz sākumu