Latvijas
lapsenes
Latvijā
kopā sastopamas 12 īsto lapseņu
sugas: Dolichovespula
adulterina, D. amissa, D. norwegica, D. saxonica, D. sylvestris,
Polistes nimpha, Vespa crabro, Vespula austriaca, V. germanica, V.
rufa, V. vulgaris [6]. Tālāk izveidots neliels apskats par četrām
bieži sastopamām sugām un to galvenajām pazīmēm, kas noder sugu
noteikšanā.
D. sylvestris
Koku /
meža lapsene ir pavisam parasta un plaši izplatīta suga sociālo lapseņu
suga. Parasti apdzīvo platlapju un jauktu koku mežus, tomēr var veidot
ligzdu arī uz lauka [8].
Pieauguši
īpatņi ir 13 - 19 mm gari. Uz sejas pašā vidū ir viens mazs
punkts, kā arī antenu pirmais posms no apakšas ir dzeltens. Vēdera
krāsojums mazliet līdzinās parastās lapsenes vēdera krāsojumam, tikai
koku lapsenes vēdera pēdējie trīs dzeltenie gredzeni ir izteikti
biezāki, kā arī robi dzeltenajos gredzenos ir seklāki . Par spīti
nosaukumam koku lapsenes samērā bieži iekārto ligzdas pazemē jau gatavā
dobumā. Savukārt virszemes ligzdas tiek veidotas koku dobumos vai kādā
plaisā [10].
Ligzdas
parasti ir nelielas, ieapaļas ar ieeju ligzdas apakšpusē [9].
(Attēls pa
kreisi:
http://www.naturespot.org.uk/UK%20Wildlife/Bees,%20Wasps,%20Ants/TreeWasp2_L.html)
(Attēls pa labi:
http://www.naturespot.org.uk/UK%20Wildlife/Bees,%20Wasps,%20Ants/TreeWasp1_L.html)
Vespa crabro
Šo sugu nevar
sajaukt
ar nevienu citu Latvijas lapseņu sugu. Eiropas irsis (sirsenis) ir
lielākā sociālo lapseņu suga Latvijā un Eiropā. Vidējais īpatņa garums
ap 3 cm (mātītes var sasniegt pat 5 cm garumā). Salīdzinājumā ar
pārējām lapsenēm, suga raksturojama kā miermīlīga, kas uzbrūk tikai
aizstāvoties. Vēdera krāsojums
dzeltenbrūni strīpains,
spārni sarkanīgi oranži. Tāpat kā citām lapsenēm, arī irsim uz krūšu
segmenta ir apmatojums. Salīdzinot ar citām lapsenēm, irsis, par spīti
saviem izmēriem, ir samērā bailīgs un parastā situācijā labāk bēgs prom
nekā uzbruks. Sirseņus pievilina
ieslēgtas gaismas naktī.
Atšķirībā no citām lapsenēm iršus nepievilina saldas vielas -
ievārījums, nobrieduši augļi. Tomēr iršus iespējams sastapt uz vēl
nenogatavojušos augļu kokiem. Irši spējīgi nodarīt lielus postījumus
augļkopjiem [1]. Ligzdas tiek būvētas drošās vietās - koku
dobumos, māju pažobelēs, šķūņos, bēniņos utt. Eiropas sirsenis veido
daudzstāvu ligzdu (parasti 6 - 8 stāvi) un atšķirībā no citām lapsenēm
tā ligzda nav ietverta papīra apvalkā (ligzda ir kaila). Ligzdas var
būt lielas un tajā var dzīvot pat 800 - 1000 strādnieku. Tāpat kā
pārējām lapsenēm arī iršu mātīte ziemā pūzni pamet, lai nolīstu siltākā
vietā un pārlaistu ziemu [7]. (Attēls:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/07/Vespa_crabro_by_Sven_Teschke.jpg)
V. germanica
Pazīstama arī kā Eiropas lapsene, Vespula
germanica ir plaši izplatīta visā ziemeļu puslodē - Eiropa, Āzija,
Āfrikas ziemeļu daļa. Tāpat, pateicoties introdukcijai, tā sastopama
arī Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā (Čīle, Argentīna) un Jaunzēlandē. Šīs
sugas lapsenes parasti ir ap 13 mm garas, tomēr garums var arī stipri
variēt. Eiropas lapsenei līdzīga ir parastā lapsene Vespula vulgaris.
Eiropas
lapsenei uz sejas veidojas trīs smalki punktiņi trijstūra
formā, lai gan jāpiebilst, ka augšējais punkts var arī būt saplūdis ar
augšējo melno joslu uz lapsenes sejas. Papīra ligzdu šīs lapsenes veido
pēc iespējas tuvāk zemei, ļoti reti tā būs augstumā. Ligzda ir atvērtā
tipa - šūnas ir atsegtas, jo nav papīra apvalka. Sakarā ar ligzdas
ierīkošanas vietas izvēli šīm lapsenēm ir izveidojies mehānisms kā
pasargāt ligzdu no skudrām. Dzīves cikls līdzīgs kā citām lapsenēm [2].
(Attēls
pa labi: http://en.wikipedia.org/wiki/File:Vespula_germanica01.jpg)
(Attēls
pa kreisi:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/a/a5/Vespula_germanica_Queen.jpg)
V. vulgaris
Suga ļoti
izplatīta
ziemeļu puslodē. Parastās lapsenes strādnieki ir 12 - 17 mm gari,
savukārt karaliene ap 20 mm. Sugai līdzīga ir Eiropas jeb vācu lapsene Vespula
germanica, tomēr ir pāris atšķirības - parastai lapsenei raksturīgs
enkurveida melns pleķis uz sejas, tāpat trūkst melno punktu uz vēdera
(tie ir saplūduši kopā ar melno joslu). Papīrveida
ligzdas tiek veidotas ēkās, zīdītāju alās (nepieciešamība
gadījumā tās paplašina strādnieki), koku dobumos, sienu plaisās. Ligzdā
var būt pat 5000 - 10000 indivīdu. Šīs
sugas
lapsenes
uzbrūk
citiem
kukaiņiem
un to kāpuriem, lai izbarotu
saviem kāpuriem. Pašas pieaugušās lapsenes gan pārtiek no nektāra un
augļiem. Dažkārt tās mēdz iebrukt medus bišu stropos un zagt medu. Šai sugai ir arī ienaidnieki - ķīķis Pernis
apivorus, kas
izārda pūzni meklējot kāpurus un kūniņas. Ir arī parazīti - dzelkņmuša Volucella
pellucens, kas iedēj savas oliņas lapseņu pūžņos un vēlāk tās
kāpuri pārtiek no jaunajām un beigtajām lapsenēm [3].
(Attēls pa kreisi:
http://dacorum-premier-pest-control.co.uk/wp-content/gallery/pests/commonwasp.jpg)
(Attēls
pa labi:
http://bio.kuleuven.be/ento/photogallery/study_organisms/wasps_vespula_vulgaris_queen_face.jpg)