Imunoloģiskie receptori

Šajā mājaslapā

Sākums
Ievads
Receptoru bioloģiskā nozīme
Konstitucionālie receptori
Klonālie receptori
Uzskates materiāli
Citu studentu referāti

Ievads

Nespecifiskā imunitāte

Nespecifiskā imunitāte ir šūnu un procesu sistēma, kas kopīga visai sugai un organismam raksturīga jau no dzimšanas. Nespecifiskās imunitātes šūnas atpazīst patogēniem raksturīgas kopējās virsmas īpašības un izstrādā daudzveidīgas imūnatbildes, lai likvidētu iebrucējus organismā un aktivētu specifisko imunitāti. Galvenās nespecifiskās imunitātes efektoršūnas ir:

Nespecifiskajai imunitātei raksturīgi tā saucamie konstitucionālie receptori , kas organismam raksturīgi jau no dzimšanas. Šie receptori atpazīst patogēniem raksturīgas kopējas apvalka virsmas īpašības (tikai baktērijām raksturīgās glikoproteīnu, mannozes, proteoglikānu molekulas u.c.) Nespecifiskā imunitāte uzskatāma par evolucionāri senāko imunitātes veidu.

Specifiskā imunitāte

Specifiskā imunitāte ir stipri specializētu šūnu un procesu sistēma, kas ierobežo un novērš patogēnu augšanu. Pirmo reizi specifiskā imunitāte parādījusies starp žokļaiņu infratipa pārstāvjiem. To aktivē nespecifiskā imunitāte.
Specifiskās imunitātes funkcijas:

Specifiskās imunitātes efektoršūnas ir T un B limfocīti. T limfocīti darbojas šūnu mediētajā imūnatbildes veidošanā, bet B limfocīti iesaistās humorālās imūnatbildes radīšanā. Efektorās šūnas aktivē antigēni. Tie var būt eksogēni (ārpusšūnas) un tos prezentē MHC II komplekss, vai endogēni (iekššūnas) - tos prezentē MHC I komplekss. Gan T, gan B limfocītu aktivācijai nepieciešama arī papildu aktivācija no antigēnu prezentējošām šūnām. Specifiskajai imunitātei raksturīgi tā saucamie klonālie receptori - tiem piemīt augsts specifiskums un tie rodas dzīves laikā. Klonālie receptori atpazīst specifisku patogēnu virsmas īpatnības ir spējīgi nodot signālu tālāk, aktivējot specifiskas imūnatbildes rašanos.

Adrija Kalviša Pēdējo reizi mainīts:
2012.01.16