Parastā apse ir kārklu un vītolu dzimtas, apses un papeles ģints
sugas lapukoks. Latvijā bieži sastopama visā teritorijā (lapukoku
mežos). Tā ir vienīgā apšu suga, kas Latvijā aug savvaļā.
Ļoti reti pāriet savvaļā, visbiežāk baltā apse ir sastopama parkos un apstādījumos. Baltās apses atšķirības pazīme ir izteikti balti matiņi uz lapām pavasarī un vasaras sākumā. Vēlāk ar lietus ūdeņiem daļa šo matiņu nokrīt un lapas kļūst zaļākas. Par sudrabapsi sauc šīs apses dekoratīvo formu.
Viens no perspektīvākajiem ātraudzīgajiem kokiem Latvijā.
Hibrīdapse ir vietējās apses (parastās apses) un Amerikas apses
krustojums. Hibrīdapse aug tikai auglīgās un irdenās augsnēs.
Hibrīdapsi parasti audzē līdz 25 gadu vecumam, tad tās koksni var
izmantot gan zāģmateriālu ražošanā, gan papīra ražošanā.
Jelgavā pelēcīgā apse ir sasniegusi dižkoka izmērus.
Šī apses suga visbiežāk ir sastopama Ziemeļamerikā.
Arī šī apšu suga ir sastopama Ziemeļamerikā un Kanādā. Lielzobu
apses lapas ir lielākas nekā citām apsēm un tām ir izteiktāks malu
robojums (lapas "zobiņi").